Laba ūdens etiķete

Līdzīgi kā stāstā par krējumu vai krējuma izstrādājumu, arī uz ūdeni veikalu plauktos attiecināmi Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē, ka ne kurš katrs ūdens ir cienīgs sevi dēvēt par minerālūdeni.

Fasētos ūdeņus iedala trijās grupās – dzeramais ūdens, minerālūdens un avota ūdens.

1. Dzeramais ūdens var būt gan pazemes, gan virszemes ūdens, kas tiek apstrādāts līdzīgi kā krāna ūdens. Ieguves vietu ražotājs var nenorādīt, tādējādi ir jāsaprot, ka tas var būt gan no krāna, gan no urbuma, gan tikpat labi no dīķa. Veikalu plauktos visvairāk ir tieši dzeramie ūdeņi, un parasti tie ir vislētākie.
2. Dabīgais minerālūdens tiek iegūts no dziļiem un pārbaudītiem pazemes urbumiem. Tam piemīt dabiskas īpatnības, piemēram, augsts atsevišķu minerālvielu daudzums (magnijs, kālijs, nātrijs u. c.). Dabīgajiem minerālūdeņiem ir augsti kvalitātes kritēriji. Taču par minerālūdeni var nosaukt arī dzeramo ūdeni, kam minerālvielas ir pievienotas mākslīgi. Šāds ūdens nav tik kvalitatīvs kā dabīgais minerālūdens. 
3. Avota ūdens ir tāds, kāds tas iztek no pazemes dzīlēm vai dziļurbuma, un tas netiek papildus attīrīts. Avota ūdens, tāpat kā minerālūdens, sastāvā var būt dažādas minerālvielas lielākā vai mazākā koncentrācijā.

Cena

Ja, iegādājoties ūdeni, vienīgais nosacījums, pēc kā to izvēlamies, ir zemāka cena, ieteicams ielūkoties pudeles etiķetē, pārbaudot, vai ir norādīta vismaz ūdens ieguves vieta. Jāņem vērā, ka lētākais veikalā nopērkamais parasti ir dzeramais ūdens, tātad tā sastāvs, visticamāk, nebūs norādīts, ražotājam obligāti nav jānorāda arī ieguves vieta.

Citi lasa

Ziņu aģentūra LETA

Dailes teātris

Kādu algu saņems Dailes teātra valdes locekļi? Daudzi būs pārsteigti

Evija Kalnbērza

Skandāls

Dzelzīša skandālā iesaistītā aktrise atklāj, kas patiesībā notika pēc «Spēlmaņu nakts»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Iegādājoties šādu ūdeni, par kura izcelsmes vietu un sastāvu neko nezinām, ir jārēķinās, ka tikpat labi tas var būt krāna ūdens, ko daļa iedzīvotāju izvairās lietot uzturā, uzskatot, ka ūdens pudelē ir labāks.

Jebkurā gadījumā pat mistiskākās izcelsmes ūdens būs veselīgāks par kolu vai citu pārsaldinātu dzērienu.

Kvalitāte

Ja izvēlamies ūdeni, balstoties uz tā kvalitātes zīmi, roka jāstiepj pēc dabīga minerālūdens vai avota ūdens. Attiecīgi arī cena būs jūtami augstāka nekā dzeramajam ūdenim. Minerālūdens pudelei obligāta prasība ir etiķete ar ūdens sastāvu. Pētot etiķeti, jāpievērš uzmanība mineralizācijas pakāpei un mikroelementiem, ar ko šis ūdens ir bagāts.

Ūdeņi ar augstu mineralizācijas pakāpi (virs 1500 mg/l) ir specifiski un nav īsti piemērojami ikdienas vajadzībām.

Piemēram, sāļie ūdeņi ar augstu nātrija jonu koncentrāciju organismā aiztur ūdeni un ir piemēroti organisma atūdeņošanās, caurejas, vemšanas gadījumos, kā arī pēc augstas fiziskas slodzes aktivitātēm. Ikdienas vajadzībām lieliski derēs avota ūdens vai minerālūdens ar zemu mineralizācijas pakāpi.  

pH līmenis

Dabīgajiem minerālūdeņiem un avota ūdeņiem, nereti norāda arī to pH līmeni (ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā). Parasti to norāda, ja ūdens ražotājs īpaši lepojas ar ūdens augsto sārmainības pakāpi, proti, ūdens pH līmenis ir virs 7. Cilvēka organisms pats uztur un regulē sev nepieciešamo pH līmeni, taču ik pa laikam ir sajūta, ka steidzīgais dzīvesstils neļauj dzīvot gana veselīgi – ēdam par maz dārzeņu, augļu, guļam par maz, stresa ir par daudz.

Tad pietiekami daudz uzņemts ūdens ar augstu pH līmeni var palīdzēt uzlabot pašsajūtu.

Par spīti tam, ka lielveikalu plaukti plīst no ūdens pārbagātības, joprojām aktuāls ir jautājums – cik litru ūdens tu izdzer ikdienā? Patiesībā organismu mazāk uztrauc tas, kuru ūdens veidu izvēlies, drīzāk tas, CIK daudz ūdens izdzer. Optimāli būtu uzņemt 30–60 ml ūdens uz vienu ķermeņa kilogramu. Ja nesanāk, tieši ūdens deficīta dēļ var rasties dažādas slimības, piemēram, gremošanas traucējumi, kā arī tas var veicināt ātrāku novecošanu.