Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
No Luvras oktobra vidū, gaišā dienas laikā tika nozagti deviņi priekšmeti, no kuriem viens – imperatores Eiženijas kronis – vēlāk tika atrasts netālu no muzeja. Zagļi acīmredzot to pazaudēja bēgšanas laikā. Kronis, ko rotā 1354 dimanti un 56 smaragdi, zādzības laikā tika bojāts.
Zagļiem izdevās aizbēgt ar astoņiem priekšmetiem, kas datēti ar 19. gadsimtu, tai skaitā smaragdu un dimantu kaklarotu, ko Napoleons dāvināja savai otrajai sievai Marijai Luīzei. Tika nozagta arī diadēma, kas reiz piederēja imperatorei Eiženijai un kas rotāta ar gandrīz 2000 dimantu, un kaklarota, kas reiz piederēja pēdējai Francijas karalienei Marijai Amālijai. Kaklarota inkrustēta ar astoņiem safīriem un 631 dimantu, teikts Luvras tīmekļa vietnē.
Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess iepriekš norādīja, ka zādzība ilga septiņas minūtes un to, visticamāk, pastrādāja pieredzējusi komanda, iespējams, ārzemnieki.
Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, kādēļ laupītājiem piekļūt dārglietām bijis tik viegli. Izmeklēšana atklāja, ka Luvras muzejs jau vairāk nekā desmit gadus cīnās ar nopietnām kiberdrošības problēmām, par kurām darbinieki bija brīdināti, bet tas tā arī nekad netika novērsts, ziņo Francijas laikraksts Liberation.
Pirmais nopietnais brīdinājums tika saņemts 2014. gada decembrī, kad Francijas Nacionālā informācijas sistēmu drošības aģentūra (Anssi) veica muzeja IT sistēmu auditu. Audita laikā tika pārbaudīts drošības tīkls, kas savieno muzeja kritiskās sistēmas, tostarp signalizāciju, videonovērošanu un piekļuves kontroles sistēmas.
Saskaņā ar Ansi ziņojumu, ekspertiem izdevās iekļūt tīklā, izmantojot ļoti vājas paroles.
Viņi atklāja, ka, ierakstot «LOUVRE», varēja iegūt piekļuvi videonovērošanas serverim.
Ļoti iespējams, ka šī parole bija saglabāta arī vairāk kā 10 gadus vēlāk. Turklāt Luvras muzejs izmantojis novecojušu un neuzticamu programmatūru videonovērošanas un piekļuves kontroles sistēmu pārvaldībai, kā arī ielaušanās fiksēšanai. Šī sistēma bija datēta ap 2003. gadu. Sistēma ir tik novecojusi, ka to vairs nevar atjaunināt.
Jau tolaik aģentūra muzeju brīdināja, ka
hakeri bez liekas piepūles var piekļūt muzeja iekšējām sistēmām, mainīt videonovērošanas kameru plūsmas un piekļuves karšu datus.
Nozagto dārglietu vērtība tiek lēsta 88 miljonu eiro apmērā.
