Atvadies no nerātnajām blaugznām!

– No ku­rie­nes blaug­znas tik pēk­šņi uz­ro­das?

– Blaug­znas nav ti­kai gal­vas ādas lo­bī­ša­nās, ko iz­rai­sī­jis kāds taus­tāms ie­mesls – ma­tu la­ka vai, pie­mē­ram, ga­da­lai­ku mai­ņa. Pa­tie­sī­bā tā ir sli­mī­ba. Der­ma­to­lo­ģi­jā to sauc par se­bo­re­jis­kā der­ma­tī­ta minimālu parādību, kas iz­pau­žas uz gal­vas ma­tai­nās da­ļas ādas. Tas var pa­rā­dī­ties arī ci­tur uz ķer­me­ņa – ap de­gu­nu, mu­ti, arī krūš­kur­vja ap­vi­dū vai uz mu­gu­ras, starp lāp­sti­ņām. Tur se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts pa­ras­ti re­dzams kā ādas lo­bī­ša­nās, ap­sār­tums, un tas no­zī­mē, ka sli­mī­ba jau ir ie­lais­ta.

– Tā­tad, ja cil­vē­kam ir blaug­znas, vi­ņam jā­sāk uz­trauk­ties par sa­vu ve­se­lī­bu vis­pār?

Citi lasa

Marta Kalniņa

Miljardieru dzīve

Tiesa neļauj 93 gadus vecajam miljardierim Mērdokam atdāvināt savu bagātību dēlam. Tam ir iemesls!

Santa.lv

Padomi

Ko labu veselībai dod hurma, un kam ar tās ēšanu jāuzmanās?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

– No­teik­ti, jo se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts ir hro­nis­ka ādas sli­mī­ba, ku­ru diem­žēl pil­nī­bā iz­ār­stēt ne­var – var ti­kai ap­ār­stēt. Un pēc tam cil­vē­kam vi­su turp­mā­ko mū­žu jā­ie­vē­ro ār­sta no­rā­dī­ju­mi, lai sli­mī­bas pa­asi­nā­ju­mi bū­tu re­tā­ki. Ta­ču iz­da­rīt tā, lai blaug­znas ne­kad vairs ne­pa­rā­dās, – to mēs ne­va­ram.

– Un to­mēr – no ku­rie­nes šī sli­mī­ba uz­ro­das? Ne­var ta­ču vie­nu die­nu vien­kār­ši ne no šā, ne no tā sāk­ties…

– Se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts ir ģe­nē­tis­ki no­teik­ta, ie­dzim­ta kai­te. Esat re­dzē­ju­si zī­dai­nī­ti, ku­ram uz gal­vas ir dzel­te­nī­gas kre­ve­lī­tes? Pēc kā­da lai­ka tās pa­zūd, un pēc tam pirm­ā sli­mī­bas epi­zo­de var iz­paus­ties ti­kai pu­ber­tā­tes ve­cu­mā – tad, kad ak­tī­vāk sāk dar­bo­ties tau­ku dzie­dze­ri.

Ta­ču – kon­krē­ta ie­mes­la šai sli­mī­bai nav. No vie­nas pus­es, ir pa­mats do­māt, ka ie­kai­su­ma pro­ce­sā pie­da­lās raug­vei­da sē­nī­te Pityrosporum ova­le, bet tas nav līdz ga­lam pie­rā­dīts.

Tur­klāt mums vi­siem ādā ir šī sē­nī­te, ti­kai at­šķi­rī­gā dau­dzu­mā.

Es­mu gan no­vē­ro­ju­si, ka, ie­sa­kot pa­cien­tam lī­dzek­li ar pre­tsē­nī­šu ie­dar­bī­bu, pa­ras­ti blaug­znas ie­vē­ro­ja­mi sa­ma­zi­nās.

Otrs – daž­kārt ādas lo­bī­ša­nos uz gal­vas iz­rai­sa cin­ka de­fi­cīts, kas var gan iz­saukt, gan pa-st­ip­ri­nāt se­bo­re­jis­kā der­ma­tī­ta uz­lies­mo­ju­mu. Ne­re­ti blaug­znas uz­ro­das arī pēc psiho­emo­ci­onā­la stre­sa – lie­liem kreņ­ķiem –, un itin bie­ži tās mēdz būt cil­vē­kiem, ku­riem ir kā­da kuņ­ģa zar­nu trak­ta sli­mī­ba vai dis­fun­kci­ja, vai arī – cil­vēks uz­tu­rā pār­lie­ku daudz lie­to ogļ­hid­rā­tus, asu, cep­tu vai žā­vē­tu ēdie­nu.

Sli­mī­bu sa­asi­na arī vieg­lie al­ko­ho­lis­kie dzē­rie­ni – vīns, šam­pa­nie­tis, alus.

Ta­ču ne­no­tiks tā, ka va­sa­rā pa­vai­rāk ie­dzerts alus un tā­pēc sa­ro­das blaug­znas. No­teik­ti nē. Cil­vē­kam se­bo­re­jis­kais der­ma­tīts ir jau ģe­nē­tis­ki ie­prog­ram­mēts, ti­kai līdz šim snau­dis, un glā­ze alus vai vī­na at­tie­cī­gos ap­stāk­ļos to pa­mo­di­nā­jusi.

– Es­mu dzir­dē­ju­si, ka blaug­znas esot arī tiem, ku­ri ik­die­nā re­gu­lā­ri ma­tus sien as­tē.

– Jā, ma­tu no­sie­ša­na var pa-st­ip­ri­nāt blaug­znu vei­do­ša­nos, jo zem ma­tu gu­mi­jas vai sprā­dzes gal­vas āda ne­el­po. Tas pats at­tie­cas arī uz cil­vē­kiem, ku­ri cau­ru ga­du, tos­tarp va­sa­rā, nē­sā ce­pu­res. Sie­vie­tēm ta­gad mo­dē ir tur­bān­vei­dī­gie la­ka­ti.

Ven­ti­lā­ci­jas nav, gal­vas āda sa­svīst, ir silts un mitrs – lie­lis­ka vi­de, kur sē­nī­tēm un mik­ro­biem vai­ro­ties.

Man bi­ju­ši pa­cien­ti, ku­riem pa­pil­dus ārst­nie­cis­kiem lī­dzek­ļiem es­mu ie­tei­ku­si no­mai­nīt fri­zū­ru vai vis­maz kā­du lai­ku ne­val­kāt ce­pu­ri, un īsā lai­kā blaug­znas ma­zi­nā­ju­šās.

Vēl ļo­ti slik­ti ir do­ties gu­lēt ar mit­riem ma­tiem. Tie no­teik­ti jā­iz­žā­vē. Vis­la­bāk, pro­tams, da­bis­kā vei­dā, bet, ja ļo­ti nāk miegs, var arī ar fē­nu – ti­kai jā­uz­re­gu­lē vēss, ne­vis karsts gaiss. Arī pēc fi­zis­kās slo­dzes – vin­gro­ša­nas, dār­za dar­biem vai fut­bo­la spē­les pa­gal­mā –
ma­ti jā­maz­gā.

Cil­vē­ki mal­dī­gi uz­ska­ta, ka pie­tiek ti­kai no­ska­lo­ties du­šā, ma­ti pār­is die­nu var pa­gai­dīt.

Tā nav! Jo arī gal­vas āda sa­svīst tik­pat daudz kā pā­rē­jais ķer­me­nis, un svied­ru sek­rēts, il­gi pa­lie­kot uz gal­vas ādas, ķī­mis­ki mai­nās un kai­ri­na ādu. Tur­klāt tā at­kal ir lab­da­bī­ga vi­de, kur vai­ro­ties sē­nī­tēm un mik­ro­biem.

– Bet kā ar ma­tu la­kām? Tās iz­rai­sa blaug­znas?

– Pēc pie­re­dzes va­ru teikt, ka se­bo­re­jis­kā der­ma­tī­ta sa­asi­nā­ju­mus tās pro­vo­cē, un ne ti­kai ma­tu la­kas. Arī pu­tas, že­le­ja… Ta­ču tie ir at­se­viš­ķi cil­vē­ki, ku­ru gal­vas āda re­aģē uz kā­du no vie­lām, ku­ras sa­tur šie ma­tu kop­ša­nas lī­dzek­ļi.

– Ga­da­lai­ku mai­ņas arī var pro­vo­cēt sli­mī­bu?

– Pro­tams, tā­pat kā kli­ma­ta mai­ņa. Pa­ras­ti tas no­tiek, sā­ko­ties zie­mai vai va­sa­rai. Bet to var sais­tīt ar kuņ­ģa zar­nu trak­ta pro­blē­mām vai dis­fun­kci­jām, jo ša­jā lai­kā bie­ži sa­asi­nās arī šīs sli­mī­bas. Pa­ras­ti cil­vēks, ku­ram ir kā­da ādas sli­mī­ba, vis­la­bāk jū­tas sau­sā kli­ma­ta jos­lā un dien­vi­dos. Vi­si sli­mī­bas sim­pto­mi pa­zūd, arī blaug­znas.

– Bet dien­vi­dos jau vi­su lai­ku ne­dzī­vo­si… Ko da­rīt te­pat, Lat­vi­jā? Maz­gāt ma­tus ar pre­t-blaug­znu šam­pū­nu?

– Gal­ve­nais, ko gri­bu uz­svērt, – ne­va­jag sākt paš­ārs­tē­ša­nos, jo gal­vas ādas lo­bī­ša­nos var iz­rai­sīt arī ci­tas sli­mī­bas: zvīņ­ēde (pso­ri­āze), at­opis­kais der­ma­tīts, kā­da ci­ta sē­nī­šu in­fek­ci­ja, ne­vis Pityrosporum ova­le. Arī tad var būt blaug­znas, nie­ze, ap­sār­tums. Tā­pēc ne­pie­cie­šams do­ties pie ār­sta, lai no­teik­tu di­ag­no­zi un iz­vē­lē­tos pa­rei­zo lī­dzek­li, ar ko ār­stēt gal­vas ādu.

– Cil­vēks pats ne­var at­šķirt, vai tās ir pa­ras­tās blaug­znas vai kā­das ci­tas sli­mī­bas iz­rai­sī­tas?

– Uz aci, ska­to­ties mā­jās spo­gu­lī, to ne­var gan iz­da­rīt. Vie­nī­gais, ko cil­vēks pats va­rē­tu mē­ģi­nāt iz­se­ci­nāt, – vai vi­ņam ir sau­sas vai tau­kai­nas blaug­znas. Ja tau­ku dzie­dze­ru dar­bī­ba ir sa­ma­zi­nā­ta un gal­vas āda kļu­vu­si sau­sa, arī blaug­znas būs sau­sas. Un tad tās ir sī­kas, bal­tas, bet ma­ti – vis­bie­žāk ne­spod­ri. Sa­vu­kārt, ja tau­ku dzie­dze­ru ak­ti­vi­tā­te ir past­ip­ri­nā­ta, blaug­znas ir lie­lā­kas, pe­lē­cī­gi bal­tas vai maz­liet dzel­te­nī­gas un tās cie­šāk pie­līp pie gal­vas ādas un ma­tiem. Ša­jā ga­dī­ju­mā uz gal­vas ādas mēdz būt arī stru­tai­nas pum­pi­ņas.

– Tā­tad cil­vēks aiziet pie ādas ār­sta – kas no­tiek tā­lāk?

– Mēs vei­cam ap­ska­ti. Ja ne­pie­cie­šams, arī la­bo­ra­to­ris­kas ana­lī­zes, pa­ņe­mot da­žas no­lo­bī­ju­šās zvī­ņas uz gal­vas ādas, un tad at­ka­rī­bā no pro­blē­mas iz­vē­la­mies ār­stē­ša­nu. Se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu ār­stē ar pre­tblaug­znu šam­pū­niem, dažreiz jāpadzer vi­ta­mī­ni, kas spē­ci­nā­tu imu­ni­tā­ti, var­būt pat kā­di pret­ie­kai­su­ma lī­dzek­ļi.

– Kā ir ar iz­rek­la­mē­ta­jiem pre­tblaug­znu šam­pū­niem, ku­rus var no­pirkt gan­drīz kat­rā vei­ka­lā, – tie pa­līdz?

– Katrs šam­pūns ir do­māts kā­dai kon­krē­tai blaug­znu for­mai. Ja cil­vē­kam ir tie­ši tāds blaug­znu veids, kā­dam do­māts kon­krē­tais šam­pūns, re­zul­tāts no­teik­ti būs. Ta­ču, lai tas bū­tu veik­smīgs, ir vēl kāds no­sa­cī­jums: lie­to­jot pre­tblaug­znu šam­pū­nu, ma­ti jā­maz­gā vis­maz div­reiz ne­dē­ļā un daž­kārt sā­ku­mā pat kat­ru die­nu.

Šam­pū­nu uz gal­vas kār­tī­gi jā­sa­pu­to un jā­pa­tur trīs līdz piec­as mi­nū­tes.

Jo šis lī­dzek­lis ir kā zā­les, tā­pēc, lie­to­jot to rei­zi ne­dē­ļā, ne­var arī gai­dīt pa­nā­ku­mus, vai arī – sa­pu­tot ma­tos, uz­reiz iz­maz­gāt un pēc tam teikt, ka šis šam­pūns ir ne­kam ne­de­rīgs.

– Pēc cik il­ga lai­ka bū­tu gai­dāms re­zul­tāts?

– Daž­kārt jau pēc di­vām, cit­reiz pēc četr­ām ne­dē­ļām. Ja uz­la­bo­ju­ma nav, vis­la­bāk do­ties pie ār­sta, lai iz­vēr­tē­tu, vai pa­pil­dus nav ne­pie­cie­ša­mi kā­di ci­ti lī­dzek­ļi. Diem­žēl no­tiek arī tā: ka­mēr šam­pūns tiek lie­tots, re­zul­tāts ir, kad to pār­trauc lie­tot, pa­iet lai­ciņš un at­kal sāk pa­rā­dī­ties blaug­znas. Tā­pēc ie­sa­ku pe­ri­odis­ki mai­nīt šam­pū­nu vei­du, ta­ču – vi­su lai­ku lie­tot ti­kai pret blaug­znām do­mā­tos. Jo, kā jau sā­ku­mā tei­cu, se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu ie­spē­jams vie­nī­gi ap­ār­stēt.

– Vai pēc šiem šam­pū­niem drīkst lie­tot ma­tu bal­za­mu, kon­di­ci­onie­ri?

– Var un pat va­jag! Ti­kai jā­pērk ne­vis gal­vas ādai, bet ma­tiem pie­mē­ro­tu. Jo šie lī­dzek­ļi nav jā­ziež gal­vas ādā, bet gan rū­pī­gi jā­iz­klāj uz ma­tiem. At­ce­rieties, ar pre­tblaug­znu šam­pū­nu gal­va jā­maz­gā bie­ži, un līdz ar to ma­tiem tā ir lie­la slo­dze. Tā­pēc, lai tie ne­zau­dē­tu spī­du­mu, ne­lūz­tu vai ne­šķel­tos, kon­di­ci­onie­ris vai bal­zams pēc ma­tu maz­gā­ša­nas ir pat ne­pie­cie­šams.

– Kas no­tiks, ja blaug­znas ne­ār­stēs? Iz­kri­tīs ma­ti?

– Ja sli­mī­ba jau ie­gu­vu­si pa­to­lo­ģis­ku for­mu, jā, tā pa­tie­šām var no­tikt. Jo zvī­ņas blī­vi no­sedz gal­vas ādu, ma­tu fo­li­ku­la ap­asi­ņo­ša­na pa­slik­ti­nās, ma­ta sī­po­liņš kļūst vājš, un mats iz­krīt. Bet tas, pro­tams, ga­dās re­ti.

– Ar se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu drīkst iet pir­tī? Un ba­sei­nā, kur hlo­rēts ūdens?

– Tas kat­ram jā­iz­vēr­tē pa­šam. Ja cil­vēks jūt, ka vi­ņam pēc pirts vai pel­dba­sei­na kļūst slik­tāk, tad, pro­tams, nav ie­tei­cams to ap­mek­lēt. Hlo­rēts ūdens nav ne­kas labs, bet, no ot­ras pus­es, – ne­kad ne­es­mu re­dzē­ju­si, ka pēc ba­sei­na vai pirts gal­vas āda tik ļo­ti mai­nī­tos, lai teik­tu, ka šā­dā ūde­nī ne­drīkst pel­dē­ties. Vie­nī­gi pēc pirts un pel­dba­sei­na ap­mek­lē­ju­ma gal­va jā­iz­maz­gā ar šam­pū­nu un mati jāizžāvē.

2 īpa­šie jau­tā­ju­mi

1. Vai blaug­znas līp?

At­bil­de: Prin­ci­pā – nē. Vīrs un sie­va, gu­ļot bla­kus, no­teik­ti ne­var viens ot­ru ap­li­pi­nāt ar blaug­znām – ar se­bo­re­jis­ko der­ma­tī­tu. Ta­-
ču, ja blaug­znu past­ip­ri­no­šais fak­tors ir sē­nī­tes vai­ro­ša­nās, tad jā­lie­to kat­ram sa­va ķem­me, ce­pu­re…

2. Vai drīkst krā­sot ma­tus un likt il­gviļ­ņus, ja ir blaug­znas?

At­bil­de: To var da­rīt, bet la­bāk vis­pirms ap­ār­stē­ties. Jo sli­mī­bas sa­asi­nā­ju­ma lai­kā gal­vas ādas caur­lai­dī­ba ir lie­lā­ka, aizsargspējas ir traucētas un ķī­mis­kās vie­las ie­kļūst dzi­ļāk, bet tas var vei­ci­nāt no­piet­nu ādas ie­kai­su­mu.

Pret blaug­znām ar tau­tas lī­dzek­ļiem

PIRMS ma­tu maz­gā­ša­nas

• Uz­sil­di kas­to­reļ­ļu vai rī­cin­eļ­ļu, rū­pī­gi ie­zied gal­vas ādu un pa­tu­ri 30 mi­nū­tes.
• Iz­mēr­cē ūde­nī rupj­mai­zi (ap­tu­ve­ni 30 mi­nū­tes), ar ie­gū­to ma­su ie­zied gal­vas ādu un pa­tu­ri 30 minūtes.
• Ne­daudz sa­kul olas dzel­te­nu­mu, ie­zied gal­vas ādu un pa­tu­ri 30 mi­nū­tes.
• Rū­guš­pie­nu vie­nu pa­šu vai sa­jauk­tu ar olu ie­zied gal­vas ādā un pa­tu­ri 30 mi­nū­tes.

PĒC ma­tu maz­gā­ša­nas

• Iz­ska­lo ma­tus un gal­vas ādu ar nāt­ru no­vā­rī­ju­mu: pus­lit­ram ūdens ņem 100 gra­mu nāt­ru la­pu un vā­ri 30 mi­nū­tes. Pēc tam šķid­ru­mu no­kās un at­dze­sē līdz nor­mā­lai tem­pe­ra­tū­rai.
• Kal­mju sak­nes no­vā­rī­jums: uz lit­ru ūdens ņem se­šas ēdam­ka­ro­tes sa­smal­ci­nā­tu kal­mju sak­ņu un vā­ri 20 mi­nū­tes. Pēc tam no­stā­di­ni un vēl kar­stu iz­kās.
• lie­nā­dās da­ļās sa­jauc sa­smal­ci­nā­tu lie­lā da­dža sak­ni, vir­šu la­pas un za­ri­ņus un māl­lēp­ju la­pas. Di­vas ēdam­ka­ro­tes mai­sī­ju­ma vā­ri 15 mi­nū­tes lit­rā ūdens. No­stā­di­ni, iz­kās un ska­lo ma­tus.
• Ja esi tumš­ma­te, pa­ga­ta­vo vieg­lu eti­ķū­de­ni – uz 1 lit­ru ūdens ņem 1 vai 2 ēdam­ka­ro­tes gal­da eti­ķa (ja gal­vas āda ie­kai­su­si, ga­ta­vo vā­jā­ku).
• Gai­šiem ma­tiem va­ri pa­ga­ta­vot iz­dau­dzi­nā­to ku­me­lī­šu tē­jas no­vā­rī­ju­mu. Pus­lit­ram ūdens pie­vie­no trīs ēdam­ka­ro­tes ku­me­lī­šu zie­du un vā­ri 10 mi­nū­tes. Tad 30 mi­nū­tes no­vā­rī­ju­mam ļauj no­stā­vē­ties un iz­kās.

Iz­vē­lo­ties pre­tblaug­znu šam­pū­nu, la­si eti­ķe­ti!

Esmu ieteikusi nomainīt frizūru, un blaugznas ir mazinājušās.

Ie­dar­bī­ga pre­tblaug­znu šam­pū­na sa­stā­vā jā­būt: se­lē­na sul­fī­dam; cin­ka pi­ri­ti­onā­tam; ke­ta­ko­na­zo­lam; dar­vai; sa­li­cil­skā­bei; sēram.

Vi­sām šīm vie­lām nav no­teik­ti jā­būt ko­pā vie­nā šam­pū­nā. Ke­ta­ko­na­zols it īpa­ši pa­lī­dzēs, ja gal­vas ādas lo­bī­ša­nos iz­rai­sī­ju­si sē­nī­te.