Vai pie tiesībsarga var vērsties, ja pensija pārāk maza?

«Tiesībsarga birojā var vērsties jebkurā situācijā, kad cilvēks nezina, ko darīt. Piemēram, ja nezina, kādu sociālo pabalstu vai atbalstu viņš var saņemt savā pašvaldībā, kādi dokumenti nepieciešami vai vispār – kur vērsties un ko prasīt. Tad mēs varam izskaidrot, kādas ir cilvēka tiesības konkrētajā situācijā,» uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Gita Gailīte un turpina:

«Piemēram, ja senioram ir nepietiekami naudas līdzekļi – ļoti maza pensija vai nepieciešams kāds pabalsts –,

mēs varam izskaidrot, kur vērsties un ko prasīt, teiksim, pašvaldības sociālajā dienestā. Otrs variants – cilvēks jau ir vērsies kādā iestādē, bet viņam šķiet, ka tā nav kaut ko pareizi izdarījusi, nav kaut ko ņēmusi vērā. Tad tiesībsargs var izskatīt, vai iestāde tiešām ir rīkojusies pareizi, piemēram, piešķirot sociālo palīdzību. Bijuši gadījumi, kad cilvēks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ir pieprasījis pensiju, bet viņš ir strādājis arī citā Eiropas Savienības (ES) valstī, un jau ilgāku laiku – gadu vai pusotru – nav pieņemts lēmums par pensijas piešķiršanu. Tad mēs prasām VSAA, kāpēc tā. Izrādās, tad, ja ir iesaistītas citas ES dalībvalstis, aģentūrai ir tiesības lēmuma pieņemšanu pagarināt līdz trim gadiem. Sanāk, ka cilvēks trīs gadus neko nesaņem. Taču ir iespēja – un likums to pieļauj – piešķirt pensiju avansā, un mēs to visu izskaidrojam.

Vai vēl viena situācija – kundzei ir neliela pensija, un viņa vietējam sociālajam dienestam lūdz piešķirt pabalstu apkures rēķina segšanai. Bet pašvaldība pabalstu atsaka, jo viņai ir dzīvesbiedrs, kurš strādā un pelna, bet ar kuru viņa nav oficiālā laulībā. Kundze ir nesaprašanā, kāpēc viņai atsaka palīdzību, un tad mēs to izskaidrojam. Proti, situācijā, kad cilvēki dzīvo kopā, Sociālās palīdzības likums paredz, ka vērtē mājsaimniecības ienākumus, bet mājsaimniecība ir visi cilvēki, kas dzīvo vienā vietā, kopīgi iepērkas, kopīgi maksā rēķinus. Taču uzmodelēsim citu situāciju – viņi dzīvo vienā dzīvoklī, bet rēķinus katrs maksā atsevišķi, pārtiku kundze pērk sev, kungs sev, un tad jau tā ir dalīta mājsaimniecība. Šajā situācijā to nevar uzskatīt par vienu mājsaimniecību, tāpēc varētu strīdēties – jā, mēs dzīvojam kopā, bet katrs maksājam savus rēķinus, man ir savs maks, viņam – savs. Šajās situācijās cilvēks var vērsties pie mums, mēs prasīsim informāciju sociālajam dienestam un skaidrosim jautātājam, vai dienests, mūsuprāt, rīkojies pareizi vai tomēr cilvēkam ir iespēja kaut ko lietas labā darīt – varbūt iesniegt papildu dokumentus, apstrīdēt lēmumu un atkārtoti vērsties sociālajā dienestā, lai šo jautājumu risinātu tālāk.»

Vai ir risinājums, ja pensija ir pārāk maza?

Pērn tiesībsargs saņēma 174 iedzīvotāju iesniegumus un 48 valsts un starptautisku organizāciju pieteikumus saistībā ar diskrimināciju. Tas ir daudzkārt vairāk nekā 2023. gadā, veidojot pieaugumu par 1009 %. Kā atzīst Gita Gailīte, bieži vien cilvēkam šķiet, ka ir notikusi diskriminācija, piemēram, vecuma dēļ, tomēr biežāk izrādās, ka tā ir bijusi nesaprašanās, nepareiza interpretācija un diskriminācija nemaz nav notikusi. «Vai arī, piemēram, sociālajā jomā, kad cilvēks nevar saņemt pensiju un kādu pabalstu un uzskata, ka viņu diskriminē vecuma dēļ. Taču likums noteic, ka, piemēram, invaliditātes pensiju piešķir tikai līdz pensijas vecuma sasniegšanai un vēlāk nemaksā. Tā nav vecuma diskriminācija, bet likuma norma,» skaidro tiesībsarga pārstāve.

Par problēmām ar veselības aizsardzību un aprūpi pērn saņemti 168 iesniegumi, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika saņemti 113 iesniegumi. Iesniegumos iedzīvotāji turpina norādīt uz ārstniecības pakalpojumu nepieejamību, augstu līdzmaksājumu, īpaši onkoloģisko un reto slimību gadījumos, augstām zāļu cenām, ārstniecības pakalpojumu kvalitāti. Kā atzīst Gita Gailīte, šajos gadījumos tiesībsargs pārsvarā iesaka tomēr vērsties Veselības inspekcijā, jo birojā nestrādā mediķi un nevar izvērtēt, vai pakalpojums ir sniegts kvalitatīvi.

«Vēl dažkārt cilvēki sūdzas, un tas ir sāpīgs un smags temats, par dārgiem medikamentiem,

kas kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti, un, lai gan cilvēkam ir konsīlija lēmums, arī ar to noteikti medikamenti apmaksāti netiek. Nereti cilvēki sūdzas, ka ar piešķirto pensiju nevar izdzīvot. Tas, protams, ir gaužām bēdīgi, bet lielākoties neko šajā situācijā nevaram izdarīt, jo likums ir tāds, kāds ir, un pensijas aprēķina tā, kā aprēķina. Tad mēs skaidrojam, kāda ir likumdošana, un iesakām vērsties sociālajā dienestā. Dažreiz cilvēks to jau ir darījis, dažreiz nē, bet tas ir viens no risinājumiem,» saka Gita Gailīte.

Problēma jārisina uzreiz!

Neatkarīgi no problēmas – vai tā skar pensijas, veselības aprūpi, sociālo palīdzību, vai ko citu – vienmēr vispirms labāk vērsties attiecīgajā iestādē, kas lēmumu ir pieņēmusi, turklāt – nekavējoties, jo lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža. Tas ir pirmais un visefektīvākais ceļš, kā risināt jautājumu, ja cilvēks ar šo lēmumu nav mierā. Piemēram, cilvēks pieprasa pensiju, VSAA izdod lēmumu piešķirt vai atteikt pensiju, un tad mēneša laikā cilvēks šo lēmumu var apstrīdēt. Protams, paralēli var vērsties Tiesībsarga birojā, un tad jau biroja darbinieki prasīs informāciju aģentūrai, lai tā skaidro šī cilvēka iesniegumā norādīto, un vērtēs, vai VSAA ir šo jautājumu izskatījusi korekti. «Lielākoties mums cilvēkiem nākas skaidrot, ka VSAA visu ir izdarījusi pareizi, un paskaidrot vēl sīkāk, kāpēc tā ir pareizi. Piemēram, nereti cilvēkam šķiet, ka viņa apdrošināšanas stāžā nav ieskaitīts viens vai otrs periods, un domā, ka tā nedrīkstētu būt. Tad mēs skaidrojam, kāpēc tā ir pareizi, atbilstoši likumam un Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz apdrošināšanas stāža noteikšanu. Līdz ar to biežāk mums sanāk veikt skaidrojošo darbu,» norāda Gita Gailīte.  

Kā iesniegt iesniegumu?

Iesniegumu tiesībsargam var iesniegt papīra formātā, sūtot pa pastu uz adresi: Tiesībsarga birojs, Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, vai klātienē Tiesībsarga birojā no pirmdienas līdz ceturtdienai no pulksten 9 līdz 16.

Elektroniski iesniegumu iespējams iesniegt:

• e-pasta adresē [email protected] – šādā gadījumā tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un ar pievienotu laika zīmogu;
• tiesībsarga e-adresē – ja iesniedzējam ir izveidota sava e-adrese.

Kāda informācija jānorāda iesniegumā?

* Vārds, uzvārds.

* Tālruņa numurs.

* Adrese, uz kuru nosūtīt atbildi. 

* Ja nepieciešams, arī citas ziņas, kas palīdzēs sazināties ar iesnieguma iesniedzēju.

Iesniegums jāparaksta, kā arī jānorāda datums. To var iesniegt datorrakstā vai salasāmā rokrakstā.

Saistībā ar iespējamo pārkāpumu jānorāda:

* iestāde vai persona, pret kuru vērsta sūdzība;

* detalizēts faktu izklāsts tādā secībā, kādā tie notikuši, sniedzot precīzu aprakstu par notikumiem un apstākļiem, norādot iesaistīto personu vai amatpersonu vārdu, uzvārdu, precīzu iestādes nosaukumu un adresi, kā arī pārkāpuma negatīvās sekas (nodarīto zaudējumu);

* informācija par to, vai iestādes rīcība vai lēmums ir apstrīdēts augstākā iestādē un pārsūdzēts, ja šāda iespēja ir pastāvējusi.

Ar ko jārēķinās?

Jautāta, vai tiesībsarga pārstāvji pēc tam sazinās ar iesnieguma iesniedzēju, Gita Gailīte atbild: «Ja cilvēkam ir kādi dokumenti, lēmumi, vai atbildes no iestādes, par ko iesniegumā ir runa, būtu labi, ja viņš pievienotu šo dokumentu kopijas. Ja tādas iespējas nav, mēs informāciju prasām attiecīgajai iestādei. Mēs nekad neatbildam, izvērtējot tikai un vienīgi iesniegumā norādīto, – mēs uzklausām abas puses. Reizēm cilvēki norāda, ka nevēlas, lai mēs sazināmies ar iesniegumā minēto iestādi, taču tādā gadījumā, visticamāk, mēs palīdzēt nevarēsim, jo nebūsim uzklausījuši otru pusi. Bet kopumā tiesībsargs parasti ar cilvēku nesazinās vai dara to ļoti retos gadījumos, piemēram, ja nevar saprast, ko īsti vēlas. Tāpēc lūgums skaidri uzrakstīt un norādīt, ko tieši vēlas no tiesībsarga.

Proti, nevis rakstīt, ka viss ir slikti un man dara pāri, bet – ko tieši es gribu no tiesībsarga?

Reizēm ir gadījumi, kad cilvēki nevēlas, lai iestāde zinātu, kas ir sūdzējies. Ja iesniegumu iesniedz anonīmi, mums nav kam atbildēt. Ja ir ārkārtas situācija, piemēram, sociālās aprūpes centrā kādu gandrīz vai mērdē badā, mēs varam to pārbaudīt, bet mums nav adresāta, kam atbildēt. Arī Iesniegumu likums paredz, ka var neatbildēt, ja iesniegums iesniegts anonīmi. Ja cilvēks neprasa kaut ko par sevi, bet sūdzas par situāciju, un, ja situācija atļauj, mēs iesniedzēju iestādei neatklājam. Bet visās situācijās, kad ir runa par konkrētu personu, par viņa tiesību aizskārumu, tiesībsargs nevar neatklāt cilvēku,» norāda Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece.

Iesniegumu likums noteic, ka tiesībsargam atbilde jāsniedz pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā mēneša laikā. Ja tiesībsargs mēneša laikā nevar iesniegumu apstrādāt, par to paziņo cilvēkam – ka iesniegums ir saņemts, iestādei pieprasīta papildu informācija un atbilde tiks sniegta pēc informācijas saņemšanas. Lai gan lielākoties atbildi var sagatavot mēneša laikā, gadās izņēmuma gadījumi, kad tam nepieciešams ilgāks laiks.