Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jautāts, kā viņš vērtē Vācijas politiku pret Krieviju pašreizējā situācijā, Pabriks norādījis, ka izprot Vācijas ārpolitikas attīstību pēc Otrā pasaules kara, bet laiki ir ievērojami mainījušies, un pašreizējā Vācijas politika pret Krieviju neatbilst NATO, Eiropas Savienības (ES) un Vācijas partneru prasībām. Tā nav pietiekama arī attiecībās ar Rietumu pretiniekiem, no kuriem viens ir Krievija.
Īsumā, Vācijas Krievijas politika neatbilst mūsu laikiem, uzskata Pabriks.
Vācija ir paziņojusi, ka nav iespējams piegādāt aizsardzības ieročus Ukrainai, un liegusi arī citām valstīm apbruņot Ukrainu.
Komentējot situāciju, Pabriks norādījis, ka tā patiešām ir dubulta problēma. Viņš pauda viedokli, ka Vācijas lēmums nesūtīt Ukrainai ieročus, bet piegādāt lauka hospitāli, ir liela kļūda.
Pabriks to salīdzinājis ar situāciju, kurā kļūstat par liecinieku aplaupīšanai tumšā ielā un palīdzat upurim tikai izsaucot ātro palīdzību jau pēc tam, kad viņš ticis piekauts.
Ar to nepietiek, pat ja samaksājat par ātro palīdzību, norādījis ministrs.
Vācijas politiķi vairs nesaprot, ko nozīmē draudu atturēšana, uzskata Pabriks.
Viņš paziņojis, ka Vācijas lēmums nedot Igaunijai atļauju piegādāt Ukrainai bruņojumu – 122 milimetru haubices, kas savulaik piederējušas Vācijai, visās trīs Baltijas valstīs un visās Eiropas ziemeļu valstīs tiek uzskatīts par apkaunojošo nostāju.
Mēs uzskatām, ka ikvienai valstij ir tiesības sevi aizstāvēt, un, liedzot valstij aizsardzības līdzekļus, netiek atbalstīts miers, gluži otrādi, uzsvēris Pabriks.
Viņš paudis viedokli, ka Vācijas lēmums bloķēt ieroču piegādes Ukrainai ir tikai aisberga virsotne. No vienas puses, tas parāda Vācijas sabiedrības pēckara pacifisma filozofiju un no otras puses atspoguļo ļoti ciešās biznesa un ekonomiskās saites starp Vāciju un Krieviju. Runa ir ne tikai par gāzes piegādēm un «Nord Stream 2» projektu, bet daudzām Vācijas kompānijām, kas vēlas sadarboties ar Ķīnu un Krieviju, norādījis Pabriks, piebilstot, ka tas met milzīgu ēnu pār visiem sasniegumiem, ko uzskatām par Eiropas Savienības stūrakmeņiem.
Patiesībā Vācijas nostājai vairs nav nekāda sakara ar vērtībās balstītu ārpolitiku, uzskata Pabriks.
«Bild» intervētājs norādījis, ka Pabriks ir ļoti skarbs savos vērtējumos par Vāciju, piebilstot, ka citām lielajām ES un NATO valstīm, piemēram, Francijai, Itālijai un Spānijai ir līdzīgas nostājas.
Jautāts, vai Pabriks nav mazākumā, kad runa ir par Krieviju, viņš paudis cerību, ka drīz viņš būs daļa no vairākuma, jo bez pārmaiņām Eiropas Savienībai nebūs nākotnes.
«Bet jums taisnība, tā nav tikai Vācija, un es zinu, ka daži vācu politiķi domā, ka mēs esam pārāk kritiski pret Vāciju,» sacījis Pabriks, atzīstot, ka, iespējams, tā ir taisnība, bet tūlīt paskaidrojot kāpēc.
Vācijas nostāja Latvijai ir ļoti svarīga, jo Vācija ir lielākā ES valsts un Vācijai ir pa spēkam mainīt situāciju. Pabriks pauda cerību, ka Vācija beidzot uzņemsies vadošo lomu Eiropā un rīkosies.
Jautāts, ko tieši Pabriks sagaida no Vācijas, viņš norādījis, ka Vācijai būtu jāiestājas par Eiropu un transatlantisko vienotību un jāmaina sava filozofija par spēka izmantošanu un Eiropas aizsardzības sistēmas izveidošanu, jo Eiropa ir asimetriski mazattīstīta, ciktāl tas attiecas uz tās militāro spēku. Ne tikai pret Krieviju un Ķīnu, bet arī NATO ietvaros.
