Atvadies no nerātnajām blaugznām!

– No ku­rie­nes blaug­znas tik pēk­šņi uz­ro­das?

– Blaug­znas nav ti­kai gal­vas ādas lo­bī­ša­nās, ko iz­rai­sī­jis kāds taus­tāms ie­mesls – ma­tu la­ka vai, pie­mē­ram, ga­da­lai­ku mai­ņa. Pa­tie­sī­bā tā ir sli­mī­ba. Der­ma­to­lo­ģi­jā to sauc par se­bo­re­jis­kā der­ma­tī­ta minimālu parādību, kas iz­pau­žas uz gal­vas ma­tai­nās da­ļas ādas. Tas var pa­rā­dī­ties arī ci­tur uz ķer­me­ņa – ap de­gu­nu, mu­ti, arī krūš­kur­vja ap­vi­dū vai uz mu­gu­ras, starp lāp­sti­ņām. Tur se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts pa­ras­ti re­dzams kā ādas lo­bī­ša­nās, ap­sār­tums, un tas no­zī­mē, ka sli­mī­ba jau ir ie­lais­ta.

– Tā­tad, ja cil­vē­kam ir blaug­znas, vi­ņam jā­sāk uz­trauk­ties par sa­vu ve­se­lī­bu vis­pār?

Citi lasa

Gita Vīksne

Skandāls

«Attapos uz grīdas asins jūrā.» Horens atklāj jaunas detaļas par baiso uzbrukumu Dobelē

Marta Kalniņa

Slavenības

VIDEO: Šlesera brīvdienu izklaides pārsteidz. Tas tik ir jātnieks!

Ieva Jātniece

Dzīvesstils

Arhitektes Zaigas Gailes asie vērojumi: Es nespēju izturēt lielveikalus

– No­teik­ti, jo se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts ir hro­nis­ka ādas sli­mī­ba, ku­ru diem­žēl pil­nī­bā iz­ār­stēt ne­var – var ti­kai ap­ār­stēt. Un pēc tam cil­vē­kam vi­su turp­mā­ko mū­žu jā­ie­vē­ro ār­sta no­rā­dī­ju­mi, lai sli­mī­bas pa­asi­nā­ju­mi bū­tu re­tā­ki. Ta­ču iz­da­rīt tā, lai blaug­znas ne­kad vairs ne­pa­rā­dās, – to mēs ne­va­ram.

– Un to­mēr – no ku­rie­nes šī sli­mī­ba uz­ro­das? Ne­var ta­ču vie­nu die­nu vien­kār­ši ne no šā, ne no tā sāk­ties…

– Se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts ir ģe­nē­tis­ki no­teik­ta, ie­dzim­ta kai­te. Esat re­dzē­ju­si zī­dai­nī­ti, ku­ram uz gal­vas ir dzel­te­nī­gas kre­ve­lī­tes? Pēc kā­da lai­ka tās pa­zūd, un pēc tam pirm­ā sli­mī­bas epi­zo­de var iz­paus­ties ti­kai pu­ber­tā­tes ve­cu­mā – tad, kad ak­tī­vāk sāk dar­bo­ties tau­ku dzie­dze­ri.

Ta­ču – kon­krē­ta ie­mes­la šai sli­mī­bai nav. No vie­nas pus­es, ir pa­mats do­māt, ka ie­kai­su­ma pro­ce­sā pie­da­lās raug­vei­da sē­nī­te Pityrosporum ova­le, bet tas nav līdz ga­lam pie­rā­dīts.

Tur­klāt mums vi­siem ādā ir šī sē­nī­te, ti­kai at­šķi­rī­gā dau­dzu­mā.

Es­mu gan no­vē­ro­ju­si, ka, ie­sa­kot pa­cien­tam lī­dzek­li ar pre­tsē­nī­šu ie­dar­bī­bu, pa­ras­ti blaug­znas ie­vē­ro­ja­mi sa­ma­zi­nās.

Otrs – daž­kārt ādas lo­bī­ša­nos uz gal­vas iz­rai­sa cin­ka de­fi­cīts, kas var gan iz­saukt, gan pa-st­ip­ri­nāt se­bo­re­jis­kā der­ma­tī­ta uz­lies­mo­ju­mu. Ne­re­ti blaug­znas uz­ro­das arī pēc psiho­emo­ci­onā­la stre­sa – lie­liem kreņ­ķiem –, un itin bie­ži tās mēdz būt cil­vē­kiem, ku­riem ir kā­da kuņ­ģa zar­nu trak­ta sli­mī­ba vai dis­fun­kci­ja, vai arī – cil­vēks uz­tu­rā pār­lie­ku daudz lie­to ogļ­hid­rā­tus, asu, cep­tu vai žā­vē­tu ēdie­nu.

Sli­mī­bu sa­asi­na arī vieg­lie al­ko­ho­lis­kie dzē­rie­ni – vīns, šam­pa­nie­tis, alus.

Ta­ču ne­no­tiks tā, ka va­sa­rā pa­vai­rāk ie­dzerts alus un tā­pēc sa­ro­das blaug­znas. No­teik­ti nē. Cil­vē­kam se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts ir jau ģe­nē­tis­ki ie­prog­ram­mēts, ti­kai līdz šim snau­dis, un glā­ze alus vai vī­na at­tie­cī­gos ap­stāk­ļos to pa­mo­di­nā­jusi.

– Es­mu dzir­dē­ju­si, ka blaug­znas esot arī tiem, ku­ri ik­die­nā re­gu­lā­ri ma­tus sien as­tē.

– Jā, ma­tu no­sie­ša­na var pa-st­ip­ri­nāt blaug­znu vei­do­ša­nos, jo zem ma­tu gu­mi­jas vai sprā­dzes gal­vas āda ne­el­po. Tas pats at­tie­cas arī uz cil­vē­kiem, ku­ri cau­ru ga­du, tos­tarp va­sa­rā, nē­sā ce­pu­res. Sie­vie­tēm ta­gad mo­dē ir tur­bān­vei­dī­gie la­ka­ti.

Ven­ti­lā­ci­jas nav, gal­vas āda sa­svīst, ir silts un mitrs – lie­lis­ka vi­de, kur sē­nī­tēm un mik­ro­biem vai­ro­ties.

Man bi­ju­ši pa­cien­ti, ku­riem pa­pil­dus ārst­nie­cis­kiem lī­dzek­ļiem es­mu ie­tei­ku­si no­mai­nīt fri­zū­ru vai vis­maz kā­du lai­ku ne­val­kāt ce­pu­ri, un īsā lai­kā blaug­znas ma­zi­nā­ju­šās.

Vēl ļo­ti slik­ti ir do­ties gu­lēt ar mit­riem ma­tiem. Tie no­teik­ti jā­iz­žā­vē. Vis­la­bāk, pro­tams, da­bis­kā vei­dā, bet, ja ļo­ti nāk miegs, var arī ar fē­nu – ti­kai jā­uz­re­gu­lē vēss, ne­vis karsts gaiss. Arī pēc fi­zis­kās slo­dzes – vin­gro­ša­nas, dār­za dar­biem vai fut­bo­la spē­les pa­gal­mā –
ma­ti jā­maz­gā.

Cil­vē­ki mal­dī­gi uz­ska­ta, ka pie­tiek ti­kai no­ska­lo­ties du­šā, ma­ti pār­is die­nu var pa­gai­dīt.

Tā nav! Jo arī gal­vas āda sa­svīst tik­pat daudz kā pā­rē­jais ķer­me­nis, un svied­ru sek­rēts, il­gi pa­lie­kot uz gal­vas ādas, ķī­mis­ki mai­nās un kai­ri­na ādu. Tur­klāt tā at­kal ir lab­da­bī­ga vi­de, kur vai­ro­ties sē­nī­tēm un mik­ro­biem.

– Bet kā ar ma­tu la­kām? Tās iz­rai­sa blaug­znas?

– Pēc pie­re­dzes va­ru teikt, ka se­bo­re­jis­kā der­ma­tī­ta sa­asi­nā­ju­mus tās pro­vo­cē, un ne ti­kai ma­tu la­kas. Arī pu­tas, že­le­ja… Ta­ču tie ir at­se­viš­ķi cil­vē­ki, ku­ru gal­vas āda re­aģē uz kā­du no vie­lām, ku­ras sa­tur šie ma­tu kop­ša­nas lī­dzek­ļi.

– Ga­da­lai­ku mai­ņas arī var pro­vo­cēt sli­mī­bu?

– Pro­tams, tā­pat kā kli­ma­ta mai­ņa. Pa­ras­ti tas no­tiek, sā­ko­ties zie­mai vai va­sa­rai. Bet to var sais­tīt ar kuņ­ģa zar­nu trak­ta pro­blē­mām vai dis­fun­kci­jām, jo ša­jā lai­kā bie­ži sa­asi­nās arī šīs sli­mī­bas. Pa­ras­ti cil­vēks, ku­ram ir kā­da ādas sli­mī­ba, vis­la­bāk jū­tas sau­sā kli­ma­ta jos­lā un dien­vi­dos. Vi­si sli­mī­bas sim­pto­mi pa­zūd, arī blaug­znas.

– Bet dien­vi­dos jau vi­su lai­ku ne­dzī­vo­si… Ko da­rīt te­pat, Lat­vi­jā? Maz­gāt ma­tus ar pre­t-blaug­znu šam­pū­nu?

– Gal­ve­nais, ko gri­bu uz­svērt, – ne­va­jag sākt paš­ārs­tē­ša­nos, jo gal­vas ādas lo­bī­ša­nos var iz­rai­sīt arī ci­tas sli­mī­bas: zvīņ­ēde (pso­ri­āze), at­opis­kais der­ma­tīts, kā­da ci­ta sē­nī­šu in­fek­ci­ja, ne­vis Pityrosporum ova­le. Arī tad var būt blaug­znas, nie­ze, ap­sār­tums. Tā­pēc ne­pie­cie­šams do­ties pie ār­sta, lai no­teik­tu di­ag­no­zi un iz­vē­lē­tos pa­rei­zo lī­dzek­li, ar ko ār­stēt gal­vas ādu.

– Cil­vēks pats ne­var at­šķirt, vai tās ir pa­ras­tās blaug­znas vai kā­das ci­tas sli­mī­bas iz­rai­sī­tas?

– Uz aci, ska­to­ties mā­jās spo­gu­lī, to ne­var gan iz­da­rīt. Vie­nī­gais, ko cil­vēks pats va­rē­tu mē­ģi­nāt iz­se­ci­nāt, – vai vi­ņam ir sau­sas vai tau­kai­nas blaug­znas. Ja tau­ku dzie­dze­ru dar­bī­ba ir sa­ma­zi­nā­ta un gal­vas āda kļu­vu­si sau­sa, arī blaug­znas būs sau­sas. Un tad tās ir sī­kas, bal­tas, bet ma­ti – vis­bie­žāk ne­spod­ri. Sa­vu­kārt, ja tau­ku dzie­dze­ru ak­ti­vi­tā­te ir past­ip­ri­nā­ta, blaug­znas ir lie­lā­kas, pe­lē­cī­gi bal­tas vai maz­liet dzel­te­nī­gas un tās cie­šāk pie­līp pie gal­vas ādas un ma­tiem. Ša­jā ga­dī­ju­mā uz gal­vas ādas mēdz būt arī stru­tai­nas pum­pi­ņas.

– Tā­tad cil­vēks aiziet pie ādas ār­sta – kas no­tiek tā­lāk?

– Mēs vei­cam ap­ska­ti. Ja ne­pie­cie­šams, arī la­bo­ra­to­ris­kas ana­lī­zes, pa­ņe­mot da­žas no­lo­bī­ju­šās zvī­ņas uz gal­vas ādas, un tad at­ka­rī­bā no pro­blē­mas iz­vē­la­mies ār­stē­ša­nu. Se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu ār­stē ar pre­tblaug­znu šam­pū­niem, dažreiz jāpadzer vi­ta­mī­ni, kas spē­ci­nā­tu imu­ni­tā­ti, var­būt pat kā­di pret­ie­kai­su­ma lī­dzek­ļi.

– Kā ir ar iz­rek­la­mē­ta­jiem pre­tblaug­znu šam­pū­niem, ku­rus var no­pirkt gan­drīz kat­rā vei­ka­lā, – tie pa­līdz?

– Katrs šam­pūns ir do­māts kā­dai kon­krē­tai blaug­znu for­mai. Ja cil­vē­kam ir tie­ši tāds blaug­znu veids, kā­dam do­māts kon­krē­tais šam­pūns, re­zul­tāts no­teik­ti būs. Ta­ču, lai tas bū­tu veik­smīgs, ir vēl kāds no­sa­cī­jums: lie­to­jot pre­tblaug­znu šam­pū­nu, ma­ti jā­maz­gā vis­maz div­reiz ne­dē­ļā un daž­kārt sā­ku­mā pat kat­ru die­nu.

Šam­pū­nu uz gal­vas kār­tī­gi jā­sa­pu­to un jā­pa­tur trīs līdz piec­as mi­nū­tes.

Jo šis lī­dzek­lis ir kā zā­les, tā­pēc, lie­to­jot to rei­zi ne­dē­ļā, ne­var arī gai­dīt pa­nā­ku­mus, vai arī – sa­pu­tot ma­tos, uz­reiz iz­maz­gāt un pēc tam teikt, ka šis šam­pūns ir ne­kam ne­de­rīgs.

– Pēc cik il­ga lai­ka bū­tu gai­dāms re­zul­tāts?

– Daž­kārt jau pēc di­vām, cit­reiz pēc četr­ām ne­dē­ļām. Ja uz­la­bo­ju­ma nav, vis­la­bāk do­ties pie ār­sta, lai iz­vēr­tē­tu, vai pa­pil­dus nav ne­pie­cie­ša­mi kā­di ci­ti lī­dzek­ļi. Diem­žēl no­tiek arī tā: ka­mēr šam­pūns tiek lie­tots, re­zul­tāts ir, kad to pār­trauc lie­tot, pa­iet lai­ciņš un at­kal sāk pa­rā­dī­ties blaug­znas. Tā­pēc ie­sa­ku pe­ri­odis­ki mai­nīt šam­pū­nu vei­du, ta­ču – vi­su lai­ku lie­tot ti­kai pret blaug­znām do­mā­tos. Jo, kā jau sā­ku­mā tei­cu, se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu ie­spē­jams vie­nī­gi ap­ār­stēt.

– Vai pēc šiem šam­pū­niem drīkst lie­tot ma­tu bal­za­mu, kon­di­ci­onie­ri?

– Var un pat va­jag! Ti­kai jā­pērk ne­vis gal­vas ādai, bet ma­tiem pie­mē­ro­tu. Jo šie lī­dzek­ļi nav jā­ziež gal­vas ādā, bet gan rū­pī­gi jā­iz­klāj uz ma­tiem. At­ce­rieties, ar pre­tblaug­znu šam­pū­nu gal­va jā­maz­gā bie­ži, un līdz ar to ma­tiem tā ir lie­la slo­dze. Tā­pēc, lai tie ne­zau­dē­tu spī­du­mu, ne­lūz­tu vai ne­šķel­tos, kon­di­ci­onie­ris vai bal­zams pēc ma­tu maz­gā­ša­nas ir pat ne­pie­cie­šams.

– Kas no­tiks, ja blaug­znas ne­ār­stēs? Iz­kri­tīs ma­ti?

– Ja sli­mī­ba jau ie­gu­vu­si pa­to­lo­ģis­ku for­mu, jā, tā pa­tie­šām var no­tikt. Jo zvī­ņas blī­vi no­sedz gal­vas ādu, ma­tu fo­li­ku­la ap­asi­ņo­ša­na pa­slik­ti­nās, ma­ta sī­po­liņš kļūst vājš, un mats iz­krīt. Bet tas, pro­tams, ga­dās re­ti.

– Ar se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu drīkst iet pir­tī? Un ba­sei­nā, kur hlo­rēts ūdens?

– Tas kat­ram jā­iz­vēr­tē pa­šam. Ja cil­vēks jūt, ka vi­ņam pēc pirts vai pel­dba­sei­na kļūst slik­tāk, tad, pro­tams, nav ie­tei­cams to ap­mek­lēt. Hlo­rēts ūdens nav ne­kas labs, bet, no ot­ras pus­es, – ne­kad ne­es­mu re­dzē­ju­si, ka pēc ba­sei­na vai pirts gal­vas āda tik ļo­ti mai­nī­tos, lai teik­tu, ka šā­dā ūde­nī ne­drīkst pel­dē­ties. Vie­nī­gi pēc pirts un pel­dba­sei­na ap­mek­lē­ju­ma gal­va jā­iz­maz­gā ar šam­pū­nu un mati jāizžāvē.

2 īpa­šie jau­tā­ju­mi

1. Vai blaug­znas līp?

At­bil­de: Prin­ci­pā – nē. Vīrs un sie­va, gu­ļot bla­kus, no­teik­ti ne­var viens ot­ru ap­li­pi­nāt ar blaug­znām – ar se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu. Ta­-
ču, ja blaug­znu past­ip­ri­no­šais fak­tors ir sē­nī­tes vai­ro­ša­nās, tad jā­lie­to kat­ram sa­va ķem­me, ce­pu­re…

2. Vai drīkst krā­sot ma­tus un likt il­gviļ­ņus, ja ir blaug­znas?

At­bil­de: To var da­rīt, bet la­bāk vis­pirms ap­ār­stē­ties. Jo sli­mī­bas sa­asi­nā­ju­ma lai­kā gal­vas ādas caur­lai­dī­ba ir lie­lā­ka, aizsargspējas ir traucētas un ķī­mis­kās vie­las ie­kļūst dzi­ļāk, bet tas var vei­ci­nāt no­piet­nu ādas ie­kai­su­mu.

Pret blaug­znām ar tau­tas lī­dzek­ļiem

PIRMS ma­tu maz­gā­ša­nas

• Uz­sil­di kas­to­reļ­ļu vai rī­cin­eļ­ļu, rū­pī­gi ie­zied gal­vas ādu un pa­tu­ri 30 mi­nū­tes.
• Iz­mēr­cē ūde­nī rupj­mai­zi (ap­tu­ve­ni 30 mi­nū­tes), ar ie­gū­to ma­su ie­zied gal­vas ādu un pa­tu­ri 30 minūtes.
• Ne­daudz sa­kul olas dzel­te­nu­mu, ie­zied gal­vas ādu un pa­tu­ri 30 mi­nū­tes.
• Rū­guš­pie­nu vie­nu pa­šu vai sa­jauk­tu ar olu ie­zied gal­vas ādā un pa­tu­ri 30 mi­nū­tes.

PĒC ma­tu maz­gā­ša­nas

• Iz­ska­lo ma­tus un gal­vas ādu ar nāt­ru no­vā­rī­ju­mu: pus­lit­ram ūdens ņem 100 gra­mu nāt­ru la­pu un vā­ri 30 mi­nū­tes. Pēc tam šķid­ru­mu no­kās un at­dze­sē līdz nor­mā­lai tem­pe­ra­tū­rai.
• Kal­mju sak­nes no­vā­rī­jums: uz lit­ru ūdens ņem se­šas ēdam­ka­ro­tes sa­smal­ci­nā­tu kal­mju sak­ņu un vā­ri 20 mi­nū­tes. Pēc tam no­stā­di­ni un vēl kar­stu iz­kās.
• lie­nā­dās da­ļās sa­jauc sa­smal­ci­nā­tu lie­lā da­dža sak­ni, vir­šu la­pas un za­ri­ņus un māl­lēp­ju la­pas. Di­vas ēdam­ka­ro­tes mai­sī­ju­ma vā­ri 15 mi­nū­tes lit­rā ūdens. No­stā­di­ni, iz­kās un ska­lo ma­tus.
• Ja esi tumš­ma­te, pa­ga­ta­vo vieg­lu eti­ķū­de­ni – uz 1 lit­ru ūdens ņem 1 vai 2 ēdam­ka­ro­tes gal­da eti­ķa (ja gal­vas āda ie­kai­su­si, ga­ta­vo vā­jā­ku).
• Gai­šiem ma­tiem va­ri pa­ga­ta­vot iz­dau­dzi­nā­to ku­me­lī­šu tē­jas no­vā­rī­ju­mu. Pus­lit­ram ūdens pie­vie­no trīs ēdam­ka­ro­tes ku­me­lī­šu zie­du un vā­ri 10 mi­nū­tes. Tad 30 mi­nū­tes no­vā­rī­ju­mam ļauj no­stā­vē­ties un iz­kās.

Iz­vē­lo­ties pre­tblaug­znu šam­pū­nu, la­si eti­ķe­ti!

Esmu ieteikusi nomainīt frizūru, un blaugznas ir mazinājušās.

Ie­dar­bī­ga pre­tblaug­znu šam­pū­na sa­stā­vā jā­būt: se­lē­na sul­fī­dam; cin­ka pi­ri­ti­onā­tam; ke­ta­ko­na­zo­lam; dar­vai; sa­li­cil­skā­bei; sēram.

Vi­sām šīm vie­lām nav no­teik­ti jā­būt ko­pā vie­nā šam­pū­nā. Ke­ta­ko­na­zols it īpa­ši pa­lī­dzēs, ja gal­vas ādas lo­bī­ša­nos iz­rai­sī­ju­si sē­nī­te.