Kad septembra beigās Krievijas diktators Vladimirs Putins izziņoja daļēju mobilizāciju bruņotajos spēkos, tūkstošiem krievu puišu, vīriešu un viņu ģimeņu izvēlējās bēgt no valsts. Lidojumu biļetes vienā virzienā tika izpirktas rekorda ātrumā. Ar katru dienu maksa par iespēju bēgt palielinājās, un drīz jau biļešu cenas bija tādas, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju tās nemaz nevarēja atļauties nopirkt.
Radio dīdžejs Alekss Dubass ilgus gadus strādāja Krievijas radiostacijā Sudraba lietus, bet pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā atgriezās Latvijā. Redzot, kas notiek valstī, kuru viņš vēl nesen uzskatīja par mājām, viņam ienāca prātā lieliska doma. «Es daudz ceļoju, bieži lidoju, tāpēc bija uzkrājies milzīgs skaits aviokompānijas Aeroflot bonusa jūdžu. Tā nu sagadījās, ka laikā, kad Putins paziņoja par mobilizāciju, kārtoju savu kastīti ar šobrīd nu jau bezjēdzīgām Krievijas bankas, sporta klubu, veikalu kartēm. Starp tām bija arī Aeroflot jūdžu karte. Ziņās tobrīd par to vien runāja, ka aviobiļešu cenas Krievijā uzkāpušas debesīs. Cilvēki centās bēgt no mobilizācijas visos iespējamos veidos. Iedomājos – ja cilvēks nevēlas tikt nogalināts un – galvenais – negrib nogalināt citus, es varu viņam palīdzēt,» atceras Alekss. Viņš sociālajos tīklos ievietoja ziņu, ka gatavs par savām iekrātajām bonusa jūdzēm nopirkt biļetes tiem, kas bēg no negribētas dalības karā. «Pienāca ļoti daudz vēstuļu.
Cilvēki lūdza iegādāties biļetes vienalga uz kurieni, lai tikai aizbrauktu,
– Turciju, Ēģipti, Armēniju, jebkuru Krievijas pilsētu, kas atrodas netālu no Kazahstānas, Gruzijas, Uzbekistānas robežas. Rakstītāji skaidroja arī savus iemeslus, piemēram: «Esmu rezerves virsnieks, nevēlos piedalīties šajā kaunā. Palīdziet!» Vai arī: «Manam vīram izdevās paspēt aizbēgt uz Turciju. Mēs ar meitiņu vēlamies būt kopā ar viņu. Nopērciet mums biļetes!»,» stāsta dīdžejs. Alekss saņēmis ap 100 lūgumu. «Visiem šiem cilvēkiem vajadzēja biļeti tikai vienā virzienā. Man izdevās nopirkt 16 biļetes. Taču domāju, ka patiesībā pat vairāk, jo sāku saņemt vēstules no tādiem kā es, kam bija iekrājušies arī šie bonusi. Savedu viņus ar tiem, kuriem tie noderēja.
Tas aizņēma diezgan daudz laika, jo ar katru bija jāaprunājas pa telefonu, jāizvēlas lidojums, jāievada pases dati. Kas gan ir laiks un neērtības, ja varu palīdzēt kādam izvairīties no kara šausmām vai pat nāves?» teic Dubass.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!