Eižens Laube (dzimis 1880. gada 25. maijā Rīgā, miris 1967. gada 21. jūlijā Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā. Rīgas Politehniskā institūta, Baltijas Tehniskās augstskolas, Latvijas Universitātes un Baltijas Universitātes mācībspēks. Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918). Latvijas Augstskolas rektors (1922), LU Goda doktors (1930). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.