Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Kā viņš apliecināja laikrakstam, NATO zina, ka Krievija apsver kodolieroču izvietošanu kosmosā.
Vienlaikus Rite Krievijas pašreizējās spējas kosmosā raksturoja kā novecojušas un nesalīdzināmas ar Rietumvalstu rīcībā esošo arsenālu.
Tādēļ, kā norādīja NATO ģenerālsekretārs, kodolieroču attīstīšana kosmosā ļautu Krievijai uzlabot savas spējas. Rite atzina, ka tas rada lielas bažas.
Tā dēvētie pretsatelītu ieroči nav pavērsti pret Zemi, bet gan pret satelītiem, kuru iznīcināšana var izraisīt haosu uz Zems, jo daudzas sistēmas uz mūsu planētas darbojas, pateicoties satelītiem.
Rite brīdināja par 1967.gada Kosmosa līguma iespējamiem pārkāpumiem. Līgums noteic kosmosa izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, un to ir ratificējušas lielākā daļa pasaules valstu, arī Krievija un ASV.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka pēdējo gadu laikā konkurence kosmosā ir saasinājusies un kļuvusi intensīvāka, tādēļ vide kosmosā ir noslogotāka, bīstamāka un mazāk paredzama.
Kā sacīja Rite, tas attiecas ne tikai uz komerciālo jomu, bet arī uz aizsardzību un līdz ar to arī uz vispārējo drošību.
Iepriekš izskanējis, ka 2021.gadā NATO nolēma, ka kolektīvās aizsardzības klauzula saskaņā ar 5.pantu attiecas arī uz uzbrukumiem kosmosā vai no tā.
Saskaņā ar 5.pantu bruņots uzbrukums vienam vai vairākiem sabiedrotajiem tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem sabiedrotajiem.
Šī kolektīvās aizsardzības klauzula NATO vēsturē ir izmantota tikai vienu reizi – atbalstot ASV pēc 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumiem.
