Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), «Apvienotais saraksts» (AS) un «Stabilitātei», kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie».
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32, bet divi deputāti atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai – vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Sākotnēji LPV piedāvātajam likumprojektam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedz gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
LPV neapmierina, ka pret konvencijas ratificēšanai Latvijas pievienoto deklarāciju iebildumus izteikušas vairākas citas Stambulas konvencijas dalībvalstis – Austrija, Somija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Šveice.
Visos šajos iebildumos kā galvenais arguments esot norādīts deklarācijas neatbilstība Stambulas konvencijas normām, proti, deklarācija tiekot uzskatīta par neatļautu atrunu. LPV secina, ka starptautiskā kopiena nepiekrīt Saeimas paustajai deklarācijai un iebilst pret to izpratni, ar kādu Latvija ir apstiprinājusi Stambulas konvenciju un uzņēmusies šajā konvencijā nostiprinātās starptautiskās saistības.
