Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Zinātne skaidro: kāpēc mums patīk baidīties?

    Atklājumi
    Estere Jansone
    21. oktobris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Photo Boards/Unsplash
    Straujiem soļiem tuvojas Halovīns – no tālienes atceļojušais Visu svēto dienas priekšvakars, kuru nu arī Latvijas jaunākās paaudzes sākušas ar vērienu atzīmēt. Kā sēnes pēc lietus Latvijas pilsētās pirms 31. oktobra parādās šausmu parki ar mošķiem, baismīgām dekorācijām un griezīgām skaņām. Pēc idejas, no šīm vietām cilvēkiem vajadzētu turēties pa gabalu, taču realitātē šeit apgrozās ļaužu pūļi. Kāpēc cilvēkiem patīk baidīties?

    Halovīns nav vienīgais pierādījums, ka cilvēkiem piemīt ērmīga ziņkāre tikt nobiedētam. Šķiet – pasaule jau tā ir skarba, kāpēc meklēt mākslīgi uzburtas briesmas televīzijas ekrānā vai šausmu parkā? «Cilvēkiem bailes patiesībā ir noderīgas. Pastāv teorija, ka cilvēkiem dzīves laikā attīstās universāla pieredze, kas palīdz izdzīvot briesmu gadījumos. Ja bailes tiek izjustas drošā, kontrolētā vidē, tās pat var būt patīkamas un cilvēks redzēto saglabā zemapziņā, lai varētu to izmantot reālā krīzes situācijā,» portālam The Conversation stāsta Pensteitas universitātes psiholoģijas doktore Sāra Kolata.

    Kontrolētas, bailīgas, bet drošas pieredzes, kuras var izslēgt ar vienu tālvadības pults klikšķi, aizvērt grāmatu vai iziet no šausmu parka, cilvēkā izraisa virkni dažādu fizioloģisku procesu. Sirds sāk sisties stiprāk, adrenalīns kāpj debesīs, elpošana kļūst ātrāka. Tomēr realitātē šīs briesmas nepastāv un cilvēks jūtas puslīdz droši. Baiļu izjūta ir kā sava veida kaifs, kas nenodara nevienam nekādu kaitējumu.

    «Tāpat intensīvas baiļu epizodes satuvina cilvēkus. Ne tikai kinoteātra krēslā, bet arī dzīvē. Labs piemērs ir kara veterāni, kas kopā dienējuši kaujās, cilvēki, kas izdzīvojuši dabas katastrofas un operatīvo dienestu darbinieki. Starp šiem ļaudīm izveidojas ļoti sirsnīga, ģimeniska saikne,» saka specialiste.

    Viņa skaidro, ka, izjūtot spēcīgas bailes un satraukumu, starp iesaistītajiem, rodas spēcīgas emocijas. Līdzīga saikne var rasties arī mākslīgi radītās, bailīgās situācijās.

    «Stress rada «cīņas vai bēgšanas» reakciju, bet bieži vien arī ierosina fenomenu, ko psihologi dēvē par «parūpēties un sadraudzēties» reakciju. Kopība bīstamā situācijā cilvēkos liek uzplaiksnīt oksiotocīna jeb «mīlestības hormona» līmenim. Kopā šie ļaudis jūtas drošāki un stiprāki izdzīvojot baismu pilno situāciju.  Tas nozīmē, ka arī kopīgi apmeklējot šausmu parkus, filmas vai tumsā izstaigā meža takas, draugu bariņš vai pāris emocionāli ciešāk satuvinās.  

    «Nākamreiz, kad svārsties starp komēdijas un asa sižeta filmas skatīšanos, iesaku izvēlēties baisāko variantu. Tas nāks par labu tavai veselībai!» iesaka psiholoģe Kolata.

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē