Tagad jauna kārtība! Kas var pieteikties uz pansionātu Rīgā?

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta direktora biroja galvenā speciāliste-eksperte klientu servisa jautājumos Lita Brice skaidro, ka tagad rindā uz pansionātu var pieteikties tikai tie cilvēki, kuri galvaspilsētā ir deklarējušies gadu.

«Līdz šim šāda noteikuma nebija, un tad nereti bija situācijas, kad meita vai dēls atveda mammu vai tēti no citas pilsētas, tajā pašā vakarā piedeklarēja Rīgā un otrā dienā jau varēja iesniegt iesniegumu, lai senioru uzņemtu pansionātā. Pašvaldība pamanīja, ka reizēm cilvēki to izmanto diezgan ļaunprātīgi. Tāpēc tagad pieteikties uz vietu pansionātā iespējams cilvēkiem, kas gadu ir deklarēti Rīgā, un pakalpojumu saņems tieši rīdzinieki. Līdz ar to arī situācijā, kad mamma vai tētis laukos viens vairs nespēj dzīvot un par sevi parūpēties un meita vai dēls paņem viņu uz Rīgu, šis gads šeit ir jānodzīvo un pa šo laiku jātiek galā saviem spēkiem. Taču jāatceras, ka mamma vai tētis pansionāta pakalpojumu var saņemt arī tajā pašvaldībā, kurā bija viņa deklarētā dzīvesvieta, jo katrā pašvaldībā ir savi pansionāti un savi noteikumi. Rīgā šie labojumi pašvaldības noteikumos tika veikti, lai šo pakalpojumu tiešām saņemtu tie, kuri ir deklarējušies un dzīvo Rīgā,» skaidro Lita Brice.

Mainīta rindu kārtība

Tāpat pašvaldība novērojusi, ka līdz šim aptuveni 45 procentos gadījumu cilvēki vairākkārt ir atlikuši pansionāta izmantošanu, kad pienākusi viņu rinda, tā veidojot situāciju, ka citi rindā esošie cilvēki, kuri ir gatavi saņemt šo pakalpojumu, vietu pansionātā neiegūst laikus. Lai izvairītos no šādas regulāras atteikšanās, noteikts, ka pakalpojuma saņemšanu varēs atlikt ne vairāk par divām reizēm, turklāt būs ierobežots atlikšanas periods, kopā līdz sešiem mēnešiem. Ko tas īsti nozīmē?

«Ieskicēšu situāciju – nupat decembrī pašvaldības sociālajam dienestam bija piešķirts papildu finansējums un cilvēks pansionātā varēja tikt kaut otrajā dienā. Kad cilvēkiem pateica, ka ir pienākusi rinda un var doties uz pansionātu, daudzi vienkārši atteicās, jo gribot vēl kādu laiku dzīvot mājās un tuvinieki nodrošināšot aprūpi un kopšanu, daļa teica, ka vienkārši negrib doties uz pansionātu. Tā cilvēki atteicās vairākas reizes un rinda nekustējās uz priekšu. Tagad tā vairs nevarēs – kad pienāks cilvēka rinda, viņam saglabāsies iespēja atteikties, taču ne vairāk kā divas, nevis piecas sešas reizes, kā daži cilvēki darīja. Ja cilvēks no došanās uz pansionātu atteiksies trešo reizi, viņš atkal nostāsies rindas galā. Citādi uz vietu pansionātā piesakās daudzi, rinda pienāk, bet viņi atsakās un tikai aizņem vietu, lai gan kādam citam cilvēkam šo vietu pansionātā vajag daudz vairāk. Ir gana daudz cilvēku, kas ir gatavi uzreiz doties uz aprūpes iestādi, bet viņiem jāstāv rindā, jo tā nekustas. Tāpēc tagad pēc otrās reizes cilvēku pārbīdīs uz rindas galu. Kad cilvēks izvēlēsies vienu pakalpojumu – vai nu vispārējā tipa, līdzfinansēto, vai ģimenes tipa pansionātu –, viņš redzēs sevi rindā un to, kā viņš šajā rindā virzās uz priekšu. Tāpat noteikts, ka pašvaldības līdzfinansētu pansionāta pakalpojumu varēs saņemt, ja cilvēkam nepieciešamais aprūpes apjoms būs atbilstošs vismaz 25 aprūpes stundām nedēļā līdzšinējo 35 aprūpes stundu vietā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pansionāts varētu kļūt pieejamāks – cilvēkam piedāvās institūcijas aprūpi, lai samazinātu nepieciešamību pēc aprūpes mājās, kad aprūpētājs nāk vairākas reizes dienā. Cilvēkam ērtāk, vieglāk un vienkāršāk ir atrasties pansionātā un saņemt palīdzību 24/7, nevis piedzīvot to, ka tikai dienas laikā kādu reizi atnāk aprūpētājs, – šīs izmaiņas paplašinās pansionāta izmantotāju loku,» norāda Lita Brice.

Rindā – pustūkstotis rīdzinieku

Pastāv triju veidu sociālās aprūpes institūcijas: vispārējā tipa, līdzfinansētā un ģimenes tipa. Atkarībā no iestādes tipa pašvaldība piešķir līdzfinansējumu – 500 eiro vispārēja tipa un 800 eiro ģimenes tipa iestādei. Pansionāta samaksa veidojas šādi: 85% veido cilvēka pensija (15% paliek viņam uz rokas), pašvaldības finansējums 500 vai 800 eiro atkarībā no iestādes, un, ja ar to vēl nepietiek, trūkstošo piemaksā ģimenes locekļi.

Rīgā ir trīs pašvaldības pansionāti – Stella Maris Birzes ielā 54, Gaiļezers Hipokrāta ielā 6 un Mežciems Malienas ielā 3,

bet Rīgā ir ļoti daudz privāto pansionātu. Cik tad cilvēku gaida rindā? Kā atzīst Lita Brice, rindas ir uz pašvaldības pansionātiem, bet uz pārējām iestādēm rindu gandrīz nav. Šobrīd rindā uz pansionātu gaida 515 rīdzinieku. Ja pansionātā ir vieta, tad cilvēks jau nedēļas laikā var iestāties pansionātā, bet pirms tam jānokārto visi nepieciešamie dokumenti. Tātad, ja seniors gadu nodzīvojis Rīgā, viņš var pieteikties uz pansionātu un jau drīzumā turp doties.

Viena no privātajām sociālās aprūpes iestādēm, kas sniedz pakalpojumu gan privāti, gan ar pašvaldības finansējumu, ir Senior Group, kam ir piecas filiāles – Vecmīlgrāvī, Babītē, Jūrmalā, Ādažos un Ogrē. Tās struktūrvienības vadītāja Ina Cīrule stāsta, ka pieprasījums pēc sociālās aprūpes iestādēm pēdējā laikā ir palielinājies un rindas ir arī uz vietām viņu iestādēs. Apmēram 75–80 procenti cilvēku nāk ar pašvaldības līdzfinansējumu, un tikai atlikušie par pakalpojumu maksā paši. Taču arī tad, ja cilvēks pats un viņa tuvinieki ir gatavi maksāt paši, var nākties pagaidīt rindā. Turklāt bieži vien cilvēki pansionātu izvēlas atkarībā no atrašanās vietas, piemēram, viņi vēlas, lai tuvinieks dzīvotu iestādē Babītē, un nav ar mieru braukt uz Vecmīlgrāvi – tad var nākties pagaidīt, kamēr vieta atbrīvojas tieši tur.

Kā pieteikties uz vietu pansionātā?

Pašvaldības speciāliste Lita Brice stāsta, ka vispirms jāsāk ar ģimenes ārstu, kurš izsniedz izziņu, ka cilvēkam ir nepieciešams pansionāts, jo viņš vislabāk zina sava klienta veselības stāvokli un var noteikt, ka viņam nepieciešama aprūpe 24/7 – tātad ilgstošas sociālās aprūpes institūcija. Tālāk jāsagādā cilvēka, kurš dosies uz pansionātu, bankas izdruka par pēdējiem trim pilniem mēnešiem – tā sociālā dienesta darbinieki redzēs viņa pensijas apmēru. Tālāk jāizvēlas viens no pansionātiem – pansionātu saraksts apskatāms Rīgas Sociālā dienesta mājaslapā: https://ld.riga.lv/pasvaldibas-iestades/ilgstosas-socialas-aprupes-institucijas/. Mājaslapā ir minēti vairāk nekā 70 pansionāti, ar kuriem pašvaldībai ir noslēgts līgums. Tāpat šajā lapā var redzēt, cik pansionāts diennaktī izmaksā, līdz ar to cilvēks var jau aprēķināt, kas viņam sanāk un kas varbūt arī nesanāk. Lita Brice noteikti iesaka vispirms izpētīt sociālās aprūpes iestāžu sarakstu, jo tajā var iegūt daudz informācijas, varbūt arī aizbraukt un apskatīties uz vietas, lai pārliecinātos, ka viss apmierina.

Tālāk jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija un Rīgas Sociālajā dienestā jāsniedz iesniegums. Tas jāparaksta pašam cilvēkam, kurš dosies uz pansionātu, lai viņš saprot, ka viņa dzīvesvieta un arī dzīvesveids mainīsies. Iesniegumu var rakstīt arī tuvinieki, bet jāparaksta pašam cilvēkam! Ja cilvēks nepiekrīt doties uz pansionātu, viņu tajā ievietot nevar – tas būtībā ir cilvēktiesību pārkāpums, uz pansionātu cilvēks dodas tikai pēc paša brīvas gribas. Ja seniors atrodas stāvoklī, kad vairs neizprot situācijas nopietnību un pat dramatismu, tad ģimenes ārsts to norāda un tad jau kārto ģenerālās pilnvaras un citu dokumentāciju. Tālāk Sociālais dienests iesniegtos dokumentus izvērtē un pieņem lēmumu. Kā jau minēts, rinda uz pašvaldības pansionātiem ir garāka, bet uz vietu sociālās aprūpes iestādēs, kas atrodas ap Rīgu un tālāk, nav jāgaida pat mēnesis.

Cenas – ļoti dažādas

Tāpat kā citām, arī Rīgas pašvaldībai ir sadarbības līgumi gan ar sociālās aprūpes iestādēm ārpus galvaspilsētas, gan privātajiem pansionātiem, piemēram, visi ģimenes tipa pansionāti ir privātie. «Tie ir padārgi pakalpojumi, bet cilvēki saviem vecākiem tos izvēlas un maksā. Cenas privātajās iestādēs ir ļoti dažādas – sākot no aptuveni 50 eiro līdz 68 eiro dienā. Taču ir iestādes, kur maksa ir 30–40 eiro dienā, tāpēc ir vērts izpētīt veco ļaužu namu mājaslapas un izvēlēties atbilstoši iespējām. Ja cilvēks ir gana turīgs un viņam nav nepieciešams pašvaldības atbalsts, viņš var doties uz privāto iestādi bez sadarbības ar Rīgas pašvaldības Sociālo dienestu un slēgt līgumu uzreiz ar privāto iestādi,» skaidro Lita Brice.

Sociālās aprūpes centra pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināts:

* dzīvesvieta ar sadzīvei nepieciešamo inventāru atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

* ēdināšana četras reizes dienā;

* veļa, apģērbs un apavi;

* reģistrācija pie ģimenes ārsta, ģimenes ārsta un citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpilde;

* brīvā laika pavadīšanas aktivitātes;

* kultūras pasākumi, kā arī pēc cilvēka vēlēšanās tiek organizēta garīgā aprūpe atbilstoši viņa konfesionālajai piederībai;

* ja nepieciešams, palīdzība cilvēka individuālo sociālo problēmu risināšanā.