Brīvprātīgie izveidojuši īpašu tīmekļa vietni, kurā apkopoti 40 miljoni Krievijas tālruņu numuru, kas iegūti no publiski pieejamajiem reģistriem. Vienlaikus viņi aicina iekšēji sagatavoties sarunai un ievērot vairākus psihologu padomus, lai iecerētais zvans būtu tiešām vērtīgs.
Kā skaidrojis viens no iniciatīvas autoriem, reklāmas speciālists Pauļus Senūta, uz šādu soli viņu pamudinājušas ziņas, ka ukraiņiem pašreizējā situācijā dažkārt neizdodas saprasties pat ar saviem radiniekiem Krievijā.
«Biedējoši, ja sieviete Kijevā stāsta savai mātei Maskavā, ka pilsēta tiek bombardēta, bet māte netic tam, ko viņai saka pašas bērns,» viņš sacījis aģentūrai BNS.
Citi lasa
«Mēs aicinām pievienoties šai akcijai krieviski runājošus cilvēkus ne tikai Lietuvā, bet visā pasaulē,» norādījis Senūta. «Ceram, ka iesaistīsies tūkstošiem, pat simtiem tūkstošu cilvēku.»
Vienlaikus viņš atzinis, ka šīs sarunas nebūs vieglas, jo Krievijas iedzīvotāji atrodas pilnīgi citā informācijas telpā un viņiem ir krasi atšķirīgs priekšstats par notiekošo.
«Mēs lūdzam nekādā gadījumā nerunāt niknā tonī un neskaidrot, kuram ir taisnība un kuram nē, bet cilvēciski stāstīt par traģēdiju – par mirstošajiem, par sievietēm, kam nākas dzemdēt bērnus metrostacijās,» ieteicis Senūta. «Šādas konfrontācijas laikā kaut ko mainīt var tikai vienkārša, cilvēciska saruna, un iespējams, ka cilvēciska traģēdija ir vienīgais, par ko spējam saprasties visi.»
Kampaņas iniciatori sniedz ar psihologu palīdzību izstrādātus padomus, kā panākt, lai saruna ar nepazīstamu cilvēku Krievijā ritētu gludi un būtu vērtīga.
Viņi uzsver, ka nekādā gadījumā nevajadzētu censties uzspiest sarunbiedram savu viedokli, un būtu jānoskaņojas ne tikai runāt pašam, bet arī uzklausīt otru.
Idejas autori aicina piedalīties cilvēkus, kam ir kultūras saites vai cita saistība ar Krieviju, lai veidotos pēc iespējas labāka saprašanās. Zvanītājam vispirms ieteicams stādīties priekšā, izstāstīt, ka viņš ir šādas akcijas brīvprātīgais un meklē cilvēkus, kuri vēlas vairāk uzzināt par notikumiem Ukrainā.
«Tikai krievi var apturēt Putinu», «Tikai patiesība var apturēt karu» uzsver kampaņas ierosinātāji. «Kamēr bumbas un raķetes krīt uz Ukrainas pilsētām, mūsu pienākums ir palīdzēt apiet Putina melus un stāstīt patiesību Krievijas iedzīvotājiem, kuriem ticis melots gadu desmitiem un tiek melots par to, kas šobrīd notiek Ukrainā.»
Iepazīstoties ar šiem ieteikumiem un noskaņojoties sarunai, informācijas telpā «Piezvani Krievijai!» (https://callrussia.org/) jānospiež viena poga, lai saņemtu nejauši atlasītu numuru no kopējās datu bāzes. Zvanītājam arī ieteikts padarīt neredzamu savu tālruņa numuru, sekojot savas ierīces instrukcijām.
Kā pastāstījis Senūta, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, viņš pats zvanījis vairākiem paziņām Maskavā un šīs sarunas bijušas ļoti smagas, neraugoties uz agrākajiem personiskajiem kontaktiem. Tomēr viņš uzsvēris, ka ir ļoti svarīgi nezaudēt pacietību.
«Pārliecinājos, ka mēs tiešām esam no atšķirīgām planētām, ka mums nav nekādu kopīgu atskaites punktu,» atzinis Senūta. «Sarunas bija ļoti smagas un sarežģītas, tomēr tas laikam ir vienīgais veids – runāties, vairot izpratni un cerēt, ka tur veidosies domājošas sabiedrības grupas.»
«Neko nepanāksim, ja tikai piezvanīsim, apriesim, aizvainosim cilvēku,» viņš piebildis.
Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijas varasiestādes ir pastiprināti vērsušās pret jau tā apspiestajiem medijiem un faktiski gandrīz pilnībā liegušas sabiedrībai pieeju jebkādai neatkarīgai informācijai.
Putins pagājušajā piektdienā parakstīja likumu par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par «viltus ziņām», «valsts bruņoto spēku diskreditāciju» un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu. Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Apturēta radiostacija «Eho Moskvi» un telekanāls «Doždj», bloķēts neatkarīgais ziņu portāls «Mediazona», bet citi mediji bijuši spiesti dzēst no savām vietnēm un sociālajiem tīkliem visus iepriekšējos materiālus par karu Ukrainā, bažījoties par žurnālistu kriminālvajāšanu. Darbu Krievijā apturējusi arī virkne ārvalstu aģentūru un raidorganizāciju.