Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sarunā ar telekanālu «Nastojaščeje vremja» viņš atgādināja, ka «Taliban» Krievijā joprojām ir aizliegta ekstrēmistiska organizācija, taču pēc ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas 2021.gadā sākusies strauja Krievijas tuvināšanās ar talibu režīmu, kuru «Islāma valsts» uzskata par vienu no saviem lielākajiem ienaidniekiem.
«Bārdainie talibi brīvi staigā Sanktpēterburgas ekonomikas forumā un drīzumā piedalīsies dziesmu un deju konkursos un tanku biatlonā kopā ar ķīniešiem un baltkrieviem,» ironizēja Migdals.
Viņš norādīja, ka Krievijai izveidojušās ciešas saites ar «Taliban», «bet te sākas problēma, jo talibiem ir ienaidnieki, un galvenais, nāvīgākais un briesmīgākais «Taliban» ienaidnieks ir «Islāma valsts Horasānā», tas ir, «Islāma valsts» Afganistānas atzars».
«Tieši «Islāma valsts» ir galvenais [talibu] drauds un atklāti cīnās par varu Kabulā, veicot ļoti jaudīgus teroristiskus uzbrukumus pret «Taliban» varu, nogalina «Taliban» lauka komandierus un funkcionārus, turklāt apsūdz – un tas ir īpaši aizvainojoši «Taliban» -, ka tas, atšķirībā no «Islāma valsts», ir nepietiekami stingrs, pārāk humāns (..) savās pretenzijās uz islāma tīrību,» skaidroja Migdals, piebilstot, ka «Islāma valsts» par ienaidnieku uzskata arī Irānu.
«Krievija tagad gandrīz atklāti atbalsta «Taliban». Kāpēc? Tāpēc, ka Irāna un «Taliban» ir pret Ameriku, nevis tāpēc, ka, manuprāt, Kremlim tik ļoti patīk, kā «Taliban» režīms vai šiītu Irānas ajatollas ievieš islāma praksi,» teica analītiķis.
«Un tas viss ir krājies pēdējo mēnešu laikā, proti, «Islāma valsts» un tās Afganistānas atzars redz Krieviju kā divu galveno ienaidnieku, proti, ajatollu režīma Irānā un talibu režīma Afganistānā, balstu,» norādīja Migdals.
Viņš atgādināja, ka 2022.gada septembrī «Islāma valsts» sarīkoja sprādzienu pie Krievijas vēstniecības Kabulā.
«Un tagad – [terorakts] Piemaskavā, tātad tagad Krievija viņiem kļuvusi par galveno ienaidnieku,» rezumēja analītiķis.
Jau ziņots, ka piektdien bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē «Crocus City Hall», kas atrodas Piemaskavas pilsētā Krasnogorskā. Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas «Piknik» koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ļeņingradas apgabala simfoniskā orķestra koncerts.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja svētdien apstiprināja 137 cilvēku nāvi, no viņiem identificēti 62.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums «Islāma valsts».
Tikmēr Kremlis ir devis norādījumus valsts un valdībai lojālajiem jeb propagandas plašsaziņas līdzekļiem uzsvērt iespējamās «Ukrainas pēdas», vēstot par teroraktu koncertzālē.
Informāciju par iespējamām «ukraiņu pēdām» saistībā ar teroraktu sestdienas rītā izplatīja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB). Tas paziņoja, ka pēc nozieguma izdarīšanas četri aizdomās turētie gatavojušies šķērsot Krievijas un Ukrainas robežu un «Ukrainas pusē uzturējuši attiecīgus kontaktus». Saskaņā ar FSB sniegto informāciju viņi tika aizturēti naktī uz sestdienu Brjanskas apgabalā ceļā uz robežu.
Jau piektdien Ukrainas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja Krievijas amatpersonu pēc uzbrukuma izteiktās apsūdzības par to, ka Kijiva esot saistīta ar šo teroraktu. «Šādas apsūdzības ir Kremļa plānota provokācija,» uzsvēra ministrija. Arī Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukraina šajā incidentā nav iesaistīta.
