Roberts Ošiņš atklāti par mīļotās sievas nāvi: Liekas, ka aiziešu mājās un Līga tur būs…
Ilgu laiku populārās mūzikas koncertos viņa balss neskanēja. Tagad par prieku daudziem Roberts Ošiņš ir atgriezies uz skatuves, bet klausītāji varbūt pat nenojauš, ka dziesmās viņš dziedē savas sāpes.
Foto: Ieva Andersone. Stils: Agija Vismane
«Es atsāku dziedāt, pateicoties diviem cilvēkiem – Guntim Skrastiņam, kura vairs nav, un manai sievai Līgai, kuras vairs nav… Kad aizgāja Guntis, Ventspilī notika pirmais viņam veltītais ziņģu festivāls. Tolaik biju aizgājis prom no skatuves. Tas notika jau 2014. gadā. Izdarīju to apzināti. Likās, ka mūzikā esmu pateicis visu, ko varu pateikt. Man bija apnicis dziedāt par mīlestību, rožu klēpi, sirdi kā tauriņu, skaistākajiem vārdiem… Domāju – nē, es to negribu, bet tajā brīdī nebija arī vēlēšanās radīt kaut ko jaunu. Nogāju no skatuves, taču neteicu, ka tas tā paliks vienmēr. Es pieliku daudzpunkti. Varbūt atkal kādreiz…
Esmu sliktu nodarījis, atņēmis citam sievu. Un beigās liktenis Līgu atņēma man…
Toreiz neplānoju būt Ventspilī, bet sagadījās apstākļi, ka es aizbraucu, un koncerta producents Jānis Kļaviņš jautāja, vai negribu kaut ko nodziedāt. Guntis man bija tuvs cilvēks, paņēmu no viņa repertuāra dziesmu Līgaviņa, kas bija Gunta albumā Nopietni pa jociņam, kuram dziesmas sarakstījis Raimonds Pauls. To izdeva īsi pirms Gunta aiziešanas. Biju aizbraucis uz Ventspili kopā ar Līgu un mūsu dēliņu Tomasu, Patriks tad vēl nebija dzimis. Koncertā nodziedāju Gunta dziesmu, un pēc koncerta Līga teica, ka man jāatsāk dziedāt.
