Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc balsu saskaitīšanas 99% iecirkņu konstatēts, ka «Smer-SD» ieguvusi 23,3 % balsu, līdz ar to 150 vietu parlamentā tai būs 42 deputāti.
Otrajā vietā ir Eiropas Parlamenta vicespīkera Mihala Šimečkas vadītā sociālliberālā partija «Progresīvā Slovākija», kas saņēmusi 17% balsu.
59 gadus vecais Fico ir solījis, ka Slovākija pārtraukts piegādāt bruņojumu Ukrainai, kā arī ir aicinājis uzlabot attiecības ar Krieviju.
Uzstājoties priekšvēlēšanu mītiņā, 6.septembrī Mihalovcē, kas atrodas netālu no robežas ar Ukrainu, Fico pieprasīja pārtraukt Rietumu ieroču piegādes Kijivai. «Miers ir vienīgais risinājums. Es neļaušu sevi kritizēt un apsaukāt par kara kurinātāju tikai tāpēc, ka runāju par mieru, kamēr tie, kas atbalsta karu un slepkavošanu tiek saukti par miera aktīvistiem. Mūsu galvās tas viss ir sajaucies. Mēs nesūtīsim uz Ukrainas no valsts noliktavām ne vienu vienīgu patronu,» saviem atbalstītājiem paziņoja «Smer» līderis.
Fico pat neslēpti atkārto Kremļa propagandas tēzes, apgalvojot, ka Krievijas uzsāktajā karā esot vainojama NATO un ka Maskava uzbrukumu kaimiņvalstij sākusi pēc tam, kad «ukraiņu nacisti un fašisti sāka slepkavot Krievijas pilsoņus Donbasā».
Analītiķi prognozē, ka Fico valdība varētu radikāli mainīt Slovākijas ārpolitiku un tās nostāja varētu līdzināties tai, kāda ir Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam.
Viena no potenciālajām «Smer-SD» koalīcijas partnerēm ir kreisā partija «Balss – sociāldemokrātija» («Hlas – SD»), kas 2020.gadā atšķēlās no Fico vadītās partijas un kuru vada bijušais «Smer-SD» priekšsēdētāja vietnieks Peters Pellegrīni. Paredzams, ka tā iegūs 27 deputātu mandātus.
Abas partijas varētu veidot koalīciju ar nacionālistisko labējo Slovāku nacionālo partiju (SNS). Gaidāms, ka tai jaunajā parlamentā būs 10 vietas, līdz ar to trim partijām kopā būtu 79 mandāti.
Fico jau iepriekš divas reizes ir veidojis valdību ar SNS, kas arī iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai.
Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova svētdien pavēstīja, ka pirmdien uzdos Fico veidot nākamo valdību atbilstoši tradīcijai, ka ministru kabineta veidošana pirmajam tiek uzdota tā politiskā spēka pārstāvim, kas vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu.
«Mūsu konstitucionālās tradīcijas garā rīt es uzticēšu valdības veidošanu vēlēšanu uzvarētājam,» sacīts Čaputovas paziņojumā.
Jaunajā parlamentā būs arī ekspremjera Igora Matoviča vadītā konservatīvā partija «Parasti cilvēki un neatkarīgas personības» («OĽaNO»), liberālā partija «Brīvība un solidaritāte» («SaS»), kā arī centriski labējā Kristīgi demokrātiskā kustība (KDH).
Jaunā valdība nomainīs nestabilo centriski labējo koalīciju, kas ir pie varas kopš 2020.gada un kuras laikā tika izveidoti trīs ministru kabineti.
Līdz šim Slovākija bijusi stingra Ukrainas atbalstītāja un nodevusi ukraiņiem tās rīcībā esošos PSRS ražotos iznīcinātājus «MiG-29» un zenītraķešu kompleksus S-300. Fico sola izbeigt šādu politiku. «Dieva vārdā, kāpēc mēs nevedam miera sarunas? Kāpēc mēs runājam par to, cik daudz munīcijas sūtīsim Ukrainai, kādus tankus sūtīsim, cik miljardu tērēsim vēl lielākam bruņojumam,» retoriski vaicā Fico.
Savukārt sarunā ar aģentūru AP viņš izteicies, ka, izmantojot ASV un Eiropas Savienības (ES) ietekmi, vajadzētu piespiest karojošās puses sēsties pie sarunu galda un atrast «zināma veida kompromisu, kas garantētu Ukrainas drošību». Politiķis arī piebildis, ka, nonākot pie varas, noraidīs ES sankcijas pret Krieviju un bloķēs Ukrainas pieteikumu dalībai NATO.
Tomēr pat gadījumā, ja «Smer» vēlēšanās uzvarēs, partijai nav izredžu izcīnīt absolūto vairākumu, un tāpēc tai nāksies meklēt koalīcijas partnerus, kas daudzajām mazākajām partijām, kam izdosies pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto 5% barjeru, var piešķirt izšķirošu lomu Slovākijas politikā. Tiek izteiktas cerības, ka nepieciešamība veidot koalīciju varētu mīkstināt «Smer» nostāju ārpolitikā. Tiek norādīts, ka arī iepriekš pēc vēlēšanām Fico izrādījis pragmātisku nostāju nekā kampaņas laikā un, piemēram, 2014. gadā atbalstījis sankciju piemērošanu Krievijai pēc Ukrainai piederošās Krimas pussalas anektēšanas.
