Mana garderobe ar gadiem kļuvusi racionāla, vairāk atbilstoša manam dzīvesveidam. Mana diena, ja nav kāda saviesīga pasākuma, sadalās starp darbu un sporta zāli, tāpēc skapī man lielākoties ir darba kleitas (kā es tās saucu) un sporta tērpi. Tad vēl ir manas melnās operas kleitas un mazliet demokrātiskākas – teātrim. Sportiskais stils ir arī mans brīvā laika stils, jo tad, kad ir laiks satikties ar draudzenēm, mēs nesēžam kafejnīcās, bet cenšamies kopā baudīt dabu.
Kleita ir mans apģērbs. Var jau, protams, teikt – ak, cik sievišķīgi! –, bet man kleita šķiet tiešām ērts apģērba gabals. Manuprāt, sievietei ir svarīgi apjaust, kādā apģērbā viņa vislabāk jūtas, jo tas rada arī pārliecinātības sajūtu pašai par sevi.
Man nav nevienas žaketes – tas galīgi nav mans apģērba gabals. Žaketes vietā ir maza, melna ādas jaciņa.
Mani fascinē nu jau bijušā Amerikas prezidenta Obamas teiktais, ka viņam gandrīz visi uzvalki ir tumši zili, lai katru rītu nav jādomā, ko vilkt mugurā. Es līdzīgu principu izmantoju, dodoties komandējumos uz ārstu konferencēm un kongresiem – rokas bagāžā ņemu līdzi apģērbu tumšā krāsu gammā un pēc iespējas lakoniskāku. Ne vienmēr tikai kleitas, dažkārt arī bikses no laba auduma, kas neburzās, un kādu kvalitatīvu džemperi. Citreiz izvēlos melnbalto salikumu, jo tas ir pats vieglākais apģērba kombinēšanas princips un arī izskatās eleganti.
Strādāju garas darba stundas un nespēju pat iztēloties, ka man visu šo laiku mugurā būtu ārsta halāts. 35 gadus nepārtraukti halātā? Nu nē! Tas neatbilst manai iekšējai pasaulei.
Halāts kā darba apģērbs ir palicis laikā, kad strādāju slimnīcā, tagad man ir darba kleitiņas. Arī manām pacientēm tas patīk – nav vairs tās barjeras, ko rada ārsta halāts.
Izvēloties kleitu, man svarīgi, lai audums būtu mīksts un es tajā labi justos. Man nepatīk stīvi audumi un nepatīk apģērbs, kas burzās. Manuprāt, sievietēm, kam svars ir virs vidējā indeksa, nav pieļaujami staigāt saburzītās drēbes.
Man nekad nav bijis viduklis kā bitei, līdz ar to es neizvēlos jostas un modeļus, kas izceļ vidukli. Man piestāv taisna vai viegla trapecveida piegriezuma kleitas.
Rīgas centrā man ir savs iepirkšanās rajoniņš, zinu, kuros veikalos atradīšu drēbes, kas man patīk. Piemēram, īstas pērles ir kolosālajā Bruņinieku ielas veikaliņā, kur saimnieko Lilita. Savu reizi kaut ko atrodu arī H&M, Mohito un COS. Man ir arī daži ļoti skaisti tērpi no Amoralle.
Man patīk pirkt gatavas kleitas, nevis pasūtīt tās pie šuvējas. Jo tad uzvelc un uzreiz redzi – ir tavējā vai nav. Kādreiz ir tā – kleita ļoti labi izskatās un patīk, bet traucē kāda detaļa. Tad gan nesu pie šuvējas, lai to izlabo.
Jāatzīst, ka iepirkšanās nereti arī nogurdina, bet, ja rezultāts ir veiksmīgs, tad ir fantastiska gandarījuma sajūta. Es pat teiktu – orgasmiska.
Manuprāt, sievietes koptēlu rada ne tikai apģērbs, rotas, smaržas un tas, vai un kā viņa ir uzkrāsojusies, bet arī viņas starojums un labsajūta. Lai es labi justies savā ķermenī, es to kopju – sportoju, pēc dušas uzklāju Dzintara ķermeņa jogurtu (pasakainākā lieta, ko esmu atklājusi!), lietoju sejas krēmu un serumu un vakarā vienmēr uzklāju krēmu arī rokām, jo tās ir pirmās, kas nodod mūsu patieso vecumu.
Man ļoti patīk siltie ruļļi. Paturu tos 15 minūtes, kamēr dzeru kafiju, un mati ieguvuši dabiski vieglas lokas – sajūta, ka no rīta esmu bijusi jau pie friziera.
Parasti izvēlos zelta rotaslietas. Tās piestāv manam ādas tonim, manai būtībai. Ja vien cilvēks rotas nekolekcionē, pietiek ar dažām, bet īpašām. Vasarā nēsāju arī pērles.
Kurpes ir mana vājība. Man ir 41. kājas izmērs, un dzīvā atmiņā vēl laiks, kad man bija tikai divi kurpju pāri, jo nebija iespējams tik liela izmēra kurpes nopirkt. Tagad varu sameklēt savai kājai apavus, kādus vien vēlos, pieskaņojot katram tērpam un dzīves situācijai.
Turklāt netālu no manām mājām ir tik izcils kurpnieks, ka jau desmit gadu varu staigāt savos vismīļākajos zābakos. Pavasarī tos aiznesu salabot un atpakaļ saņemu kā jaunus.
Tā kā ikdienā staigāju kājām, man vajadzīgi apavi ar stabilu papēdi. Tiem ir jābūt ērtiem, lai tad, ja ļoti jāsteidzas, varētu, piemēram, apsteigt trolejbusu, kas stāv sastrēgumā. Apavi, ar kuriem kājās man pusceļā jāapstājas – ar domu, ka līdz mājām laikam netikšu, – nav manējie. Kad dodos uz kādu pasākumu, tad, protams, velku izejamos apavus. Vismaz divas reizes gadā pārskatu savas kurpju kastes, un, ja nopirktas kādas jaunas, vienmēr kastes marķēju – uzrakstu Zilās ar pērlītēm vai Čūskādas ar papēdi.
Man ir tikai dažas somas, un to izvēlē ir tikai viens rādītājs – vai mans sporta tērps tur ietilpst vai ne. Ja ietilpst, tad tā ir laba soma. Saviesīgiem pasākumiem ir klačsomas.
Modes tendences uz mani neiedarbojas, arī attiecībā uz krāsām ne. Manā garderobē nav nekā zaļa un nav gandrīz nekā sarkana. Vairāk ir dažādu toņu zilie, baltais un pasteļtoņi. Esmu pieņēmusi, ka zaļas krāsas apģērbā izskatos pēc ķērpīša, bet sarkanā – pat neteikšu, pēc kā es izskatos… Tāpēc man nav arī tik modernās Chanel vissarkanākās lūpukrāsas.
Daces Matules stila elementi
- ROTAS. Vismīļākās man ir Gunta Laudera rotas. Ar tām es labi jūtos, turklāt melnais akmens piestāv gandrīz pie ikviena apģērba.
- SOMA. Somiņa īpašiem vasaras vakariem. Ļoti neparasts pirkums, bet šī somiņa ir dzīvesprieka pilna un ļoti labi noder kā akcents pie vienkrāsaina apģērba. Otra soma ir Latvijas dizaineres darinājums. Mans ideālais lielums, pirkta pie līdzīga toņa kurpēm.
- KURPES. Man ļoti mīļas iešļūcenes ar pērlītēm. Bezgala ērtas, skaisti izskatās kopā ar baltu vai zilganu tērpu.
- SMARŽAS. Chanel Sycomore – smaržas, ko jau gadiem lietoju. Man patīk to maigais aromāts. Savukārt Black Citrus ir mazliet agresīvas, vairāk piemērotas vakaram.
Ja tev patīk Daces Matules stils
Tavas garderobes galvenā varone ir kleita! Izvēlies brīvi krītošus modeļus garumā ap celi un no taustei patīkamiem audumiem košās vai neitrālās krāsās – baltajā, smilšu vai pasteļtoņos. Komplektā ar kleitu zeltītas rotas, apavi un soma spilgtā krāsā, un – enerģiska diena var sākties!