Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš norādīja, ka tikšanās laikā ar Kariņu tika pārrunāta drošības situācija Eiropā un mūsu reģionā. Tāpat amatpersonas apmainījās ar informāciju, ar kuriem Eiropas un NATO līderiem Latvija ir konsultējusies.
«Mēs esam pilnībā informēti un piedalāmies NATO nostājas formulēšanā. Mums ir intensīvas konsultācijas ar visu NATO dalībvalstu vadītājiem, kā arī ar pašu aliansi,» sacīja Levits.
Kariņš ar Levitu pārrunāja jautājumu par NATO spēku stiprināšanu Austrumu flangā, par ko jau tiek diskutēts. Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO un Eiropas Savienība (ES) ir vienotas un drošība mūsu reģionā ir garantēta. Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija ir solidāra ar Ukrainu. Viņš arī piebilda, ka konsultācijas turpināsies un Latvija būs pilnībā iesaistīta NATO un ES lēmumu pieņemšanā.
Kariņš piekrita Valsts prezidenta teiktajam, ka Latvija ir daļa no kopējā procesa. Latvija nav tikai novērotāja, bet gan viedokļu un nostāju veidotāja. Premjers pavēstīja, ka nesen notikusi telefona saruna ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pirms viņa došanās uz Maskavu.
Kariņš norādīja, ka rīt, 10.februārī, notiks Baltijas valstu vadītāju vakariņas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu ar mērķi saskaņot viedokļus par to, kas attiecas uz iespējamām sankcijām pret Krieviju, ja tā izvērsīs plašāku karadarbību Ukrainas teritorijā.
LETA jau rakstīja, ka Baltijas valstu līderi ceturtdien, 10.februārī Berlīnē tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ar Šolcu plāno pārrunāt aktuālo drošības situāciju Eiropā, aģentūru LETA informēja Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Jau ziņots, ka Vācijas kanclers 14.februārī un 15.februārī apmeklēs Kijevu un Maskavu. Vācija tradicionāli ir bijusi atvērtāka sadarbībai ar Krieviju nekā citas Rietumvalstis, tomēr tagad abu valstu attiecībās ir saspīlējums.
Krievija iepriekš paziņoja, ka slēdz Vācijas raidsabiedrības «Deutsche Welle» biroju, tādējādi reaģējot uz Berlīnes lēmumu pārtraukt Krievijas propagandas rupora RT vācu valodas kanāla apraidi.
