Latvijā ar medikamentiem mēģinās aizkavēt Alcheimera slimību. Cik tie maksās?

Terapija uzsākta 68 gadus vecai pacientei, kurai Alcheimera slimība diagnosticēta vēl pirms 65 gadu sasniegšanas. Kundzi ilgstoši ambulatori novēroja neirologs, bet, kad slimība progresēja, nosūtīja uz klīniku padziļinātai izmeklēšanai un, vienojoties ar pacientes ģimeni, nolēma izmantot inovatīvo medikamentu. Šo zāļu klīniskajos pētījumos ir pierādīta augsta efektivitāte, tādēļ Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā un Eiropā tās pacientiem jau nozīmē. Diemžēl Latvijā šīs zāles pagaidām nav valsts līdzfinansētas vai apmaksātas, kas nozīmē – tās ir jāiegādājas par privātiem līdzekļiem.

Neskatoties uz ievērojamo summu – aptuveni 25 000 eiro gadā – kundzes ģimene lēma par labu terapijai.

Zāles jāievada ik pēc divām nedēļām, pirms tam veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumu un katrreiz pirms zāļu ievades pārliecinoties par vispārējo veselības stāvokli.

Austrumu slimnīcas neirologi uzsver satraucošu tendenci: Alcheimera diagnoze tiek noteikta arvien jaunākiem cilvēkiem. Atmiņas kabinetā šo diagnozi nereti nosaka 50 līdz 60 gadus veciem pacientiem, taču ir arī vēl jaunāki slimības skartie. Medicīnas iestādē ik gadu ārstējas vairāk nekā 1200 demences – tostarp Alcheimera demences – pacientu, no kuriem sākotnējā posmā aptuveni 40 cilvēkiem būtu efektīva un nepieciešama terapija ar šīm inovatīvajām zālēm.

Alcheimera slimību nevar izārstēt, taču slimības attīstību var palēnināt.

Konkrētais medikaments spēj mentālo veselības stāvokli uzturēt tādā līmenī, lai cilvēks varētu pats parūpēties par sevi. «Kad cilvēkam noteikta Alcheimera diagnoze, runājam arī ar pacienta tuviniekiem. Līdzcilvēkiem ir grūti samierināties, ka viņu vistuvākais vairs īsti nebūs tas pats, ko pazina līdz šim. Slimībai progresējot, mainās raksturs un zūd atmiņa, un to ir ārkārtīgi sāpīgi piedzīvot,» skaidro Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģe Zane Anna Litauniece.

Alcheimera diagnozes izvērtēšana ir ļoti komplicēta un specifiska un prasa ilgāku laiku, jo jāveic gan dažādi ģenētiskie testi, gan magnētiskās rezonanses izmeklējumi, lai izslēgtu jebkādas citas patoloģijas. Jāpiebilst arī, ka šo konkrēto zāļu terapija visefektīvākā ir pacientiem ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem.

Neiroloģe Zane Anna Litauniece norāda uz pazīmēm, kad vajadzētu pierakstīties ārsta konsultācijai Austrumu slimnīcas Atmiņas kabinetā: kad aizmirstas vārdi vai uzvārdi; aizmirstas, kas tikko darīts, un tas notiek vairākas reizes dienā; kad draugi vai kolēģi sāk aizrādīt, ka bijāt norunājuši vai vienojušies kaut ko darīt kopā vai apmeklēt kādu pasākumu, bet cilvēks pat neatceras, ka par to runājāt.  Pirmie, kas ievēro izmaiņas, parasti ir līdzcilvēki – kad tuvinieks apjūk vietā, kuru pazīst, vai kad izmainās raksturā, kas ir ļoti tipiski Alcheimera slimībai. Ja tā notiek, jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu pie speciālista – jau aizpildot pirmos testus, varēs secināt, vai koncentrēšanās un atmiņas traucējumi varētu būt saistīti ar stresu, izdegšanas sindromu, depresiju vai tomēr ir pazīmes, kas norāda uz Alcheimera slimību, un nepieciešami papildu izmeklējumi. Ir būtiski atklāt šo slimību agrīni.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.