Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
10
-
1
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
«Man ir 28 gadi, Artūram – 29, un esam kopā jau gandrīz desmit gadu,» PDz atklāj latviete Sigita Permina, kura ar draugu Artūru Liflandu patlaban dzīvo Bali salā Indonēzijā. Vēl nesen viņi par mājām sauca Jaunzēlandi un mēnesi pavadīja Filipīnās.
Artūra un Sigitas dzīve mainījās 2019. gada nogalē. «Strādāju uzņēmumā Printful, kurā man viss ļoti patika. Darbojos pārdošanā, man bija vairāki klienti no Amerikas, kuri daudz ceļoja. Tā es sāku apjaust – lai pelnītu, tev nav jābūt piesaistītam konkrētai vietai. To var darīt, arī nepārtraukti ceļojot. Sapratu, ka arī es tā gribu,» atklāj Sigita. «Mana pēdējā darbavieta Latvijā bija Swedbank. Strādāju IT jomā, un darbs bija tiešam labs. Taču tas man nesniedza piepildījumu. Pietrūka lielākas vīzijas, sapņu, uz ko tiekties. Tad kādu dienu Sigita atnāca mājās un paziņoja – gribot braukt uz Jaunzēlandi,» atminas viņas mīļotais vīrietis.
«Dodoties uz Jaunzēlandi, katrs bijām uzkrājuši divarpus tūkstoš eiro. Lidmašīnas biļetes šajā summā netika ieskaitītas,» atklāj Artūrs. Naudas uzkrājumus viņi sāka veidot tikai četrus mēnešus pirms prombraukšanas.
«Lai Jaunzēlandē strādātu, vajadzīgs šīs valsts bankas konts un nodokļu maksātāja numurs. Pie tā tikām divu nedēļu laikā un sākām meklēt darbu. Sākumā gājām uz kafejnīcām un visur atstājām savus CV. Tā kā man bija pārdošanas pieredze, uzreiz saņēmu zvanu no divām vietām.
Jau pēc divām dienām sāku strādāt milzīgā suvenīru veikalā. Artūrs strādāja par ēdienu piegādātāju
– brauca ar skūteri, kura vadīšanu nesen bija apguvis. Tad sākās lokdauns, un mēs nokļuvām vīnogu audzētavā,» klāsta Sigita. Latviešu čaklums tur ticis novērtēts. «Jaunzēlandē ir daudz tūristu, tādēļ ir pierasts pie darbinieku mainības. Nevienu nemulsina, ja kādu darbu neesi iepriekš darījis. Gandrīz visu ir iespējams iemācīties darīt nepilnās divās nedēļās. Galvenais – iet pie darba devēja ar staltu muguru,» sapratis Artūrs.
«Neatkarīgi no tā, vai strādā šikā veikalā vai slauki ielas, tev nedrīkst maksāt mazāk par Jaunzēlandē noteikto minimālās algas likmi, kas katru gadu pieaug. Kad ieradāmies, tie bija 11 eiro stundā, tagad ir gandrīz 13 eiro stundā,» atklāj Sigita.
«Ja grib Jaunzēlandē pelnīt lielu naudu, tad jābrauc lasīt ķiršus.
Pirmajā sezonā pusotrā mēnesī nopelnīju 6000 eiro uz rokas, otrajā – 10 000 eiro. Artūrs vēl vairāk,» stāsta viņa.
«Sākumā ķērām pirmo darbu, ko piedāvāja, taču beigās jau sūtījām CV tikai uz vietām, kur tiešām gribējām strādāt. Piemēram, gribējām vairāk staigāt pa kalniem, kas Jaunzēlandē ir pasakaini skaisti, tāpēc meklējām darbavietu tuvāk tiem. Atradām – strādājām kādā kalnu viesnīcā,» atminas Artūrs.
Tā viņi Jaunzēlandē pamanījušies nopelnīt gan labam auto, gan nopirkt datoru. «Daudz vairāk par pašu datoru man patika sajūta, ka varu ieiet veikalā un, neņemot kredītu, nopirkt to, kas maksā 2000 eiro,» atzīstas viņš.
Par to, kā pārītim klājās Indonēzijā, Jaunzēlandē un Filipinās, un kā viņi iemanījušies dzīvot skaisti un ar to pelnīt naudu, vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
