Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Birola komentāri izskanējuši pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) un Azerbaidžāna pirmdien parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts.
Taču Birols norāda: «Tas ir kategoriski nepietiekami tikai paļauties uz gāzi no avotiem ārpus Krievijas – šīs piegādes vienkārši nav pieejamas tādos apmēros, kas nepieciešami, lai aizstātu piegāžu trūkumu no Krievijas.»
«Tā tas būs pat tad, ja gāzes piegādes no Norvēģijas un Azerbaidžānas plūdīs maksimālā apmērā, ja piegādes no Ziemeļamerikas saglabāsies tuvu pērnā gada līmenim, ja iekšzemes gāzes ieguve Eiropā turpinās nesenās tendences un ja sašķidrinātās dabasgāzes ieplūde palielināsies līdzīgā tempā, kā tas tika novērots pirmajā pusgadā,» skaidro Birols.
Vienlaikus Eiropas valstis šobrīd gaida, vai Krievija šonedēļ atjaunos gāzes piegādes pa cauruļvadu «Nord Stream», kam drīzumā paredzēts pabeigt desmit dienu ilgušos apkopes darbus.
«Eiropa tagad spiesta dzīvot pastāvīgā neskaidrībā attiecībā uz Krievijas gāzes piegādēm, un mēs nevaram izslēgt arī pilnīgu piegāžu pārtraukšanu,» saka Birols.
IEA analīze liecina, ka ES valstīm dažu turpmāko mēnešu laikā nepieciešams savas dabasgāzes krātuves piepildīt līdz 90% līmenim, lai spētu pārdzīvot ziemu bez dabasgāzes iztrūkuma.
Pat tad, ja «Nord Stream» darbība tiks atjaunota un turpmākajos mēnešos pa to tiks piegādāta dabasgāze normālā apjomā, IEA lēš, ka ES valstīm būs nepieciešami vēl papildu 12 miljardi kubikmetru gāzes, kas ir līdzvērtīgi 130 sašķidrinātās dabasgāzes tankeru piegādēm.
