Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022.gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro, informē Vērdiņa. Zemju iegādes apmēri samazinās no 2023.gada. Vērdiņa skaidro, ka attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsīvus pirkumus, turpinot strādāt ar esošo portfeli – lielizmēra zemesgabaliem ar attīstības plāniem piecu līdz desmit gadu garumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.
Viņa norāda, ka tuvāko gadu tirgus attīstība koncentrēsies trijos galvenajos virzienos. Pirmais ir nelieli projekti mikrorajonos, jo tie aptver galveno mērķauditoriju – šajos rajonos dzīvo cilvēki, kuri vēlas uzlabot dzīves apstākļus. Tomēr šāda veida attīstība ir ierobežota, jo pieejamo zemes gabalu skaits ir ļoti mazs, un attīstītāji var piedāvāt tikai nelielus projektus. Prognozes liecina, ka nākotnē blīvi apbūvētos mikrorajonos jauni dzīvojamo māju projekti taps arvien retāk.
Otrais virziens, kā norāda Vērdiņa, ir bijušo industriālo teritoriju attīstība. Izsīkstot brīviem zemesgabaliem pieprasītajos mikrorajonos, arvien vairāk attīstītāju izvēlas projektus bijušajās industriālajās teritorijās, no kurām ražotnes un uzņēmumi pārcēlušies uz Pierīgu vai citām Latvijas vietām. Šīs teritorijas parasti ir pietiekami plašas, lai veidotu kvartāla tipa apbūvi, skaidro Vērdiņa.
Mājokļu attīstītāja Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša piebilst, ka šīs lokācijas, pateicoties labi attīstītajai infrastruktūrai un tuvajam pilsētas centram, ir pircēju ļoti pieprasītas.
Ekša norāda, ka līdz ar projekta tapšanu industriālajā teritorijā no pilsētas vaibstiem pazūd nepievilcīgs, pilsētvidi degradējošs objekts.
Trešais virziens Vērdiņas ieskatā ir jaunattīstības teritorijas – apkaimes, kur jaunu projektu būvniecība un infrastruktūras attīstība tiek plānota un īstenota vienlaikus. Vērdiņa uzsver, ka šie rajoni ļauj veidot pilnvērtīgus, mūsdienīgus mikrorajonus, kas aug un attīstās koordinēti. Turklāt šajās vietās vēl pieejami brīvi zemes gabali, kas attīstītājiem ļauj īstenot dažādus projektus.
Kā visstraujāk augošās un pieprasītākās jaunattīstības teritorijas Rīgā un Pierīgā Vērdiņa min Skansti, Mārupi, Čiekurkalna un Mežaparka robežteritoriju, kā arī Dreiliņus,
kas daļēji atrodas Rīgas pašvaldībā, bet daļēji – Ropažu novadā. Vērdiņa prognozē, ka tuvākajos gados sāks strauji augt tās apkaimes, kurās līdzās jaunu dzīvojamo projektu būvniecībai top arī biroju centri, piemēram, Skanstē.
Viņa norāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk novērtēs iespēju dzīvot tur, kur izglītības iestādes, tirdzniecības centri un darba vietas atrodas tikai dažu minūšu attālumā no mājām, ļaujot ietaupīt ceļā pavadāmo laiku.
Līdz ar Skanstes izaugsmi Vērdiņa tuvākajos gados prognozē attīstību netālu esošajā Sarkandaugavā, un lielu potenciālu viņa saskata arī Torņakalnā.
Ņemot vērā, ka Āgenskalnā brīvo zemes gabalu ir ļoti maz, Torņakalns kļūs par loģisku nākamo attīstības punktu, uzskata Vērdiņa. Pēc viņas minētā, to veicinās Latvijas Universitātes kampusa paplašināšana un infrastruktūras uzlabojumi, kas nodrošina ērtu savienojumu ar Mūkusalas biznesa centru.
Tāpat eksperte paredz, ka arvien iecienītāki kā attīstītāju, tā iedzīvotāju acīs nākotnē kļūs tie mikrorajoni, kuros ir moderna dzelzceļa infrastruktūra. Līdz ar pašvaldības centieniem veicināt vilciena pilnvērtīgu iekļaušanos pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā un RailBaltic projekta īstenošanu, Vērdiņa prognozē, ka arī rīdzinieki arvien vairāk sekos Rietumeiropas iedzīvotāju piemēram, izvēloties dzīvesvietu dzelzceļa pieturvietu tuvumā.
