Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā Par piesārņojumu, kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.
KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses dažādu personu paziņojumos gan variē
sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.
KEM pārstāve Leimane klāstīja, ka pieņemtajiem likuma grozījumiem visā ES jāmazina atkarību no naftas importa, palielinot vietējo energoresursu apjomu. Savukārt izmaksas par importējamo naftu varot mazināt, palielinot vietējo energoresursu, piemēram, elektroenerģijas, biogāzes un zaļā ūdeņraža, apjomu, kā arī mazinot fosilās degvielas patēriņu. Fosilo degvielu cena augs visā ES, spriež KEM pārstāve.
Prasības par ETS2 ieviešanu stāsies spēkā visā ES vienlaicīgi, prognozējoši no 2027. gada. Sākot ar 2028. gadu, degvielas un kurināmā operatoriem ik gadu būs jānodod tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst kopējam oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, kuras ir paziņotas par iepriekšējo darbības gadu (viena tonna CO2 ir viena emisijas kvota).
Kā apgalvoja Leimane, pašlaik neesot iespējams veikt konkrētus ietekmes aprēķinus, jo nav zināms, kāda būs CO2 kvotu cena 2027. gadā, līdz ar to esot nekorekti prognozēt degvielas cenu aplēses nākotnē.
Visi veiktie aprēķini būtu pieņēmumi, kas varot būt atšķirīgi no situācijas 2027. gadā.
Degvielas galacenu veido vairākas komponentes – naftas produktu cena, kas ir atkarīga no katra konkrētā komersanta noslēgtajiem piegādes līgumiem, katras konkrētās valsts nodokļiem un nodevām, kas tiek piemērotas degvielām, obligātā piejaukuma (ja tāds tiek pievienots) un citiem degvielas cenā iekļautiem maksājumiem, klāstīja KEM pārstāve. CO2 kvotu ietekme uz kopējo degvielas gala cenu būs atkarīga no kvotas cenas, par kuru tā tiks pirkta.
Kā ilustratīvu piemēru Leimane aprakstīja šī brīža situāciju dabasgāzes tirgū un siltumenerģijas tirgū, kur tiek piemērotas CO2 kvotas. Viena megavatstunda (MWh) dabasgāzes rada 0,202 tonnas CO2 emisiju, kas pie emisijas kvotas cenas 50 eiro par tonnu CO2 (pieņēmums) ir 10,1 eiro par MWh.
Teorētiski dabasgāzes cena var palielināties par 10 eiro par MWh, ja emisijas kvotas cena dabasgāzei būs 50 eiro par MWh.
Vidēji siltuma ražotājam, kas ražo siltumenerģiju no dabasgāzes, pieaugot dabasgāzes cenai par 10 eiro par MWh, tarifs palielinātos par vidēji 11–12 eiro par MWh. Izvērtējot SPRK publiski pieejamo informāciju par siltumenerģijas tarifu projektiem, redzams, ka šobrīd emisijas kvotu pirkšanas izmaksas (ETS operatoriem) ir norādījuši tikai divi komersanti – AS Rēzeknes siltumtīkli (esošajam tarifam) un SIA Gren Jelgava (plānotajam tarifam), kur SIA Gren Jelgava emisijas kvotas pirkšanas izmaksas veidos 0,7% no kopējām izmaksām. Līdz ar to šobrīd emisijas kvotas cenas ietekme ir nebūtiska, uzstāj KEM.
Savukārt par atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru transportā – saskaņā ar aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam AER īpatsvars transporta sektorā 2030. gadā mērķis ir 29%. KEM ir izstrādājis un Saeimas Tautsaimniecības komiteja šogad 14. oktobrī skatīs likumprojektu Transporta enerģijas likums, kurā noteikti pienākumi tirgus dalībniekiem AER īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai transporta sektorā.
