Vēl ne tik senā pagātnē darba nedēļa ilga septiņas vai sešas dienas, bet darba laiks bija 12 vai pat 16 stundas dienā. Pāreja no septiņu uz sešu dienu darba nedēļu ASV notika 20. gadsimta 30. gados, bet uz piecām dienām – 50. gados. Lielbritānijā sešu dienu darba nedēļa bija norma 20. gadsimta sākumā, bet piecu dienu – tikai 60. un 70. gados. Vācijā piecu dienu darba nedēļa tika ieviesta 50. – 60. gados, Francijā tikai pēc 1982. gada, bet Japānā pāreja no sešu uz piecu dienu darba nedēļu notika no 1987. gada līdz 1992. gadam. Taču tagad daudzviet pasaulē apspriež pāreju uz četru dienu darba nedēļu.
Četru dienu darba nedēļa ir daļa no globālās tendences – viens no mēģinājumiem, kā uzlabot darba vidi un darbinieku labbūtību. Islandē šis risinājums kā eksperiments tika ieviests no 2015. gada līdz 2019. gadam, un produktivitāte saglabājās vai pat uzlabojās,
Lielbritānijā 70 organizācijas to mēģināja no 2022. līdz 2023. gadam, un 92% no uzņēmumiem joprojām turpina četru darba dienu modeli.
Spānijā 2021. gadā bija projekts ar 200 uzņēmumiem, kur bija vērojami pozitīvi uzlabojumi produktivitātē. Arī Japānā un Vācijā līdzīgos eksperimentos noticis produktivitātes pieaugums.
Arī Latvijā šāda diskusija aktualizējas ik pa laikam. Saeima vēl šogad izvērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un 11 000 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Par četru dienu un 38 stundu darba nedēļu. Jāteic gan, ka Ekonomikas ministrija ieceri noraidīja, sakot, ka
«Darba nedēļas samazinājums ietekmētu būtisku daļu Latvijā strādājošo uzņēmumu,
aptverot visas tautsaimniecības nozares, t.sk. tādas kritiskās nozares kā veselības aprūpe, izglītība, iekšējā un ārējā drošība, kuras jau pašlaik saskaras ar akūtu darbinieku nepietiekamību.»
Arī zinātniskajā darbā, kas publicēts Nature Human Behaviour secināts, ka četru darba dienu nedēļa nāk par labu ne tikai darbiniekiem, bet arī darba devējiem. Plašajā pētījumā, kurā piedalījās 2896 darba ņēmēji no 141 uzņēmuma ASV, Īrijā, Kanādā, Jaunzēlandē un Austrālijā, atklāts, ka
darbinieki, kas nedēļā strādā mazāk stundu, ir ne tikai laimīgāki, bet arī tikpat produktīvi kā tie, kas strādā ierasto darba laiku,
kā arī būtiski samazinās izdegšanas risks. Turklāt darbinieki bija daudz apmierinātāki ar savu darbavietu nekā iepriekš. Pētījuma autori uzsver, ka lielākajai daļai pētījumā iesaistīto uzņēmumu pieredze bija tik veiksmīga, ka tie saglabās saīsināto grafiku arī pēc pētījuma beigām.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨

















































































