Danilāns par dzīvi pēc sievas aiziešanas: Mana Irēnīte ļoti gribētu, lai es dzīvoju

Anatolijs Danilāns dzīvo Pārdaugavā mājā ar tornīti un tādu kā noapaļotu kuģa priekšgalu, kur nelielā istabiņā ar pieciem šauriem logiem atrodas viņa rakstāmgalds. Savā gaišajā dzīvoklī starp gleznām un ierāmētām ģimenes fotogrāfijām viņš mani sagaida smaidīgs un labprāt pajoko, bet laikam jau mēs abi izjūtam, ka viena cilvēka šajās mājās pietrūkst. Irēna Danilāne, kādreizējā Valsts asinsdonoru centra vadītāja, aizgāja ātri un negaidīti. Līdz šim viņa bija sava Anatolija drošais balsts.

– Šis jums it nemaz nav bijis viegls laiks – bet dzīve turpinās. Vai kāds jūs pieskata un apčubina pēc sievas aiziešanas?

– Oi, pieskata! Visvairāk, īpaši pēc Irēnītes nāves, par mani rūpējas meita Ieviņa. Rūpējas, kādreiz aizved uz koncertiem. Un man ir divas lielas, gudras mazmeitas, Beāte un Agate. Ļoti rūpīgas, kad kaut kur ejam, vienmēr skan: «Skaties, vectēv, pakāpiens!» Man jau patīk. Lai gan es pats varu ļoti labi paiet, gan ne tik žirgti kā jaunībā! Un mani lielie mazdēli – Kristapa dēli Valdis un Artis Danilāni!

Mēs ar sieviņu jau izrunājām, ka grūtāk būs tam, kurš nodzīvos ilgāk.

Abi tagad studē Londonā, sīkumos neesmu iedziļinājies, bet kaut ko saistībā ar medicīnu. Ļoti labi puiši, slaidi, gari, nodarbojas ar sportu. Dēls Kristaps pašlaik dzīvo Šveicē, viņam arī darbs saistīts ar medicīnas aparātiem. Viņš ir labi iekārtojies, bet prāto, ka varētu atgriezties Latvijā. Meita Ieviņa strādā farmācijas kompānijā. Vecākā mazmeita Beāte augstskolā studē medicīnas tehnoloģijas un farmakoloģiju, bet Agate vēl mācās ģimnāzijas 12. klasē. Priecājos, ka man tik labi bērni un mazbērni!

Tā es te dzīvoju. Ar pieciem logiem vienā istabā.