Šefpavāra Rītiņa dārznieces Marutas stāsts: Ne katram Mārtiņa jociņi šķita pieņemami

Visvairāk un atklātāk par savu dzīvi Mārtiņš izstāstījis Lindai Apsei grāmatā De profundis. Mārtiņš Rītiņš, kuras nosaukums sasaucas ar angļu rakstnieka Oskara Vailda cietumā rakstīto vēstuli un tulkojumā no latīņu valodas nozīmē No dziļumiem.

Tas bija viens no Mārtiņa mīļākajiem teicieniem: «Tu izdomāsi!»

Un vienā no pēdējām nodaļām viņš saka: «Es gribu atzīties – ja man apkārt nebūtu sievietes, tādas kā mammiņa, Alisona Kanādā, Astrīde, manas Vincenta meitenes un daudzas citas atbildīgas un mīlošas būtnes, es no tā visa, ko vēlos izdarīt, nevarētu paveikt gandrīz neko. Es esmu radošs un varu strādāt daudz un ilgas stundas, bet kaut ko organizēt un izdarīt līdz galam – tas nav manos spēkos! Es visu mūžu esmu plivinājies kaut kur septiņus metrus virs zemes. Tāpēc es gribu pateikties manām Sievietēm par pacietību un beznosacījuma mīlestību, kuru viņas man dāvājušas.»

Viena no Mārtiņa sievietēm – dārzniece Maruta Kaminska – ienāca viņa Baltezera mājā un dārzā pāris gadu pēc tam, kad mūžībā bija devusies mamma Hermīne, jo viņam vajadzēja palīgu, kas rūpētos par mammas puķēm.

Mammas konservatorija

Dārzs bija Hermīnes lielā mīlestība. Kā daudzajās intervijās mēdza atkārtot Mārtiņš: «Mēs, bērni, toreiz pat domājām, ka dārzs ir pirmajā vietā, vīrs otrajā un mēs tikai trešajā. Un par tādu lietu kārtību bijām pat drusku tā kā apvainojušies.