Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Pēc iepazīšanās ar 26. augustā medijos izskanējušo informāciju, ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš uzskatīja par nepieciešamu ierosināt pārbaudes lietu, lai izvērtētu valsts sociālās aprūpes centra amatpersonu rīcību.
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas 1. punktu prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību. Prokurora sāktās pārbaudes ietvaros no iestādēm tiks pieprasīta visa nepieciešamā informācija, lai varētu izvērtētu notikušā apstākļus.
«10.jūnijā uz dzīvi mūsu jaunajā Grupu mājas pakalpojumā Priedaines ielā no valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra (VSAC), jeb tautas valodā sakot – valsts pansionāta pārcēlās 18 gadus vecs puisis ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem. Vēl pavisam bērns. Gada sākumā viņš bija pārvests no bērnu aprūpes centra uz centru pieaugušām personām. Pārceļoties uz pieaugušo iestādi viņa svars bija 36,5 kg (kā lasāms dokumentos). Mēs esam redzējuši daudz ko aprūpes centros, esam veikuši dzīves kvalitātes izvērtējumus, rakstījuši Labklājības ministrijai neskaitāmus atzinumus ar rekomendācijām. Mums nav ilūziju par ilgstošo aprūpi cilvēkiem ar smagiem traucējumiem. Bet ieraugot jaunieti, kuru atveda pie mums no valsts aprūpes centra – tas mūs satricināja. Mūsu priekšā bija ēna no cilvēka.
Puisis svēra 28,5 kilogramus. Viņš bija fiziski un emocionāli pilnībā novārdzis.
Viņa skatiens bija tukšs, ķermenis — izkāmējis, stāvoklis — mūsuprāt bīstams dzīvībai,» rakstīja biedrība Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi.
Biedrības pārstāvji raksta, ka jaunietis nobadināts nevis tāpēc, ka pansionātā trūka pārtikas, bet tāpēc, ka viņa barošana prasa laiku.
«Šis cilvēkbērns, atrodoties pilnā valsts aprūpē un saņemot valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tika nobadināts gandrīz līdz nāvei. Viņš pusgada laikā zaudēja gandrīz 20% no sava ķermeņa svara. Tas notika visu darbinieku acu priekšā. Cilvēkbērns pamazām izdziest un neviens tam nepievērš uzmanību! Mēs joprojām nespējam aptvert, kā kaut kas tāds var notikt,» raksta biedrības pārstāvji. Viņi raksta, ka par jaunieša situāciju ir informēta Labklājības ministrija.
«Šis puisis nespēj runāt. Šobrīd mēs esam viņa balss. Bet,
ja viņš spētu runāt, viņš noteikti pateiktu: «mani atstāja nomirt».
Šobrīd tie būsim mēs, kas pateiksim – jūs, tie kuri ir atbildīgi par cilvēka ar smagiem traucējumiem aprūpi valsts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs, vienkārši skatījāties kā lēnām izdziest cilvēka dzīve un uzskatījāt, ka tas ir normāli…» saka Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi.
«Šobrīd puisis pie mums Grupu mājā dzīvo jau divus mēnešus. Viņa svars ir pieaudzis par 4 kilogramiem. Viņš atkal spēj smaidīt un smieties, viņam ir emocijas. Ar viņu katru dienu strādā ergoterapeits, viņam ir fizioterapijas, mūzikas nodarbības, taktīlā masāža, viņš katru dienu vairākas stundas ir pastaigā ārā. Viņam apkārt ir cilvēki, kuriem viņš ir svarīgs! Viņš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un izbauda to.»
