Aktrise Māra Mennika: Tā mēs ar Niku dzīvojam – jau divdesmit septīto gadu grēkā

 – Latvija ar Skroderdienām Silmačos izbraukāta, un beidzot ir sācies atvaļinājums?

Teātrī sezona beidzās 14. jūnijā, tad bija brīnišķīga nedēļa ar Skroderdienām, taču joprojām tā īsti nav sajūtas, ka man ir atvaļinājums. Droši vien tāpēc, ka aizvadītā sezona bija ļoti piepildīta. Neatceros, kad pēdējoreiz gan emocionāli, gan fiziski būtu jutusies tā, ka – šoreiz gan ir par daudz. Parasti atvaļinājumā esmu centusies laisties prom no mājām, jo mājās atpūsties ir neiespējami, visu laiku tikai redzu darbus, kas jādara. Bet šosezon darbu teātrī mēs atsāksim ļoti agri – jau 24. jūlijā –, līdz ar to atvaļinājums tūlīt pat arī beigsies. Man gan jauno izrāžu mēģinājumu periods sāksies tikai oktobrī, tā ka nav tik traki.

 – Jaunajā sezonā tev iedalīta Mēdejas loma. Var teikt, ka tava zvaigžņu stunda turpinās?

Šī loma man ir kā dāvana no režisora Reiņa Suhanova. Nezināju, ka kaut kas tāds būs. Pie dēļa izlika lomu sadalījumu, es ieraudzīju Mēdeju un neko citu tur vairs arī neredzēju – pagriezos un gāju prom.

Ja man kāds teiktu, ka dabūšu sev vīru ar tādu bagāžu, kur ir sievas un bērni, domātu – vai tiešām?

Pa ceļam satiku teātra direktori Evitu Sniedzi, un viņa jautāja: tik traki, ka esi tā nobālējusi? Materiāls, protams, ir biedējošs, bet mierina, ka režisors ir Reinis Suhanovs. No viņa plūst liels miers, un viņš mēģina saudzēt aktieru psihi, jo mīl aktierus, ar kuriem strādā.

 – Gada aktrises balvu saņēmi pēc vairāk nekā divdesmit Valmieras teātrī nostrādātiem gadiem. Beidzot jūties novērtēta? 

Ik pa laikam mājās pieeju pie balvas, paskatos, parunājos ar viņu, un mēs abas kopā papriecājamies. Tagad jau ar to esmu sadzīvojusi, jo bija jāiziet arī cauri kolēģu asprātībām, ka nezin kā tagad spēlēs – gada aktrise tomēr…