Rīga +10°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja ir izliktas attiecīgas brīdinājuma zīmes. Ja brīdinājuma zīmju nav, meža īpašniekam nav tiesību aizliegt ogot un sēņot.
Valsts un pašvaldības mežā ikviens var ogot un sēņot, ja vien šajā teritorijā nav noteikti kādi īpaši ierobežojumi.
Ogošana un sēņošana ir ļoti iecienīts Latvijas iedzīvotāju atpūtas veids. Un kādēļ gan ne – gan svaigā gaisā var izstaigāties, gan garšīgas pusdienas sev sagādāt, gan ziemas krājumus nodrošināt vai varbūt pat kādu lieku eiro nopelnīt, ja gadījies tik labs ogu vai sēņu ķēriens, ka paliek arī pārdošanai. Azartiskākie ogotāji un sēņotāji, visticamāk, zina savas īpašās, drošās vietas, no kurām tukšiem groziem neatgriežas nekad, taču tiem, kuri mežus apmeklē retāk, var gadīties iemaldīties teritorijās, kurās nav vēlami. Bet kā tad sēņotājs vai ogotājs lai zina, vai šī ir vieta, kur var droši meklēt meža veltes, vai tāda, kam labāk mest līkumu?
Meža likumā noteikts, ka savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus ikviens meža apmeklētājs var iegūt pēc saviem ieskatiem, ja vien meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus. Tiesa, tas ir spēkā tad, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja mežā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām.
Arī pašvaldībai ir tiesības ierobežot ogotāju un sēņotāju tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā. Pirmkārt, meža ugunsdrošības interesēs, ja to rosina Valsts meža dienests vai vides aizsardzības institūcijas. Otrkārt, tad, ja ierobežojums nepieciešams īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs. Ja ir šādi ierobežojumi, mežā drīkst uzturēties tikai valsts amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, un nacionālā meža monitoringa vai vides monitoringa veicēji, kas veic savus darba pienākumus.
Jābūt brīdinājuma zīmēm!
Tātad meža īpašnieks (vai tiesiskais valdītājs) var aizliegt ogotājiem un sēņotājiem uzturēties savā mežā, taču rāšanās, dzīšana projām vai pat draudi atņemt ogas būs pilnīgi aplama rīcība, ja īpašnieks savu vēlmi ierobežot svešu cilvēku pārvietošanos pa viņa īpašumu nebūs paudis ogotājiem, sēņotājiem un visiem citiem saprotami – ar brīdinājuma zīmēm.
Ierobežojums uzturēties mežā un pa to brīvi pārvietoties ir spēkā tikai tad, ja ir izliktas atbilstošas brīdinājuma zīmes.
Kā jārīkojas meža īpašniekam?
Ja meža īpašnieks negrib, lai viņa mežā kāds sēņo vai ogo, pirmais solis ir vērsties pašvaldībā ar iesniegumu par to, ka viņš vēlas uzlikt ierobežojumu ieiet vai iebraukt sava īpašuma teritorijā. Tikai tad, kad pašvaldība šo iesniegumu ir atbalstījusi, īpašnieks drīkst izvietot brīdinājuma zīmes.
Lai nerastos domstarpības ar ogotājiem un sēņotājiem, tām jābūt redzamās vietās ap visu konkrētā īpašuma teritoriju. Un, sākot no brīža, kad šādas brīdinājuma norādes ir izvietotas, meža velšu meklētāji (un arī visi citi pastaigu cienītāji) šajā teritorijā vairs uzturēties nedrīkst.
Mežu Latvijā gana daudz
Lai arī ir itin bieži dzirdēti stāsti par gadījumiem, kad nikni mežu īpašnieki raidījuši prom no saviem īpašumiem ogotājus un sēņotājus, nav pamata satraukties, ka nu, kad viņi visi izliks arī brīdinājuma zīmes, Latvijā vairs vispār nebūs vietu, kur ogot un sēņot. Latvijas valstij pieder mežs 1 495 616 ha platībā (48,97 procenti, tātad gandrīz puse no kopējās mežu platības), un tur sēņot un ogot drīkst ikviens (izņemot atsevišķas vietas).
Plašas iespējas ogot un sēņot ir arī Rīgas pilsētai piederošajos mežos (Rīgas, Olaines, Baložu, Jūrmalas, Salaspils, Ikšķiles, Ogres un Limbažu pilsētu tuvumā), kurus apsaimnieko uzņēmums Rīgas meži, kā arī pašvaldību mežos Latvijas reģionos.
Ko mežā nedrīkst darīt
It kā jau šos pamatnoteikumus mums visiem vajadzētu zināt no galvas un, uzturoties mežā, strikti ievērot, taču diemžēl, kā liecina mežos bieži vien redzamais, tā nenotiek. Tāpēc vēlreiz atgādinām, kādi ir Meža likumā noteiktie katra ogotāja, sēņotāja vai atpūtnieka pienākumi.
- Ievērot meža ugunsdrošības noteikumus.
- Nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru.
- Nepiesārņot mežu ar atkritumiem.
- Ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā.
- Nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus.
- Nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem.
- Neiet teritorijās, kurās noteikti ierobežojumi.
Ja ogot vai sēņot uz mežu dodies ar transportlīdzekli, jāņem vērā, ka ar to drīkst pārvietoties tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm.
Sēņo ar ceļvedi un mobilo aplikāciju!
AS Latvijas valsts meži savā mājaslapā (www.lvm.lv) piedāvā Latvijas sēņotāja ceļvedi, kurā aplūkojamas un aprakstītas 50 mūsu mežos biežāk sastopamās un pazīstamākās ēdamās un indīgās sēnes.
Savukārt moderno tehnoloģiju cienītāji var izmantot Android un Apple aplikāciju Sēnes Latvijā (arī to var ielādēt Latvijas valsts mežu mājaslapā www.lvm.lv). Tajā apkopoti visu Latvijā sastopamo sēņu attēli, nosaukumi un apraksti, tātad katru atrasto sēni var mēģināt noteikt pēc nosaukuma, attēla un citām pazīmēm (augšanas sezonas, vietas, sēnes veida vai izmantojuma).
Aplikācijā ietverti arī padomi sēņotājiem, brīdinājumi, kuras sēnes labāk nelasīt, kā arī receptes sēņu pagatavošanai un konservēšanai. Pieredzējušiem sēņotājiem īpaši patiks aplikācijā radītā iespēja atzīmēt kartē savas sēņu vietas, izmantojot GPS koordinātes.
- Vai drīkst lasīt mellenes ar kombainu?
Valsts mežā nav aizliegts melleņu lasīšanā izmantot palīglīdzekļus, arī tā dēvēto melleņu kombainu, tikai jāraugās, vai neatrodies kādā dabas liegumā, jo tur gan tas var būt aizliegts.
