«Iesākts ir daudz un laika atlicis gaužām maz.» Kā Jānis Streičs tagad dzīvo Lietuvā

– Vai dieviņ! Nesmīdiniet ne mani, ne lasītājus! Visam savs laiks! Nezinu, kā tas ir tagad, bet manā jaunībā modē bija deju vakari. Biju liels dejotājs. Uz valsi vienmēr uzlūdzu kādu jaunu skolotāju.

Nevaru iedomāties, kādos maldu ceļos būtu klīdis, ja nebūtu izgājis tādu izdzīvošanas un trūkuma pārvarēšanas skolu.

Nebija mūsu starpā ne mīlestība, ne draudzība, tik vien pazinām viens otru un apskaužami lidinājāmies pa visu zāli. Bet šodien negaida no manis uzvaru balles deju konkursā. Tāpat tas ir ar kino. 

– Jūs gan vienmēr esat jauneklīgs…
– Tā sakāt tāpēc, ka sen neesat mani vaigā redzējusi. Nudien neatceros, kad tas bija. Manas fotogrāfijas, ko drukā presē, bieži vien ir no pagātnes arhīva.