Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pētījumā plānots iesaistīt 500 Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotāju.
Pētījums notiek, sadarbojoties RSU, Cēsu novada pašvaldībai un zāļu vairumtirgotājam SIA «Roche Latvija», lai turpinātu pirms gandrīz 90 gadiem veikto pētījumu. Lai to īstenotu, ir iegūtas visas nepieciešamās ētikas atļaujas, norāda RSU.
Izpētes procesā paredzēts izmantot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, 3D skeneri.
Jūlijā – no 22. līdz 28.jūlijam, zinātnieki strādās Vecpiebalgas vidusskolā, bet augusta sākumā – no 5.augusta līdz 11.augustam – Jaunpiebalgas kultūras namā.
Lai noskaidrotu cilvēku fiziskās uzbūves attīstību un izmaiņas, pirms 87 gadiem notika pirmais Piebalgas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts. Tika apsekotas mājas un mērīti vairāk nekā 4300 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāju. Pašlaik RSU sākusi antropoloģisku pētījumu, kas balstīts uz tolaik ievāktajiem datiem. RSU īstenotais projekts notiks divās daļās – seno datu apstrāde un atkārtota antropoloģiskā pētījuma veikšana Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas iedzīvotājiem.
Kā informē RSU, pētījuma gaitā iecerēts iesaistīt arī vēsturiskā pētījuma dalībniekus – jau ir atrastas četras sievietes, kuras piedalījās izpētē 1937.gadā. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji, kuri grib piedalīties pētījumā, var lūgt izbraukuma mērījumu mājās, zvanot Artai Grabčikai uz tālruni 25442123.
Pētījuma vadītājs ir RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra, kurš skaidro, ka jau
pirmskara pētījuma veikšanas laikā bija iecere savāktos datus izmantot ģeneoloģiskajai izpētei – dzimtu ciltskoku veidošanai.
«Mēs ceram apvienot vēsturiskos datus ar jaunajiem,» skaidro Vētra.
Tādējādi tie būtu noderīgi, veidojot Piebalgas dzimtu kokus, kas ne tikai iekļautu vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, miršanas gadu vai dzīves laiku, bet tiktu papildināti ar veselības stāvokli un citiem apsekošanas laikā iegūtajiem datiem.
Projektā ir iesaistīti RSU profesori Aigars Pētersons, Silvija Umbraško, Juris Salaks, Andrejs Ivanovs, bet projekta ģenētikas daļā pētnieku grupā iesaistījies LU profesors Valdis Pīrāgs.
«Piebalga ir sens kultūrvēsturisks novads Vidzemē, tāpēc interese par tā pētniecību gan tolaik, gan tagad ir labi saprotama un pamatota,» uzskata Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV).
To, ka šī sadarbība ir Latvijas vēsturei un nākotnei nozīmīgs solis, atgādina «Roche Latvija» vadītājs Rauls Vēliņš, uzsverot, ka tā ir lieliska iespēja šodien strādāt ar teju simtgadīgu mantojumu – pētnieku atstāto materiālu, ko, izmantojot tehnoloģiju iespējas, varēs salīdzināt ar mūsdienu ģenētisko materiālu.
«Savukārt pēc simts gadiem cilvēkiem, kas dzīvos šeit mūsu vietā, būs iespēja salīdzināt, kas ir noticis ar gēniem – vai tie ir mainījušies, evolucionējuši?
Un tas būs zinātniski pierādīts. Gēnu diagnostika ir svarīga ne tikai, lai izvēlētos pareizo ārstēšanu onkoloģijas pacientiem, tā var noderēt arī profilaktiski slimību novēršanai,» norāda Vēliņš.
