• Šobrīd

    weather img

    Rīga +16°C Skaidrs, Z vējš, 6.17 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegs kostīmu māksliniecei Ievai Kundziņai

    Aktuāli
    Santa.lv
    Santa.lv
    4. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Rīgas Kino muzejs (RKM krājums), Latvijas Nacionālais arhīvs un no Ievas Kundziņas privātā arhīva
    Par savu darbu kostīmu māksliniece jau saņēmusi divas Lielā Kristapa balvas (filmas Puika un Saulessvece), un kostīmi izrādei Mēnesis uz laukiem (2005, Jaunais Rīgas teātris) viņai sagādāja Spēlmaņu nakts balvu.

    Izcilā latviešu kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa dzimusi gleznotāja un scenogrāfa Pētera Kundziņa ģimenē. Pēc mācībām Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tērpu modelēšanas nodaļā I. Kundziņa 1965. gadā absolvēja Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (Mākslas humanitāro zinātņu maģistra grādu viņa ieguva 2003. gadā) un sāka strādāt Rīgas kinostudijā. Par viņas debiju kļuva filma Noktirne (1966), un līdz 1990. gadam Ieva Kundziņa apģērba ap 40 filmu varoņus. Daudzas no tām pieder Latvijas kino zelta fondam: Četri balti krekli, Ceplis, Dāvana vientuļai sievietei, Agrā rūsa, Puika, Sprīdītis, Maija un Paija. I. Kundziņa strādājusi arī operā un Rīgas, Valmieras un Daugavpils teātros, kā arī apģērbusi daudzu koncertuzvedumu un konkursu dalībniekus. 

    Kino māksliniece, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Romanova uzsver: «Ievas Kundziņas radošo darbību raksturo teicama tēla, stila, formas, krāsu un faktūru izjūta, atraktīvs materiālu pielietojums, asprātība un radoša drosme. Tērpu ansambļi veidoti gleznieciskās un skulpturālās kvalitātēs. Viņai ir dziļas kostīmu vēstures zināšanas un asa mūsdienu modes izjūta. Viņas kostīmu skices vienmēr izcēlušās ar māksliniecisku kvalitāti, regulāri piedalījusies scenogrāfijas un grupu izstādēs. Sadarbība ar Ievu Kundziņu kopējā projektā vienmēr ir bijusi bagātinoša. Viņa ir brīnišķīga kolēģe: draudzīga, atsaucīga, delikāta, ar analītiski radošu pieeju katram dzīves gadījumam.»

    Lielā Kristapa norises laikā festivāla mājās-kinoteātrī Splendid Palace būs I. Kundziņas skiču izstāde, ko iekārto kostīmu māksliniece Evija Džonsone. Arī I. Kundziņas meitas Annas Romanovskas karjera saistīta ar kostīmiem – viņa ir pasniedzēja Raiersona Modes skolā (Ryerson School of Fashion, Toronto, Kanādā). I. Kundziņa ir Latvijas Kinematogrāfistu, Mākslinieku un Teātra darbinieku savienību biedre.

    Kostīmu mākslinieces Ievas Kundziņas filmogrāfija: 
    Noktirne (1966, rež. Rostislavs Gorjajevs), Četri balti krekli (Elpojiet dziļi…) (1967, rež. Rolands Kalniņš), Ceļa zīmes (1968, rež. Oļģerts Dunkers), Stari stiklā (1969, rež. Imants Krenbergs), Karalienes bruņinieks (1970, rež. Rolands Kalniņš), Kara ceļa mantinieki (1971, rež. Varis Krūmiņš), Salātiņš (1971, rež. Varis Brasla), Ceplis (1972, rež. Rolands Kalniņš), Dāvana vientuļai sievietei (1973, rež. Ēriks Lācis), Uzbrukums slepenpolicijai (1974, rež. Oļģerts Dunkers), Liktenim spītējot (1975, rež. Ēriks Lācis), Ģimenes melodrāma (1976, rež. Boriss Frumins), Puika (1977, rež. Aivars Freimanis), Vīru spēles brīvā dabā (1978, rež. Rolands Kalniņš), Nakts bez putniem (1979, rež. Gunārs Cilinskis), Agrā rūsa (1979, rež. Gunārs Cilinskis), Trīs dienas pārdomām (1980, rež. Rolands Kalniņš), Atcerēties vai aizmirst (1981, rež. Jānis Streičs), Mana ģimene (1982, rež. Pēteris Krilovs), Akmeņainais ceļš (1983, rež. Rolands Kalniņš), Mans draugs Sokratiņš (1984, rež. Andris Rozenbergs), Kad bremzes netur (1984, rež. Gunārs Cilinskis), Sprīdītis (1986, rež. Gunārs Piesis), Saulessvece (1986, rež. Lūcija Ločmele), Pēdējā reportāža (1986, rež. Dzidra Ritenberga), Apstākļu sakritība (1987, rež. Vija Beinerte), Ja mēs visu to pārcietīsim (1987, rež. Rolands Kalniņš), Zīlēšana uz jēra lāpstiņas (1988, rež. Ada Neretniece), Carmen Horrendum (1989, rež. Jānis Streičs), Maija un Paija (1990, rež. Gunārs Piesis), Sala (1991, rež. Una Celma), Kanta kaps (1991, rež. Viktors Jansons), Suņi Rīgā (Hundarna i Riga, 1993, Zviedrija, Dānija, rež. Pelle Berglunds (Pelle Berglund)), Dzimtene (Motherland, 1994, Austrālija, rež. Krīvs Stenders (Kriv Stenders)), Sātanisks stāsts. Pūķa ola (1996, rež. Tālivaldis Margēvičs), Anna (1996, rež. Aloizs Brenčs), Dzīve nr.2 jeb Komēta Latavio (1997, Latvijas Kultūras akadēmijas studentu filma, režisori: Arta Biseniece (Nediena), Aija Bley (Šļurp), Viesturs Kairišs (Svešās debesis), Dzintars Krūmiņš (5 versijas), Māra Liniņa (Komēta), Andis Mizišs (Kleptomānija), Igors Verenieks (Alfredo dzeja), Ilze Vidauska (Mazā roka), Anna Viduleja (Komēta 2), Kristīne Želve (Dzīve nr. 2)), Baiga vasara (2000, rež. Aigars Grauba), Labās rokas (rež. Pēteris Simms, 2001), Palīgā (TV seriāls, 1997–1999, rež. Varis Brasla), Ūdensbumba resnajam runcim (2004, rež. Varis Brasla), Rūgtais vīns (2007, rež. Rolands Kalniņš).
    https://www.filmas.lv/person/1014/

    Nacionālā kino balva Lielais Kristaps norisināsies no 24. līdz 27. februārim, to atklās festivāla mājās-kinoteātrī Splendid Palace ar ārpuskonkursa pirmizrādi – Armanda Zvirbuļa režisētās daudzsēriju filmas Krimināllieta iesācējam pirmajām divām sērijām. Juris Binde, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents: «LMT kā daudzsēriju filmas Krimināllieta iesācējam līdzproducents ir pagodināts, ka Lielais Kristaps tiek atklāts tieši ar šo Latvijas kino jaunumu. Krimināllieta iesācējam ir inovācija, kas tapusi kino un tehnoloģiju jomu ciešā sadarbībā – tā ir pirmā pašmāju mākslas filma ar 3D skaņu. Kino gardēžiem pēc Latvijas literatūras klasikas Meklējiet sievieti motīviem veidotajā filmu sērijā būs iespēja gūt jaunu pieredzi un baudīt jauna līmeņa skaņas kvalitāti.»

    Filmu programma kinoteātrī turpināsies ar vairākām pirmizrādēm un balvai nominēto filmu seansiem. Biļetes uz visiem filmu seansiem, tajā skaitā atklāšanu un pirmizrādēm, jau var iegādāties kinoteātra Splendid Palace kasē un www.splendidpalace.lv. Klātienes pasākumi notiks zaļajā režīmā – tos varēs apmeklēt ar derīgu Covid-19 vakcīnas vai pārslimošanas sertifikātu. Tiešaistē portālā www.filmas.lv varēs noskatīties retrospekcijas programmas un studentu konkursa filmas. Lielā Kristapa noslēguma ceremonija notiks 27. februārī, un tiešraidē to translēs LSM un Latvijas Televīzija.

    Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps tika pieteikta 92 filma, tajā skaitā astoņas pilnmetrāžas spēlfilmas, deviņas īsmetrāžas spēlfilmas, septiņas daudzsēriju filmas, 20 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 10 īsmetrāžas dokumentālās filmas, septiņas animācijas filmas un 31 studentu filma. Visvairāk nomināciju – 11 – ir filmai Gads pirms kara (režisors Dāvis Sīmanis), kas pie skatītājiem kinoteātros nonāks aprīlī, 10 kategorijās nominētas filmas Emīlija. Latvijas preses karaliene (rež. D. Sīmanis, Kristīne Želve, Andis Mizišs), Spogulī (rež. Laila Pakalniņa) un Tizlenes (rež. Marta Elīna Martinsone).

    Šogad Lielā Kristapa starptautiskajā žūrijā strādās kinokritiķe Daira Āboliņa (Latvija), producents Gary Cranner (Norvēģija), aktrise Aiste Dirziute (Lietuva), producente Arta Ģiga (Latvija), režisors Arvīds Krievs (Latvija). Portāla LSM balsojumā (no 7. līdz 25. februārim) noskaidros Skatītāju balvas ieguvēju, Lielajā Kristapā tiks pasniegtas vēl vairākas īpašās balvas.

    Nacionālo Kino balvu Lielais Kristaps rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un Latvijas Republikas Kultūras ministriju, atbalsta Rīgas dome un Latvijas Mobilais Telefons. Lielā Kristapa partneri: Splendid Palace, Latvijas Nacionālais arhīvs, Rīgas Kino muzejs, Neiburgs, Amber Distribution Latvia, Skrīveru saldumi, Valmiermuiža, Mitto, Masterprint un Kalve, informatīvais atbalsts: Latvijas Televīzija, LSM, Cālis, Diena, Kultūras diena, Kino raksti un Santa.


     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+