Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Šobrīd kapsētu uzturēšanā un apsaimniekošanā nav vienota likuma – katra pašvaldība izstrādā pati savus noteikumus. Līdz ar jauno Kapsētu likumu visā valstī tiks ieviesta vienota kārtība, kādā izveido, piešķir un uztur kapavietu. Lielākās izmaiņas gulsies uz pašvaldību pleciem, un, kā atzīst Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību darbības tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Dace Balgalve, iedzīvotājiem, ticamākais, sevišķi nekas nemainīsies. Tāpat jāņem vērā, ka šis likuma projekts attiecas tikai uz pašvaldību kapsētām, bet Latvijā ir arī baznīcu kapi, nedaudz arī privātie kapi. Pagaidām šis ir tikai likuma projekts, un tas trijos lasījumos vēl jāskata Saeimā.
«Domāju, ka iedzīvotājiem bonuss būs kapsētu apbedījumu reģistrs, kad visa informācija būs sakārtota un cilvēki pēc shēmas un numerācijas varēs kapos, piemēram, atrast tuvinieka kapavietu. Kā tas izpaudīsies praktiski, būs atkarīgs no katras pašvaldības,» norāda Dace Balgalve.
Vieta atkritumiem un tualete
Likumprojektā noteikts, ka par kapsētas izveidi, paplašināšanu vai slēgšanu lemj pašvaldība, kurai arī jānodrošina kapsētas pieejamība kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai. Likums paredz, ka kapsētai jābūt labiekārtotai – kapsētā vai pie tās robežas jāiekārto vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī ūdens ņemšanas vieta un tualete.
«Plānots, ka visās kapsētās būs atkritumu savākšanas vieta. Lielākoties tas jau tagad ir nodrošināts, bet ir kapi, kur tomēr nav atkritumu savākšanas punktu, – tiem būs jābūt. Sākotnēji plānoja pieņemt, ka obligāti jābūt arī tualetei un ūdens ņemšanas vietai, tomēr, ņemot vērā, ka ir gana daudz mazu kapsētu, šis noteikums tomēr visās nebūs spēkā. Šo īstenos, izvērtējot nepieciešamību. Līdz ar to pašvaldība būs tiesīga pati izvērtēt, vai šajos kapos vajag tualeti un ūdens ņemšanas vietu vai nevajag,» skaidro ministrijas pārstāve.
Tāpat kapsētās būs informatīvas norādes, jo ne vienmēr kapsētās tādas ir. Uz šīm norādēm vajadzēs būt informācijai par atkritumu savākšanas punktu, ūdens ņemšanas vietu, tualeti. Tāpat būs jābūt informācijai, kas ir kapsētas apsaimniekotājs – vai tā ir pašvaldība, vai arī kapsētas apsaimniekošana nodota kādam citam –, lai cilvēki zinātu, pie kā vajadzības gadījumā vērsties.
Apbedījumu reģistrs
Likumā paredzēts pienākums pašvaldībai izveidot un uzturēt elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru, kurā būtu attēlota kapavietu shēma, uzskaitīti dati par mirušajiem, apbedīšanas dziļumu, apbedījuma veidu – vai nu tā ir aprakta urna vai mirušais, apbedīšanas dziļums, kā arī materiāls, no kā izgatavots zārks (ja tas ir zināms), kapavietas turētāja vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas datums, adrese un tālruņa numurs, ar kapavietas piešķiršanu un izmantošanu saistīto lēmumu datums un numurs (ja tāds ir).
Kā atzīst Dace Balgalve, šobrīd situācija ir dažāda: daudzās kapsētās tiek uzturētas kapu grāmatas rakstiskā formā, bet joprojām ir arī kapsētas, kam ar šo galīgi nevedas un reizēm par kapsētu nav nekādas informācijas. Likumprojekts paredz reģistra izveidi elektroniskā formātā.
Tāpat kapavietu izvietojuma shēma un mirušo dati pašvaldībai būs jāpublicē arī pašvaldības oficiālajā mājaslapā.
Publicējama būs arī informācija par tām kapavietām, kuras atzītas par nekoptām, lai cilvēks zina, ka viņam ir kāda kapavieta, kas nav sakopta. Jo reizēm cilvēki domā, ka kāds no radiem kapiņu kopj, bet izrādās, ka tas netiek darīts.
Trīs mēneši un trīs gadi
Likums paredz, ka kapavietas turētājam trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas kapavieta ir jāsakopj – jānovāc ziedi, vainagi, izdegušās sveces. Tagad nereti redzams, ka savītušie vainagi un puķes stāv mēnešiem un neviens šo vietu nesakopj. Tāpēc ir noteikts trīs mēnešu laiks, kad to izdarīt. Ar kapavietu tiek saprasta arī urnas novietošana kolumbārijā.
Tāpat būs noteikts – ja trīs gadu laikā kapavieta nav kopta, to atzīs par ilgstoši nekoptu.
Pašvaldības kapsētas apsaimniekotājs reizi gadā – no 1. aprīļa līdz 1. novembrim – apskatīs kapsētu un nodos pašvaldībai ziņu par to, kuras kapavietas ilgstoši ir nekoptas. Izvērtēšana, kāda ir nekopta kapavieta, vairāk būs kapsētas apsaimniekotāja kompetencē, bet likuma anotācijā ir skaidrots, ka tā varētu būt vizuāli ļoti nepievilcīga, ilgstoši nekopta kapavieta, kas pasliktina kopējo kapsētas vizuālo pievilcību, – no tās nav novākti vītušie ziedi, vainagi, kritušas lapas, zari, sveču izdedži, salauzti vai sagāzti labiekārtojuma elementi.
«Konstatējot ilgstoši nekoptu kapavietu, vispirms apsaimniekotājs mēģinās sazināties ar to, kuram ir piešķirtas šīs vietas turēšanas tiesības. Ja nekas nemainīsies, zemē iespraudīs paziņojumu, ka šī kapavieta atzīta par nekoptu. Tas nenozīmē, ka šī kapavieta uzreiz tiks atņemta vai būs kādas citas sekas. Nē, cilvēkam joprojām būs iespēja sakopt šo vietu, un, ja viņš to izdarīs, pašvaldība atcels lēmumu par to, ka šī ir nekopta vieta. Vienkārši kapavietas ir jākopj, un šis ir instruments pašvaldībai, ko tā var izmantot, cīnoties ar cilvēkiem, kas ilgstoši nekopj savas kapavietas. Ja kapavietu šo triju gadu laikā neviens tomēr nekopj, to dara pati pašvaldība, un tad, kad būs pagājuši 20 gadi, šo vietu varēs piedāvāt kā brīvu kapavietu un veikt virsapbedījumu. Tas nozīmē, ka vēl 17 gadus pašvaldība centīsies kapavietu tomēr appļaut, lai tā neaizaug un nebojā kopējo skatu. Trīs gadi ir optimāls laiks – tas ir gana liels, lai saprastu, vai cilvēks kopj kapus vai nekopj. Šobrīd pašvaldībās šie noteikumi atšķīrās un pašam cilvēkam bija jāseko, kādi ir noteikumi. Tagad kārtība visā Latvijā būs vienota, un visi zinās, ka ir trīs gadi, kuru laikā kapavieta ir jāsakopj. Ja ne, iestāsies sekas,» norāda Dace Balgalve.
Vispirms – vietējiem
Likumā paredzēts, ka kapavietu prioritāri piešķir, vadoties pēc mirušā vai iesniedzēja dzīvesvietas, tāpēc gadījumos, ja jaunu kapavietu izveidošana ir ierobežota, pašvaldība drīkst atteikt kapavietas piešķiršanu. Tādā gadījumā pašvaldībai jāpiedāvā kapavieta citās šīs pašvaldības kapsētās, kur tas iespējams. Tātad kapavietas piešķiršana ir atkarīga no dzīvesvietas – deklarētās dzīvesvietas vai papildu adreses.
«Šie cilvēki ir prioritāri, un pašvaldībai viņiem kapavieta ir jānodrošina. Ja vietas nav, pašvaldībai ir tiesības vietu atteikt, bet tajā pašā laikā viņiem jāpiedāvā cita kapavieta, kas ir tās pašas pašvaldības teritorijā, ļaujot izvēlēties. Likumā iekļauta doma, ka pašvaldība var nespēt nodrošināt vietu konkrētā kapsētā, jo tur vietu diemžēl nav, bet viņi piedāvā citu, kur ir brīvas vietas. Šādu kārtību iekļaut likumā bija aktuāli, jo lielajās, blīvi apdzīvotajās pilsētās kapavietu daudzums ir ierobežots, tādēļ prioritāri tās šīs vietas piedāvā saviem iedzīvotājiem. Protams, ja ir brīvas vietas, tad arī citiem. Tas vēl, vētījot likumu Saeimā, var mainīties, bet kārtībai jābūt. Laukos ir citādi, bet pilsētās jau tagad vietu trūkst,» norāda Dace Balgalve.
Sava teikšana arī pašvaldībās
Joprojām paliek arī jomas, ko pašvaldības varēs regulēt pašas, piemēram, par koplietošanas ēkām, kapličām. Pašvaldības varēs noteikt papildu gadījumus, kad cilvēks varēs rezervēt kapavietu, jo šobrīd likumā paredzēts – prasot piešķirt kapavietu, var lūgt rezervēt vēl vienu vietu, tādējādi veidojot dzimtas kapus. Bet pašvaldība savos noteikumos var noteikt, ka var rezervēt arī vairākas vietas (līdz piecām kapavietām).
Vēl pašvaldība pati varēs noteikt konkrētāku apbedīšanas dziļumu. Pašlaik ir noteikts, ka mirušo apbedī 1,5 līdz 2 metru dziļumā, bet urnu – vismaz 0,5 metru dziļumā. Pašvaldība, vērtējot augsnes īpašības un gruntsūdeņus, varēs lemt un noteikt, ka viņu teritorijā dziļumu vajag lielāku vai mazāku.
Tāpat noteikts, ka virsapbedījumu var veikt 20 gadus pēc apbedīšanas, bet, ņemot vērā atšķirīgās augsnes īpašības kapsētās un gruntsūdens līmeni, pašvaldības savos noteikumos varēs noteikt arī īsāku periodu virsapbedījumu veikšanai. Likumprojekts neregulē urnu virsapbedījumus.
Zināšanai!
* Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
* Latvijā ir vairāk nekā 2530 pašvaldības kapsētu, daudzas ir ļoti mazas.
* Visvairāk kapsētu ir Dienvidkurzemes novada pašvaldībā (216 kapsētu) un Rēzeknes novada pašvaldībā (300 kapsētu).
* 2023. gadā veiktā pašvaldību aptauja liecina, ka nepilni 64% kapsētu teritoriju ir nožogotas vai norobežotas no apkārtējās teritorijas, no kurām aptuveni 3% norādītas kā daļēji norobežotas.
* Vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts ir izvietots 55% no aptaujā apzinātajām kapsētām. Vēl nepilnos 8% kapsētu ir paredzēta vieta tikai bioloģisko atkritumu izmešanai, un vēl nepilnos 8% aptaujāto kapsētu sadzīves atkritumu savākšanas punkti tiek izvietoti sezonāli – vasaras sezonā, kapusvētku vai citu svētku laikā. Daļā aptaujāto kapsētu tiek nodrošināta arī atkritumu šķirošana.
* Aptuveni 60% no aptaujā apzinātajām kapsētām ir ierīkota vismaz viena ūdens ņemšanas vieta.
* Aptuveni 36% kapsētu vai netālu no tām ir publiski pieejama tualete.
* Aptuveni 40% kapsētu būtu nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu kapsētu labiekārtojumu atbilstoši likumprojektā ietvertajām prasībām.
