Baiba Prindule-Rence: Vairums vīriešu, ko pazīstu, nekad nebūtu gatavi dzīvot ar mani

Svētki ir viņas darbs. Uzrakstījusi grāmatu «Svinam», iekārtojusi tāda paša nosaukuma studiju, vadījusi vairākus telpai, videi un dizainam veltītus raidījumus televīzijā.
Vasaras sākumā medijus pāršalca ziņa, ka Baiba un viņas vīrs Agris nopirkuši Nītaures dzirnavas. Patiesībā viņa ir uzņēmēja. Un vēl – Gerdas mamma. Un Baibai ir tikai trīsdesmit pieci gadi. 

– Tu nemaz neesot gribējusi būt vides stiliste. Tavs sapnis bija kļūt par aktrisi, tomēr mēs nezinām tādu aktrisi – Baiba Prindule. Tas bija nopietns sapnis vai jaunas meitenes iedomas?
– Nezinu, vai kādreiz vispār kaut ko esmu gribējusi vairāk, nekā kļūt par aktrisi. Tā bija mana pārliecība no trešās klases. Teicu: pat ja nekļūšu, visi atcerēsies, ka gribēju, jo visu laiku par to runāju.

Tik nenormāli raudājusi kā toreiz neesmu nekad!

Skolā es matemātiku nemācījos, jo likās – es taču būšu aktrise. Lai gan ģimnāzijā mācījos ekonomikas klasē. Ienāca skolotāja un teica: draugi, jūs droši vien daudzi būsiet uzņēmēji, jums jāzina, ka ir jauns likums, jauna nodokļu sistēma – mikrouzņēmums, bet es sēdēju, skatījos pa logu un domāju: kāds mikrouzņēmums? Es būšu aktrise! Kad nodibināju savu mikrouzņēmumu, šos vārdus atcerējos. 

Patiesībā manī visu laiku ir bijis uzņēmējas gēns, tikai nebiju to sev nodefinējusi: skolā pārdevu uzlīmes, sāku šūt svārkus… Man vienmēr gribējies finansiālo patstāvību, tomēr arī jāatzīst – tas, kur tagad esmu, lielā mērā ir, pateicoties vecāku un vīra atbalstam.