Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
33 gadus veco nacionālās gvardes karavīram Vladislavam krievi pēc spīdzināšanas pārgriezuši rīkli un iemetuši viņu bedrē nomirt. Taču Vladislavs nenomira un viņam brīnumainā kārtā izdevās aizbēgt. Karavīrs tagad atrodas Dņepropetrovskas reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Viņš nevar runāt – visu notikušo viņš pierakstījis savā dienasgrāmatā. Vladislavs tajā raksta, ka vēl pirms dažām nedēļām viņa brigāde zaudēja kontroli pār pozīciju netālu no Pokrovskas. Cenšoties palīdzēt saviem biedriem, Vladislavs tika sagūstīts.
«Viņš teica, ka pirmajiem sagūstītajiem puišiem, kuri bija no izlūkdienesta, tiem tika izdurtas acis, nogrieztas lūpas, nogriezti vīriešu dzimumorgāni, ausis, deguni,»
stāsta Vladislava brālis Jevhens.
Vladislavs bija pēdējais no astoņiem cīnītājiem, kurus krievu karavīri iemeta bedrē — viņi domāja, ka visi ir miruši. Pēc tam, kad Vladislavs bija gaidījis, kad krievu karavīri aizies, viņš pārsēja sev kaklu ar audumu un gandrīz piecas dienas rāpoja uz ukraiņu pozīcijām.
«Viņš saka, ka viņam paveicās, ka, iemetot tos bedrē, viņi uzbēra virsū vēl atkritumus, lai līķus nedaudz nosegtu. Tur bija sasista pudele. Tā kā viņa rokas bija sasietas, viņš varēja pārgriezt virvi ar pudeles lauskām,» medijam Suspline stāsta Vladislava sieva Viktorija.
17. augustā viņš ārkārtīgi smagā stāvoklī tika nogādāts vienā no Dņepropetrovskas apgabala medicīnas iestādēm, stāsta reģiona slimnīcas ģenerāldirektors Serhijs. Viņš piebilst:
Vladislavs bija zaudējis daudz asiņu, viņa brūces jau sāka pūt.
«Kad cilvēkam pārgriež rīkli, viņš smagi asiņo un ir maz iespēju izdzīvot. Vladislavs turējās līdz galam, bet, ziniet, viņu izglāba tas, ka viņš bija pilnībā pārliecināts, ka viss būs kārtībā,» saka mediķis.
Serhijs norāda, ka karavīram jau ir veikta operācija, taču priekšā vēl viena operācija, kas palīdzēs Vladislavam atgūt spēju runāt. «Visi mūsu LOR ķirurgi jau ir apņēmušies piedalīties šajā sarežģītajā operācijā, pēc kuras Vladislavs atkal varētu runāt un elpot,» sacīja Serhijs. Slimnīcas direktors piebilst, ka šī ir pirmā reize kopš Krievijas uzsāktā kara, kad reģiona slimnīcā tiek ārstēta šāda veida trauma.
Neskatoties uz piedzīvoto, Vladislavs jau domā par atgriešanos frontē, saka viņa brālis Jevhens. «Viņš raksta, ka visām šīm radībām uz savas ādas vajadzētu izjust to, ko izjutu es un tie septiņi mūsu zēni,» saka Vladislava brālis. Viņš norāda, ka šobrīd Vladislava vienīgā vēlēšanās ir satikt savu četrus gadus veco meitu.
