Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
NA deputāts Artūrs Butāns frakcijas vārdā atzīmēja, ka ar šo budžetu tiks nostiprināti 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, un atzina, ka NA atbalsta un atbalstīs aizsardzības stiprināšanas virzienu.
Butāns arī vērtēja, ka, lai gan ir kāpums Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas neesot sasniegums, jo kopējā fondu apguves procenta bilancē Latvija joprojām esot ES apakšgalā.
Politiķis arī sprieda, ja valsts aizņemas līdzekļus, tie būtu jānovirza aizsardzībai, uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, kā arī jaunu nodokļu maksātāju dzimstības veicināšanai, nevis jānodeldē neefektīvā valsts pārvaldē.
Butāns uzskata, ka Finanšu ministrija (FM) un valdība pret uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām izturas aroganti un aicināja mainīt šo attieksmi.
Līdztekus Butāns norādīja, ka joprojām Latvijā ir sliktākā importa-eksporta bilance starp Baltijas valstīm.
Tiek teikts, ka budžets mazinās nevienlīdzību un atbalstīs ģimenes ar bērniem, norādīja Butāns. «Bet mēs redzam, ka jaunās māmiņas arī turpmāk būs finansiālas nevienlīdzības priekšā,» sprieda Butāns, norādot, ka ienākumi pēc bērna dzimšanas samazinās, bet izdevumi par bērnu palielinās.
Butāns vaicāja, kāpēc starp budžeta prioritātēm nav sadarbības pārtraukšanas ar «Krievijas kara ekonomiku». Pēc viņa paustā, turpina pieaugt eksports uz Krieviju, un budžetā neesot ne rīcības, ne apņemšanās mazināt sadarbību ar šo valsti. Viņaprāt, koalīcija izliekas nedzirdam par NA piedāvāto «Krievijas kara nodevu».
Politiķis arī pauda, ka FM joprojām izvēlas nepiemērot ieturējuma nodokli tiem, kas atbalsta Krievijas kara ekonomiku.
Butāns sprieda, ka atrodas līdzekļi dažādam atbalstam citu valstu pilsoņiem vai personām, kas strādā ar imigrantu uzņemšanu, bet nevarot atrast naudu, piemēram, slimnīcu tīkla uzturēšanai, ģimenes valsts pabalsta palielināšanai vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsstundu apmaksai.
Viņš minēja arī citus līdzīgus salīdzinājumus.
NA uzskata, ka tā nevar balsot par budžetu, kura prioritātes ir «greizas vai pirmšķietami no lielā aizņēmuma aizsardzībai novirzīta tikai ceturtā daļa». «Mēs nevaram balsot par budžetu, kurā trūkst pietiekamas caurspīdības,» sacīja Butāns.
Viņš aicināja «nākt un pārspēt» opozīciju ar Eiropas standartiem atbilstošu atklātību, nevis «noslepenotiem izdevumiem un neatšifrētiem miljoniem».
«Pārspējiet ar augstu debašu kultūru, kurā nekarina birkas un neslēpjas aiz lozungiem un kurā dominē profesionāli un finansiāli argumenti,» teica deputāts.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta «Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam», kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.
