Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Sniedzot militāru palīdzību Ukrainai, NATO valstis, tostarp, arī ASV, «karo» ar Krieviju, 15. septembra brīfingā Krievijas žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
«NATO karo ar Krieviju; tas ir acīmredzams un tam nav nepieciešami pierādījumi.
NATO sniedz tiešu un netiešu atbalstu Kijevas režīmam,» sacīja Peskovs, atkārtojot Maskavas naratīvu, ka Rietumu atbalsts Ukrainai ir ekvivalents ar dalību karā.
Šīs piezīmes izskanēja tikai dažas dienas pēc tam, kad Polija apstiprināja, ka savā gaisa telpā ir notriekusi Krievijas dronus, kas ir pirmais zināmais gadījums, kad NATO dalībvalsts ir notriekusi Maskavas militāros objektus virs savas teritorijas.
Kremļa apgalvojums, ka NATO «karo» ar Maskavu, precīzi atspoguļo Krievijas dezinformācijas avotos sacīto, kas neilgi pēc iebrukuma pārpludināja Polijas informācijas telpu. Polijas Nacionālā pētniecības institūta NASK dezinformācijas analīzes centrs neilgi pēc dronu incidenta ziņoja par pastiprinātu dezinformācijas aktivitāti Krievijas un Baltkrievijas avotu vidū. Viens no Polijas pētnieku uzskaitītajiem naratīviem ir tāds, ka
dronu iebrukums nozīmē, ka Polija faktiski karo ar Krieviju
— nepatiess apgalvojums, kas varētu «izraisīt paniku sabiedrībā», brīdina NASK.
Polija un citas NATO dalībvalstis nav fiziski karojušas Krievijas un Ukrainas karā, bet ir piegādājušas Kijevai ieročus, apmācību un finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu. Vienīgā valsts, kas karo Ukrainā, ir Krievija.
NASK identificētie Krievijas dezinformācijas naratīvi bieži vien ir pretrunīgi, sākot no pilnīgas incidenta noliegšanas līdz Ukrainas vainošanai, apgalvojot, ka Kijeva cenšas iesaistīt Poliju un NATO atklātā karā ar Krieviju. Vēl citi avoti stāstīja, ka Polijas armija ir nespējīga aizstāvēt valsts gaisa telpu.
Kampaņas galvenais mērķis ir «novelt Krievijas atbildību par Polijas gaisa telpas pārkāpšanu uz Ukrainu un diskreditēt Polijas armijas un drošības dienestu veiktās darbības», paziņoja NASK.
10. septembra incidents nebija vienīgais Krievijas NATO gaisa telpas pārkāpums pēdējo dienu laikā. Arī Rumānija 13. septembrī bija spiesta pacelt gaisā F-16 iznīcinātājus, kad netālu no Ukrainas robežas Rumānijā tika konstatēts Krievijas lidrobots. Prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka drons gandrīz stundu atradās Rumānijas teritorijā. ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa incidentu raksturoja kā «neapdomīgu eskalāciju».
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis laikrakstam Kyiv Independent sacīja, ka pēc uzbrukumiem varētu tikt atjaunota ideja slēgt daļu Ukrainas gaisa telpas ar NATO izvietotajām aizsardzības vienībām. Savukārt bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka jebkurš NATO solis ieviest bezlidojuma zonu nozīmētu «karu starp NATO un Krieviju».
