Operdziedātāja Maija Kovaļevska: Man pašai Dievs bērnus nav devis, un tādā ziņā man ir vieglāk

Latviešu operzvaigznes Maijas Kovaļevskas dzidrais soprāns ir skanējis pasaules slavenākajos opernamos, taču vismaz reizi gadā viņa dzied klausītājiem šeit, Latvijā, un apciemo omīti Venerandu, kura šogad nosvinējusi savus 90 gadus. Maijas mājas jau desmit gadus ir Austrālija, un leģendārais Sidnejas opernams bieži ir viņas ikdiena.

Aiva Kanepone

20. augusts

Foto: Lauris Vīksne. Stils: Agija Vismane

Kad Maija atnāk uz sarunu, no viņas staro gan sirsnīgs siltums, gan milzīga pašcieņa. Viņa mani uzaicinājusi uz mazu itāļu restorāniņu Tērbatas ielā, kur pasniedz ļoti labu kafiju. Maijai tas ir svarīgi: «Nevaru dzīvot bez kafijas! Reizēm izdzeru pat sešas krūzītes dienā!»
Šovasar Maija mēroja tālo ceļu pāri okeānam un dziedāja Siguldas Opermūzikas svētkos, sniedza meistarklases un ar solokoncertu piepildīja «Ola Foundation» zāli. Klausoties Maijas mirdzoši dzidro balsi no skatuves, var just, kā viņa pati burtiski izbauda mūziku. Kopš uzvaras Plasido Domingo rīkotajā konkursā «Operalia» Maija ir gaidīta uz pasaules izvēlīgāko opernamu skatuvēm. Un vēl dziedātāja pirms nepilna gada ieguvusi arī Austrālijas pilsonību.

– Jūs šovasar atkal dziedājāt Siguldas Opermūzikas svētkos un atlidojat uz tiem katru vasaru. Tie jums nozīmē ko īpašu?
– Jā. Varbūt tāpēc, ka tā bija viena no manām pirmajām skatuvēm, un tā ir nostalģija, kas velk atpakaļ. Un man šie svētki tiešām sagādā lielu prieku!