Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Tranzīta solists Ralfs Rubenis: Ir sievietes, kas vīrieti ceļ, un tādas, kas viņu gremdē
Un tagad – dziedam kopā: «Es nevaru būt balts, un tas nav iespējams, jo visam vienmēr jābūt līdzsvarā…» Šīs lipīgās dziesmas teksta un mūzikas autors ir Ralfs Rubenis no grupas Tranzīts, kura šogad svin 30 gadu jubileju.
Foto: Tatjana Vinogradova
– Ralf, gribēju vienoties par sarunas laiku pulksten 11, bet liki saprast, ka tev tas ir stipri par agru…
– Man ir dienas režīms, ko negribu lauzt, – ceļos divpadsmitos, gulēt eju ap četriem, pieciem rītā. Tie, kas tālu lidojuši, sapratīs, ko nozīmē jet lag – diennakts ritma izjaukšana. Es visu laiku dzīvoju vienā ritmā – koncerti bieži vien ir otrā Latvijas galā, un pēc tiem gribas dzīvam tikt mājās. Visu laiku esmu dzīvojis šādi. Pūce!
Vārds sieva man skan par cietu: sieva, dod ēst! Mīļotā skan daudz labāk.
– Diena paiet, visi aiziet gulēt. Ko tu naktī viens dari?
– Visradošāko laiku aiz astes var noķert ap vieniem naktī – vēl neesmu noguris, bet ir jau miers. Ja ir spēks, ņemos ar mūziku, ja nav spēka, knibinos – kaut ko lasu internetā, skatos jūtūbā mūzikas raidījumus vai kaut ko par motokrosu. Un piecos eju gulēt. Ģimene pie tā ir pieradusi, jo šāds režīms man izveidojās vēl tad, kad biju dīdžejs.
– Ar sievu Ivetu esi kopā kopš agras jaunības. Kā jūs iepazināties?
– Ievēroju viņu savā disenē. Tad braucu vilcienā no Jelgavas un redzēju, kā Iveta drasē šurpu turpu, un sapratu: šito meiteni man vajag!
