• Finansiālie kiberapdraudējumi 2021. gadā

    Sabiedrība
    Santa.lv
    Santa.lv
    31. decembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Domājams, ka 2021. gadā daudzi finansiālie kibernoziedznieki biežāk uzbruks bitmonētām, savukārt citi kibernoziedznieki pāries uz kriptovalūtu tranzītu, kur no upuriem pieprasīs samaksu par pastiprinātu konfidencialitāti.

    Turklāt izspiešanas prakse kļūs vēl izplatītāka gan izkliedētajos pakalpojumatteices uzbrukumos, gan izspiedējvīrusu uzbrukumos, kuru izpildītāji apvienojas un izmanto sarežģītus mūķus, lai uzbruktu upuriem. Tās ir galvenās Kaspersky prognozes par gaidāmajām pārmaiņām finanšu sektora apdraudējumu vidē.

    Finansiālie kiberdraudi ir vieni no visbīstamākajiem, jo tieši ietekmē upuru labklājību neatkarīgi no tā, vai tie ir indivīdi vai organizācijas. Krasās pārmaiņas 2020. gadā neizbēgami ietekmēja finansiālo uzbrucēju darbību. Kaut gan pārmaiņas tagadējā dzīvē un darbā nav ietekmējušas visas taktikas, paņēmienus un procedūras, to ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu.

    Pamatojoties uz pārskatu par 2020. gada notikumiem, Kaspersky pētnieki varēja sagatavot nozīmīgu norišu finansiālo apdraudējumu jomā prognozi 2021. gadam, lai palīdzētu organizācijām labāk sagatavoties šiem jaunajiem apdraudējumiem. Lūk, galveno prognožu kopsavilkums:

    • Magekartinga jeb tā dēvētās JS datsmelšanas (paņēmiens maksājumu karšu datu zagšanai no e-komercijas platformām) uzbrukumi pārcelsies uz serveriem. Fakti liecina, ka ar katru dienu arvien mazāk apdraudējumu izpildītāju balstās uz uzbrukumiem klientiem, kuros izmanto Java Script. Pētnieki domā, ka nākamgad šie uzbrukumi pārcelsies uz serveriem.
    • Pārejas valūtas. Vienlaikus specializētās tehniskās iespējas uzraudzīt, deanonimizēt un atsavināt bitmonētu kontus veicinās daudzu kibernoziedznieku izmantoto samaksas pieprasīšanas metožu maiņu. Domājams, ka citas valūtas ar paaugstinātu konfidencialitāti, piemēram, monero, tiks izmantotas par pirmo pārejas valūtu, un līdzekļi vēlāk tiks konvertēti citās kriptovalūtās, tostarp bitmonētās, lai slēptu noziedznieku pēdas.
    • Pieaug izspiešana. Šogad sakarā ar sekmīgām operācijām un plašo atspoguļojumu medijos apdraudējumu izpildītāji, kuri nodarbojas ar izspiedējvīrusu mērķuzbrukumiem, sistemātiski palielināja summas, kas upuriem bija jāmaksā apmaiņā pret zagtās informācijas nepublicēšanu. Tagad Kaspersky pētnieki paredz, ka par līdzekli naudas iegūšanai tiks izmantoti vēl lielāki izspiešanas mēģinājumu uzplūdi. Uz grauda ir organizācijas, kam var kaitēt datu zudums un nogurdinošie atkopšanas procesi, jo arvien vairāk kibernoziedznieku tām uzbrūk ar izspiedējvīrusiem vai izkliedētajiem pakalpojumatteices uzbrukumiem, vai pat abiem.
    • 0 dienas mūķi, ko izmanto izspiedēju bandas. Papildus tam izspiedēju grupas, kam 2020. gadā ar vairākiem sekmīgiem uzbrukumiem ir izdevies uzkrāt līdzekļus, sāks izmantot 0 dienas mūķus  — izstrādātāju vēl neatrastās ievainojamības  — , kā arī N dienu mūķus, lai paplašinātu un pastiprinātu uzbrukumu efektivitāti. Kaut gan mūķu pirkšana ir dārgs prieks, ņemot vērā summas, ko daži izspiedējvīrusu operatori spēja iegūt no upuriem, viņiem tagad ir pietiekami daudz līdzekļu, lai ieguldītu tajos.
    • Bitmonētu zādzības kļūs pievilcīgākas, jo pandēmijas dēļ daudzas valstis grims nabadzībā. Tā kā ekonomikas brūk un vietējo valūtu vērtība pazeminās, kibernoziegumos var iesaistīties vairāk ļaužu, izraisot gadījumu skaita pieaugumu. „Kaspersky” pētnieki prognozē, ka vietējo valūtu vājuma dēļ vairāk ļaužu var pievērsties krāpšanai, kas prasa bitmonētas, kā arī bitmonētu zādzībām, jo tā ir visizplatītākā kriptovalūta.

    „Šis gads būtiski atšķīrās no visiem citiem pieredzētajiem gadiem, un tomēr, neraugoties uz mūsu dzīves pārmaiņām, piepildījās daudzas tendences, kuru īstenošanos mēs prognozējām pagājšgad. Tās ietver jaunas finansiālo kibernoziegumu stratēģijas, sākot no piekļuves bankām tālākpārdošanas līdz uzbrukumiem ieguldījumu lietotnēm, kā arī jau pastāvošo tendenču tālāku attīstību, piemēram, vēl plašāku karšu datsmelšanas un izspiedējvīrusu izmantošanu uzbrukumos bankām. Ir svarīgi prognozēt gaidāmos apdraudējumus, jo tas ļauj labāk sagatavoties aizsardzībai pret tiem, un mēs esam pārliecināti, ka mūsu prognozes daudziem kiberdrošības speciālistiem palīdzēs izstrādāt savu apdraudējumu modeli,” norāda Kaspersky drošības pētnieks Dmitrijs Bestuževs.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē