Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, pret balsoja 42 parlamentārieši, bet atturējās viens. Likumprojektam noteikta steidzamība.
Likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem likumprojektā Par piesārņojumu, kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas. Šo likumprojektu ceturtdien, balsojot trešo reizi, iepriekšējās divas reizes koalīcijas partneriem nespējot nodrošināt kvorumu, parlaments tomēr pieņēma.
Pirms balsojuma deputāts Mārcis Jencītis (LPV) pauda, ka šis likumprojekts faktiski nozīmējot «ekonomisko pašnāvību», bet tā virzītāji esot tiešs apdraudējums Latvijas drošībai. Deputāts skaidroja, ka Krievijas izaugsme kara laikā esot lielāka nekā tādām lielvalstīm kā Vācijai, Francijai un Lielbritānijai. «Tātad zaļais kurss padara Eiropu nespējīgu konfrontācijā ar Krieviju,» pauda Jencītis.
Jānis Vitenbergs (NA) apgalvoja, ka KEM komisijā neesot varējusi atbildēt, cik tad maksāšot degviela pēc likuma pieņemšanas.
«Kā mūsu uzņēmēji spēs konkurēt ar Igauniju un Lietuvu? Neviens to nav modelējis, neviens to nevar atbildēt, tādēļ šobrīd balsot un pieņemt šos lēmums ir bezatbildīgi,» apgalvoja Vitenbergs.
Vēlāk gan viņš publiski pauda, ka degvielas cena var pieaugt pat par 40 centiem litrā.
Šodien pietika ar 51 balsi, lai pieņemtu «Zaļā kursa» likumprojektus.
— Jānis Vitenbergs (@JanisVitenbergs) October 9, 2025
Vēl Transporta enerģijas likuma grozījumi un ietekmi uz degvielas cenām jutīs katrs! ⛽📈
🤔KEM apgalvo, ka pieaugums par degvielas litru būs 26 centi, nozare saka, ka pieaugums būs pat lielāks- 30–40centi. pic.twitter.com/bXKOS3z8AU
Viņš arī vērsa uzmanību, ka valsts budžets nespējot panest gan ambiciozo klimata politikas virzību, gan aizsardzības stiprināšanu.
Jānis Patmalnieks (JV) akcentēja, ka šī likumprojekta pieņemšana esot Latvijas atbilde uz starptautiski panākto kopīgo izpratni. «Ja mums nebūs šī tiesiskā ietvara, kādā veidā Latvija izpildīs šo mērķus? Mums nebūs arī pieejas ES finansējumam,» sacīja Patmalnieks. Viņš norādīja, ka publiski izskanējušais par to, ka «klimata mērķi izmaksās dārgi un nebūs vairs naudas aizsardzībai» esot viltus dilemma.
«Klimata mērķiem ir ilgtermiņa finansējums, un tie ir sasniedzami nevis ar lieliem valsts budžeta tēriņiem rīt, bet soli pa solim katrā investīciju ciklā, pieņemot lēmumu par klimatam draudzīgāko risinājumu,» sacīja Patmalnieks.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsvēra, ka šis esot jautājums, kā palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem.
Piemēram, tas nodrošinās atbalstu transportam lauku reģionos, atbalstu mazaizsargātajām mājsaimniecībām, maznodoršinātajiem daudzdzīvokļu namos, atbalstu bateriju vilcieniem.
Kā skaidro KEM, likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar ES un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā sociālos un vides aspektus. Likumprojekts pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām.
Likumprojekts arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, tai skaitā ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai, kā arī, lai ieviestu integrētus risinājumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai.
