
Ilze Viņķele: Mani apsūdzēja nodarījumā, kas šķita nesavienojams ar manu būtību
No vienkāršā «Jā! Man izdevās!» līdz eiforistiskam lidojumam, kas liek domāt – dzīves mērķis ir sasniegts. No rūgtā «Stulbi sanāca» līdz kritieniem, pēc kuriem šķiet – piecelties vairs nebūs iespējams. Dzīves kalna virsotnēm un ielejām katram ir savas mācības un atziņas.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Ilze Viņķele, Zāļu valsts aģentūras Zāļu drošuma nodaļas vadītāja, bijusī veselības un labklājības ministre
Ja man savos 53 gados jāsavelk bilance, uzvaru jeb pozitīvo brīžu gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē ir bijis vairāk nekā zaudējumu. Uzvara ir tā, ka, no spilgtas, bet disfunkcionālas ģimenes nākusi, esmu spējusi tikt pāri psiholoģiskajām traumām un kļūt par apzinātu māti saviem bērniem, partneri un draudzeni tuvajiem cilvēkiem. 90. gadu sākumā par šīm tēmām nerunāja, tāpēc jaunībā daļu savu ievainojumu esmu nodevusi dēliem, tomēr ar gadiem, daudz analizējot un meklējot arī profesionālu palīdzību, esmu lūgusi viņiem piedošanu un to saņēmusi. Tas ir palīdzējis mainīt mūsu attiecības. Šī ir mana lielākā dzīves uzvara, kas būtībā ir uzvara pašai pār sevi.
Strādājot Veselības ministrijā, par nozīmīgāko panākumu uzskatu psihiskās veselības programmas izstrādi, kas būtībā šo jomu izvilka no pagraba.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨



















































