Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Inga Upatniece, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece; Santa Umalasa un Jānis Supe, iniciatīvas Vecāku balss koordinatori.
Kas ir kas?
- Mācības mājās. Šāda iespēja pastāv, ja bērns ilgstoši (vismaz 1 mēnesi) slimo. Tad mācības tiek organizētas mājās vai ārstniecības iestādē.
- Izglītība ģimenē. Pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu bērns var apgūt ģimenē, un par to atbildīgi ir viņa vecāki. Ģimene nodrošina bērna mācībām nepieciešamo mācību vidi un atbalstu mācību satura apguvei, bet izglītības iestāde konsultē vecākus un novērtē bērna mācību sasniegumus mācību gada laikā.
Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka 2021./2022. mācību gadā izglītību ģimenē ieguva 190 bērni, bet 2025./2026. mācību gadā – 81 bērns.
- Neklātienes, tālmācības forma. Neklātienē tiek nodrošinātas mācību telpas, klātienes konsultācijas un pārbaudes darbi, bet tālmācībā – tiešsaiste, elektroniskā vide. Tālmācībā ir nodrošināta mācību procesa norise tiešsaistes elektroniskajā mācību vidē saskaņā ar izglītības iestādes mācību priekšmetu un mācību stundu plānu, ir pieejami daudzveidīgi īpaši strukturēti mācību materiāli mācību satura patstāvīgai apguvei, tai skaitā videomateriāli, uzdevumi pašpārbaudei un temata noslēguma pārbaudes darbi. Izglītības iestādē ir mācību procesa vadīšanai elektroniskajā vidē sagatavoti skolotāji visos mācību priekšmetos un ir nodrošināta mācību sasniegumu regulāra vērtēšana.
(Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas)
«Mūsu ģimenē tas atstātu ļoti lielu ietekmi uz vismaz viena bērna veselību,» tā par iespējamo tālmācības likvidēšanu 1. līdz 6. klašu skolēniem saka triju meitu tētis, iniciatīvas Vecāku balss koordinators Jānis Supe. «Manam dēlam tā būtu katastrofa!» norāda Santa Umalasa – ģimene dzīvo Vācijā, un Santas dēls veselības problēmu dēļ klātienē mācīties nevar, tādēļ mācās tālmācībā 5. klasē. «Ja manai meitai vairs nebūs iespējas mācīties tālmācības skolā Latvijā, man nāksies izvēlēties citas valsts piedāvātās tālmācības iespējas!» striktu viedokli pauž 3. klases skolnieces mamma Agnija Kuzmina.
Tagad tālmācībā var mācīties jau no 1. klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9. klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā varēs mācīties tikai vecākajās klasēs.
Līdz 9. klasei? Nē – līdz sestajai!
Drīz pēc tam, kad gada sākumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma virzīt likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā otrajam lasījumam, paredzot, ka pamatizglītība (1.–9. klasē) jāapgūst tikai klātienē, kā pretreakcija portālā manabalss.lv sekoja iniciatīvas Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā iesniegšana, un tā ātri vien savāca vairāk nekā 14 tūkstošus balsu. Iniciatīvas autore Jana Koroļova uzsvēra, ka, aizliedzot tālmācību pamatizglītībā, tiek ignorētas daudzu bērnu vajadzības un tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu iespējām un apstākļiem. Reaģēja arī Latvijas Republikas Tiesībsargs, kura ieskatā tālmācība kā izglītības ieguves forma ir saglabājama arī pamatizglītības pakāpē.
Tomēr septembra sākumā Saeima otrajā lasījumā atbalstīja tālmācības iespēju ierobežošanu 1.–6. klasē, pieļaujot vien izņēmuma gadījumus.
Pēc plašām diskusijām starp deputātiem no likumprojekta pazuda trīs klases – tālāk runa jau ir par iespēju mācīties tikai klātienē pirmajās sešās, ne vairs deviņās klasēs. Uzrunātie jaunāko klašu vecāki ir neizpratnē – kāpēc viņi gada laikā tā arī nav uzklausīti un sadzirdēti?
Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie Saeimā vēl būs jāskata trešajā – galīgajā – lasījumā. Komisija uzsver – rosināto grozījumu mērķis ir stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. «Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu (piemēram, elastība – skolēni var mācīties katram piemērotā laikā un vietā), nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,» izmaiņu nepieciešamību pamato Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre. Pēc likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā anotācijā apkopotās informācijas, eksāmenu rezultāti skolēniem tālmācībā ir būtiski zemāki – tas arī ir viens no galvenajiem pārmetumiem tālmācības skolām.
No visiem matemātikas eksāmena kārtotājiem 84 % rezultāts ir zem vidējā valstī.
Turklāt ir skolas, kur pat 38 % eksāmena kārtotāju nesasniedz 10 procentu vērtējumu. Tāpat arī 69 % no visiem latviešu valodas eksāmena un 63 % no angļu valodas eksāmena kārtotājiem, kuri mācījušies tālmācībā, rezultāts ir zem vidējā valstī. Iniciatīvas Vecāku balss pārstāvji gan, atsaucoties uz pētījumiem ASV, norāda – tālmācības skolās zemāki akadēmiskie rādītāji skaidrojami tā, ka šīs programmas biežāk izvēlas skolēni, kuriem jau iepriekš bijušas grūtības ar mācībām vai veselības problēmas, tādēļ atšķirīgs ir jau viņu sākuma punkts. «Latvijā turklāt daudzi bērni divus trīs mēnešus pirms eksāmeniem pāriet uz tālmācības skolu, kur šos bērnus pieņem un izvelk līdz sekmīgām atzīmēm. Jāsaprot, ka uz tālmācības skolām atnāk jau cietuši bērni, arī ar ļoti sliktām zināšanām, taču viņu sekmes uzlabojas, viņi noliek eksāmenus un pēc tam var mācīties tālāk vidusskolā,» uzsver Santa Umalasa.
Svarīgākais būtu uzlabot mācību kvalitāti
Starp citu, likumprojektā ir paredzēta arī tālmācības iespēja, taču tikai tiem, kuri ar ģimeni pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs vai kuru vecāks vai aizbildnis pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu ārvalstīs, ir Latvijas pārstāvis starptautiskajās organizācijās un institūcijās. Tālmācības iespēju iecerēts saglabāt arī bērniem, kuru vecāks vai aizbildnis dienē profesionālajā dienestā vai ir nosūtīts pildīt dienestu vai profesionālo kompetenci ārvalstīs.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotās informācijas, Latvijā šobrīd tālmācībā mācās 11 815 skolēni, no tiem 8284 vidusskolēni un 3531 pamatskolēns (dati uz 01.01.2025.). Pamatizglītību tālmācībā var apgūt 16 izglītības iestādēs – 11 privātajās un 5 pašvaldību iestādēs.
«Mēs visi taču esam tik dažādi – ne visi spēj mācīties, ja valda troksnis un apkārt ir trīsdesmit cilvēku. Manuprāt, mēs, vecāki, vislabāk pazīstam savu bērnu, zinām, kas bērnam ir piemērotākais, un vēlam viņam vislabāko. Un man liekas, ka brīvā, tiesiskā un demokrātiskā valstī mums, vecākiem, ir tiesības izvēlēties. Tālmācības iespēju ir izvēlējušās reālas ģimenes, un tas skars daudzas ģimenes ļoti dziļi un personīgi,» savu viedokli pauž Agnija Kuzmina, uzsverot, ka viņas meita mācās ļoti kvalitatīvā tālmācības skolā, un, viņasprāt, jautājumam vajadzētu būt tieši par kvalitātes celšanu pilnīgi visās tālmācības skolās. «Svarīgi būtu noregulēt tālmācības kā izglītības formas kvalitātes kritērijus. Tad nebūtu iespēju pastāvēt tādām tālmācības skolām, kuras nenodrošina vajadzīgo kvalitāti, pedagoga klātbūtni mācību nodarbību un individuālo nodarbību laikā,» uzsver arī iniciatīvas Vecāku balss pārstāvji.
Četru bērnu mamma Evelīna Sproģe, kuras bērni mācās gan mājmācībā, gan tālmācībā, ir neizpratnē: kādēļ jāķeras klāt tieši pirmajām sešām klasēm – tajās kopumā taču mācās salīdzinoši neliels skaits bērnu: «Runa varētu būt tikai par kādiem diviem tūkstošiem bērnu, varbūt pat vēl mazāk! Tad kādēļ tādas cīņas?! Tā vietā, lai aicinātu uz sarunām tālmācības skolu direktorus, pārrunātu kvalitātes uzlabošanas iespējas, veidotu dialogu un runātu, izvēle ir – taisīt ciet! Bet kur šie bērni paliks? Ir taču kādi iemesli, kāpēc viņi izvēlējušies tālmācību, – iespējams, tāpēc, ka skolā tikuši izsmieti, vai arī, piemēram, tāpēc, ka dzīvo dziļi laukos un tālmācība ir vienīgā iespēja mācīties.»
Savukārt iniciatīvas Par tālmācības iespējas saglabāšanu pamatizglītībā portālā manabalss.lv iesniedzēja Jana Kovaļova uzsver – pasaule attīstās, digitālā izglītība kļūst arvien nozīmīgāka, un Latvijai jāiet līdzi laikam: «Esošās tālmācības skolas jau ir izveidotas, tajās strādā sagatavoti pedagogi un atbalsta personāls. Tās nav jāslēdz un nav jārada jauna sistēma klātienes skolās.» Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka pēc būtības piedāvātais likumprojekts palīdz sakārtot esošo situāciju atbilstoši reālajā dzīvē pastāvošajai pedagoģiskajai praksei.
Tālmācības definīcija ir novecojusi
Apkopojot vecāku stāstīto, bērni, kuri mācās tālmācībā, mācībām velta aptuveni 5–6 stundas dienā, starp tām var būt arī pauzes. Par lielu plusu vecāki uzskata to, ka mājasdarbi tiek uzdoti uz aktuālo nedēļu, pārbaudes darbi – uz divām nedēļām, un bērns pats var brīvi izvēlēties, kad tos pildīt. Lielākoties tālmācības skolās ir iespējas ar jebkuru skolotāju sarunāt individuālās konsultācijas.
2023./2024. mācību gadā Izglītības kvalitātes valsts dienesta izvērtējumā tiek pausts, ka tālmācības forma daļai izglītojamo nav piemērota, jo viņi nespēj pašvadīti mācīties – iztikt bez pedagogu atbalsta un uzņemties pilnu atbildību par savu mācību procesu. Dienesta aptaujas dati liecina, ka pamatizglītības pirmajā posmā tālmācība kā pašvadītas mācības vispār nav iespējama un arī nenotiek atbilstoši tālmācības termina definējumam Izglītības likumā. Savukārt aptaujātie vecāki uzskata, ka tālmācības definīcija jau sen ir novecojusi un būtu jāmaina.
«Pēc šīs definīcijas sanāk, ka bērnam pirmajā klasē ir pašvadīta mācīšanās, bet tas neatbilst realitātei.
Esam piedāvājuši to saukt par atbalstīto tālmācību,» saka Jānis Supe. «Tālmācībā mācību procesu vada pedagogs, taču no 1. līdz 6. klasei bērnam palīdz vecāki! Vismaz mazajās klasēs tā noteikti ir trīspusēja sadarbība starp tālmācības skolu, vecākiem un bērnu!» uzsver Agnija Kuzmina. «Mēs, vecāki, izdarot izvēli par labu tālmācībai, esam gatavi būt 100 % klātesoši saviem bērniem.» Arī Santa Umalasa uzsver – tālmācība nenozīmē, ka bērns sēž viens pats pie datora: «Tas tā vienkārši nevar būt! Otrā pusē ir pedagogs, bet vecāki pirmajās klasēs palīdz pieslēgties tiešsaistes nodarbībām, ierāda, kā virtuāli pacelt roku, atbalsta, līdz palēnām bērns apgūst digitālās prasmes un arvien vairāk spēj izdarīt pats.»
Iemesli par labu tālmācībai – tik dažādi!
Jānis Supe rāda vecāku sagatavoto sarakstu, kurā minēti iemesli, kāpēc mācībām tālmācībā jābūt jau no 1. klases, apelējot gan pie ANO Cilvēktiesību deklarācijas un Latvijas Satversmes, ka vecākiem jābūt iespējai izvēlēties, kāda veida izglītība tiek sniegta viņu bērniem, gan pie bērnu psiholoģiskās drošības un emocionālās veselības. Katrai ģimenei ir savi apsvērumi un iemesli, kāpēc izvēle ir par labu mājmācībai vai tālmācībai. «Diemžēl daudzi bērni skolā cieš no bulinga, un pāriešana uz tālmācību ir veids, kā viņus pasargāt no emocionālas un bieži vien arī fiziskās vardarbības. Tālmācības vidusskolā Rīgas komercskola veiktā aptauja pagājušajā gadā atklāja, ka šā iemesla dēļ skolā nonākuši līdz pat 50 % bērnu,» norāda Santa Umalasa. Arī Valsts kancelejas 2023. gada pētījums liecina, ka vairāk nekā 40 % bērnu Latvijas skolās regulāri piedzīvo sistemātisku vardarbību – emocionālu, fizisku vai sociālu.
Bieži vien, izvēloties tālmācību, pamatā ir bērna veselības problēmas (autiskā spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi, disleksija, izteikta sensorā jūtība u. c.), un, lai gan tiek runāts par iekļaujošo izglītību, šie bērni vecākajās klasēs nevar mācīties klātienē, uzskata aptaujātie vecāki. Tālmācībā mācās arī bērni, kuriem nepieciešama ilgstoša ārstēšanās slimnīcā (piemēram, onkoloģijas vai smagu mentālo problēmu dēļ), un bērni ar kustību traucējumiem, tādējādi viņi neizkrīt no mācību aprites un nezaudē tik ļoti svarīgo iespēju mācīties kopā ar vienaudžiem. Var būt arī situācijas, kad nevis bērnam, bet vecākiem ir veselības problēmas, un viņi fiziski nevar aizvest bērnu uz skolu, daudzi vecāki izvēlas tālmācību tādēļ, ka mazās lauku skoliņas ir aizvērtas un bērniem līdz skolai un atpakaļ jāmēro pat trīsdesmit kilometri katru dienu, bet izvadāt viņus nav iespēju. Un nav jau pat noteikti fonā jābūt kādai problēmsituācijai – tālmācība var būt vecāku izvēle saskaņā ar viņu dzīves uzskatiem un vērtībām.
Trūkst socializācijas?
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieskatā, tālmācībā bērniem ir grūtāk arī pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, ar skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. «Pieredze daudzviet pasaulē rāda, ka bērnu sociālā attīstība lielā mērā ir atkarīga nevis no mācību formas, bet no tā, cik plašas un kvalitatīvas ir iespējas iesaistīties dažādās ārpusskolas aktivitātēs, piemēram, interešu izglītībā, sportā, mākslā, mūzikā,» norāda iniciatīvas Vecāku balss pārstāvji. «Klātienes skola noteikti nav vienīgais veids, kā iemācīties socializēties!» uzskata Jānis Supe. Savulaik, kad vēl nebija tālmācības iespēju, Jāņa vecākā meita mācījusies mājmācībā: «Mums, vecākiem, nebija viegli pieņemt lēmumu par labu mājmācībai, jo valdīja uzskats, ka bērnam pietrūks socializācijas un viņš pēc tam nevarēs iekļauties sabiedrībā. Paralēli mājmācībai meita apmeklēja pulciņus, un, kad no 5. klases viņa sāka apmeklēt skolu klātienē, mēs piedzīvojām patīkamu pārsteigumu: meita piedalījās olimpiādēs, uzstājās skolas priekšā ar saviem dzejoļiem, vēlāk kļuva par klases vecāko – viņai nebija itin nekādu problēmu ar socializēšanos!»
Atšķirīgu viedokli pauž kāda interešu izglītības skolotāja, kura gan negribēja, lai viņas vārds būtu minēts rakstā: «Jau ceturto gadu vadu interešu izglītības nodarbības vidusskolēniem, un ar katru gadu man grupā ir arvien vairāk jauniešu no tālmācības skolām. Kādreiz tie bija divi trīs bērni, tagad katrā grupā ir jau pieci seši. Paši jaunieši man ir teikuši, ka cenšas aizbēgt no vientulības un izolētības, tādēļ piesakās visos iespējamajos pulciņos, lai aizpildītu savu laiku un iegūtu komunikāciju – tās viņiem ārkārtīgi pietrūkstot.
Savukārt es kā skolotāja varu apliecināt, ka jaunieši, kuri mācās tālmācībā,
ļoti atšķiras no saviem vienaudžiem, kuri apmeklē klātienes skolas, – viņiem ir grūtības publiski uzstāties, viņi daudz smagnējāk veido attiecības ar kolektīvu, ir kautrīgāki un noslēgtāki. Protams, daļa no viņiem, iespējams, bijuši autsaideri, jau mācoties klātienē. Kad jauniešiem jautā, kāpēc viņi vidusskolā izvēlējušies tālmācību, bieži vien atbilde ir: gribēju vieglāku dzīvi – kāpēc gan mocīties parastā skolā! Mums bērnībā teica: nemācīsies, izlidosi no skolas, bet tagad jaunieši zina, ka ir vēl viens variants – tālmācība, un viņiem tur mācīties šķiet vieglāk un vienkāršāk.»
Vecāku pieredze
Bērns attīstās, aug un ir laimīgs
AGNIJA KUZMINA, strādā attālināti mēbeļu biznesā, dzīvo Pierīgā:
«Tālmācība ir ļoti apzināts mūsu ģimenes – ne tikai mans vai vīra, bet arī meitas – lēmums. Pēc tam, kad pirmoreiz bijām uz tikšanos tālmācības skolā, meita uzreiz pateica: «Mammīt, šī ir mana skola! Es gribu te mācīties.» Tagad viņa ir jau 3. klasē, un redzu, ar kādu prieku viņa mācās. Meita ir ļoti zinātkāra, nu jau kļuvusi arī patstāvīgāka – māk pati pieslēgties tiešsaistes stundām. Reizi nedēļā viņa dodas uz klātienes konsultācijām, kur satiekas ar klasi. Redzu, ka mans bērns attīstās, aug un ir laimīgs – neko vairāk es, mamma, nevaru vēlēties!»
Saglabāt latvietību, dzīvojot svešumā
SANTA UMALASA, amatniece, dīdžejs, dzīvo Vācijā:
«Mans dēls tālmācībā mācās kopš 1. klases, tagad viņš ir 5. klasē. Jau pāris gadu pirms skolas sākuma es sapratu, ka bērnam varētu būt problēmas iet klātienes skolā, un sāku meklēt iespējas. Izvērtēju arī iespējas tepat, Vācijā, – starp citu, te ir pat tādas tālmācības skolas, kur mācību materiāli joprojām tiek sūtīti pa pastu, kamēr Latvijā tiešsaistes nodarbības notiek patiešām ļoti augstā līmenī. Izglītoties Latvijā mums nozīmē arī saglabāt latvietību. Mans dēls ir dzimis Vācijā, taču gan viņš, gan mana 25 gadus vecā meita, kura Vācijā dzīvo kopš četru gadu vecuma, runā ļoti labā latviešu valodā. Iespējams, kaut kad nākotnē mēs atgriezīsimies, tāpēc saikne ar Latviju mums ir ļoti svarīga!»
Izvēlējāmies skolu ar vislielāko pieredzi
JĀNIS SUPE, strādā IT jomā, ir sistēmu arhitekts, dzīvo Smiltenes novadā:
«Visi trīs mūsu bērni ir mācījušies tālmācībā. Vecākā meita tagad jau ir pieaugusi, bet savulaik veselības problēmu dēļ viņa mācījās mājmācībā no 1. līdz 5. klasei. No savas pieredzes varu teikt, ka vecākiem daudz grūtāk ir organizēt mājmācību nekā tālmācību, jo tālmācības skolā ir strukturēta sistēma, tiešsaistes nodarbības, pedagogu atbalsts, materiāli, un vecākiem ir tikai bērnam jāpalīdz. Gan mūsu vidējā, gan jaunākā meita sākotnēji mācījās klātienē, taču dažādu iemeslu (citu skolēnu agresijas, veselības problēmu) dēļ šobrīd mācās tālmācībā. Sākumā izmēģinājām citu tālmācības skolu, taču tur bija tehniskas problēmas un bērniem bija grūti orientēties, tāpēc izvēlējāmies skolu ar vislielāko pieredzi Latvijā. Es kā IT jomā strādājošs cilvēks varu apliecināt, ka šajā skolā izmanto vismodernākās tehnoloģijas.»
Bērni mācās mājmācībā un tālmācībā
EVELĪNA SPROĢE, četru bērnu mamma, Evelīnas virtuālās skolas dibinātāja:
«Mūsu ģimenē aug meita un trīs dēli vecumā no 10 līdz 17 gadiem, un savus bērnus no 1. līdz 6. klasei esmu mācījusi pati. Man ir zināšanas un pieredze Montesori pedagoģijas jomā, kas noder, mācot bērnus mājās. Pašlaik mājmācībā 4. klasē mācās jaunākais bērns, bet vecākie bērni – 7., 9. un 11. klasē tālmācībā. Pēc 6. klases absolvēšanas bērni var izvēlēties, kur mācīties tālāk, – klātienē vai tālmācībā. Mūsu bērniem nebija šaubu, ka mācības vēlas turpināt tālmācībā. Bērni ir patstāvīgi, un man prieks, ka 11. klases skolnieks palīdz 7. klases skolniekam, ierāda, kā organizēt darbu. Iemesli, kāpēc izvēlējāmies mājmācību un tālmācību, balstās mūsu vērtībās – ģimene, brīvība un ticība. Izvēli mācīt bērnus mājās noteica arī mūsu vēlme pēc garšīga un veselīga ēdiena, svaiga gaisa un kvalitatīva miega. Mūsu bērniem ir maza gadu starpība, un kādā brīdī abi ar vīru sapratām, ka mums vieglāk būtu mācīt bērnus mājās, nevis vest uz mācību iestādi un motivēt celties agri no rīta. Vērojām bērnus – kā tas viņus ietekmē, redzējām, ka viss ir labi, un turpinājām. Novērtējam ģimenes kopību un komandas sajūtu, brīvību, iespēju mācīties jebkurā vietā – mājās, kopā ar draugiem, muzejā… Varam izvēlēties, kad mosties, kad sākt mācīties, tomēr ir arī disciplīna, mācības sākam katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Kad jūtu, ka bērnam mācīties kļūst par grūtu, viņi var izskriet kādu aplīti pa āru, paelpot svaigu gaisu, uzspēlēt basketbolu.
Viens no lielākajiem mītiem par mājmācību un tālmācību ir socializēšanās trūkums. Daudziem šķiet, ka bērni aug kā siltumnīcā un tikai sēž mājās. Bet mēs ļoti daudz ejam pasaulē – mūsu bērni piedalās dažādos pulciņos, apmeklē mūzikas skolas, sporta skolas. Daudz laika pavadot visai ģimenei kopā, ir svarīgi, lai visiem būtu patīkami uzturēties šajā vidē, tāpēc esam sadalījuši pienākumus, katram mājās ir sava atbildība un rūpes. Pašlaik dzīvojam laukos, mums ir jāpalīdz arī vecvecākiem, un bērni prot arī daudzus lauku darbus. Tā ir arī brīnišķīga dzīves pieredze!»
Kad tālmācība nav piemērots risinājums
Santa Umalasa un Jānis Supe, iniciatīvas Vecāku balss koordinatori:
«Lai mācītos tālmācībā, bērnam ir nepieciešams vecāku atbalsts. Jaunākajās klasēs ir vajadzīga pieaugušā klātbūtne. Ja bērna vecāki vai kāds cits pieaugušais nav gatavi iesaistīties mācību procesā, tad nevajag nemaz sākt, ir jādomā cits risinājums, nevis tālmācība.»
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «Sievietes izaicinājumi» saturu atbild Žurnāls Santa.
