Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Patlaban pašizolācija ir jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16. No sestdienas tas paaugstināts līdz 25 gadījumiem.
Kā aģentūrai LETA skaidroja SPKC pārstāve Ilze Arāja, centrs ir veicis risku novērtējumu un tas atspoguļojas jaunajos datos.
SPKC informē, ka, ievērojami palielinoties saslimstības rādītājiem ar Covid-19, jūtami pieaudzis arī 14 dienu kumulatīvais rādītājs. Šobrīd Latvijā tas ir 19,5 uz 100 000 iedzīvotājiem. Savukārt Lietuvā tie ir 45,8 gadījumi, bet Igaunijā 50,7.
Citi lasa
Līdz šim, atgriežoties Latvijā no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī no Lielbritānijas, Monako, Andoras un Sanmarīno, bija jāievēro pašizolācija, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits kādā no šīm valstīm uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedza 16 gadījumus.
Pieaugot inficēšanās riskiem Latvijā, pārskatīta šī robežšķirne, to palielinot līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.
«Tādējādi atgriežoties no valstīm, kur saslimstības rādītāji ir līdzvērtīgi Latvijai, pašizolācija nav jāievēro,» skaidroja centrā.
Savukārt ikvienam, kas ierodas Latvijā no valsts, kur saslimstības riska novērtējums ir augstāks par 25, ir jāievēro pašizolācija.
SPKC dati par iepriekšminētajām valstīm liecina, ka pašizolācija no sestdienas nebūs jāievēro, ierodoties no Somijas, Kipras, Lihtenšetinas un Vatikāna. Vatikāns ir vienīgā no SPKC sarakstā esošajām Eiropas valstīm, kurā nav reģistrēti Covid-19 pacienti.
Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Andoru, kurā ir visaugstākā saslimstība jeb 744,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kā arī caur Spāniju, Čehiju un Franciju. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 200 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Nīderlandi, Beļģiju, Luksemburgu, Islandi, Ungāriju, Dāniju, Apvienoto Karalisti, Austriju, Rumāniju, Maltu, Monako, Portugāli, Īriju, Slovākiju, Slovēniju, Horvātiju, Šveici, Zviedriju un Igauniju. Šajās valstīs 14 dienu kumulatīvais rādītājs pārsniedz 50 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Sabiedrības veselības apdraudējums novērtēts kā augsts.
Savukārt kā vidēji augsts tas novērtēts astoņās valstīs – Lietuvā, Polijā, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā, Vācijā, Norvēģijā un Sanmarīno. Tajās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 25 uz 100 000 iedzīvotājiem.
Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija jāievēro, ceļojot no Gruzijas, Tunisijas un Kanādas. Savukārt pašizolācija nav jāievēro, ceļojot no Urugvajas, Japānas, Dienvidkorejas, Ruandas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Taizemes. Šīs valstis ir to vidū, no kurām ir atļauts šķērsot ES ārējo robežu.
Atgriežoties no citām SPKC sarakstā neminētajām valstīm, ir jāievēro pašizolācija.
Saskaņā ar SPKC informāciju no pirmdienas, 5.oktobra, nebūs izmaiņu attiecībā uz valsts sarakstu, kur aizliegts veikt starptautisko pasažieru pārvadājumus. Aizliegumi turpinās pārvadājumiem uz un no Čehijas, Spānijas, Francijas un Andoras.
Kā vēstīts, trešdien veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības sēdē rosināja diskutēt par iepriekšminētā sliekšņa celšanu, ņemot vērā prognozes, ka Latvija pārsniegs 16 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem robežu.
Viņa norādīja, ka varētu īstenot iepriekš apspriestu scenāriju, ka Latvija paaugstinātu minēto slieksni līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Septembra sākumā šādu risinājumu piedāvāja Ekonomikas ministrija, bet tobrīd tam nebija atbalsta.
Toreiz premjers Krišjānis Kariņš (JV) pauda skepsi par priekšlikumu, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka «Latvijā jāsāk vairāk slimot». «Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību,» tobrīd uzsvēra Kariņš. Tobrīd rosinājumam iebilda arī veselības ministre.
Viņķelei rosinot pārrunāt identiskas izmaiņas šīs trešdienas valdības sēdē, Kariņš vaicāja, vai tas nozīmētu, ka plašāk būtu jāvirzās, piemēram, uz sejas masku lietošanu publiskās vietās.
Viņš norādīja, ja mēs laistu iekšā potenciāli vairāk saslimušu cilvēku, vienlaikus mēs gribētu turpināt sevi pasargāt.
«Un tas ir tas modelis – mēs ejam uz lielāku brīvību, bet uz lielāku piesardzību vai aizsardzību. Tā es saprotu?» vaicāja premjers. Skaidrība šajā jautājumā gan valdības sēdē netika rasta.
Tāpat Viņķele pieļāva, ja nesekmētos ar infekcijas izplatības ierobežošanu, slieksni varētu celt līdz 50, lai gan epidemiologs, Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis šādu «lēcienu» patlaban vērtējot kā pārsteidzīgu.
Tāpat vēstīts, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā (izņemot Valku) un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, var turpināt to darīt. Vienlaikus šīm personām, esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba, jāievēro pašizolācijas principi.
Īpašs regulējums attiecināts uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, šo pašvaldību iedzīvotāji var neievērot pašizolāciju, ja ikdienā šķērso robežu ar Igauniju un pārvietojas, nepārkāpjot abu vietvaru administratīvo teritoriju robežas. Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā.
