Viltus zvani ar bērna balsi – jauna krāpšanas forma, ko neviens vecāks nav gatavs dzirdēt

Iedomājieties, ka saņemat ziņu WhatsApp ziņu: “Sveika, mamm! Es pazaudēju savu telefonu, šis ir mans jaunais numurs.” Pēc brīža pienāk balss ziņa – jūsu bērns lūdz palīdzību vai naudu. Viss izklausās ticami un steidzami. Taču tas nav jūsu bērns. Tā ir mākslīgā intelekta klonēta balss, ko izmanto kibernoziedznieki.

Šādā veidā vien 2025. gadā Lielbritānijā apkrāpti vairāk nekā 500 vecāku, kopumā pārskaitot krāpniekiem vairāk nekā pusmiljonu eiro. Tā dēvētās “Hi Mum” krāpšanas kampaņas ietvaros krāpnieki ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību imitē bērna saziņu – gan rakstiski, gan balsī – lai emocionāli ietekmētu vecākus un panāktu steidzamu naudas pārskaitījumu.

Līdzīgas krāpšanas fiksētas arī Vācijā, Nīderlandē, ASV un Austrālijā. Visos gadījumos izmantota klonēta balss un inscenēta ārkārtas situācija, lai izkrāptu naudu. Latvijā līdz šim nav publiski zināmu gadījumu ar balss klonēšanu, taču CERT.LV jau brīdina par līdzīgiem manipulācijas mēģinājumiem, īpaši SMS un e-pastos. Vasarā riski pieaug – bērni biežāk ir prom no mājām, un saziņa notiek galvenokārt rakstiski.

Vai šāda krāpšana iespējama Latvijā?

Jā – un tās potenciāls aug, īpaši tagad vasarā. Bērni bieži uzturas mājās vai ārpus mājām (nometnēs, ārzemēs, praksēs), un komunikācija ar ziņotnēm kā “WhatsApp”, “Messenger” ir ikdienas norma. Līdz šim Latvijā, cik zināms, vēl nav publiski apstiprinātu gadījumu ar mākslīgās inteleģences balss izmantošanu, taču CERT.LV jau ir reģistrējis līdzīgus emocionālas manipulācijas mēģinājumus, īpaši SMS un e‑pasta formātā.

Kāda informācija un MI rīki ļauj krāpniekiem atdarināt manu bērnu?

Parasti krāpniekiem pietiek ar 15–60 sekunžu publisku bērna video bērna vai jūsu – vecāku – sociālajos tīklos, lai ar komerciāli pieejamajām MI balss klonēšanas tehnoloģijām (piem., ElevenLabs, Microsoft VALL-E, OpenVoice, iSpeech) algoritmiski ģenerētu balsi, kuru vecāks neatšķirs no īstās. Krāpnieki vēlas radīt pārliecinošu, emocionāli ticamu balsi, īpaši bērna intonācijā, ar tipisku runas ritmu, kļūdām, smiešanos, šaubu izteiksmi utt. Krāpnieki vēlas radīt pārliecinošu, emocionāli ticamu balsi, īpaši bērna intonācijā, ar tipisku runas ritmu, kļūdām, smiešanos, šaubu izteiksmi utt.

Kādi “izejmateriāli” tiek piemeklēti bērna balss klonēšanai:

• Video, kur bērns runā tieši kamerā (“YouTube”, “TikTok”, “Instagram”).
• Balss ziņas, piemēram, “WhatsApp” vai “Messenger”.
• Intervijas, dziesmas, vlogi, skolas prezentācijas.
• “Cik forša bija mūsu nometne/klases ekskursija” video internetā ar bērnu balsīm.

Personības elementi, kurus var atdarināt un kuri palīdz krāpniekam imitēt bērna “balsi” gan video, gan tekstā. Krāpnieki var uzbūvēt pārliecinošu stāstu, izmantojot:

• Valodas stilu – piemēram, bieži izmantoti vārdi (“čaučiks”, “coolīgi”).
• Sazināšanās paradumus – kad un kā bērns parasti raksta.
• Emocionālās “atslēgas”, kas viņam rūp: dzīvnieki, bailes no soda, vēlme palīdzēt draugam u.tml.

Privāta informācija, kas palīdz radīt kontekstu. Tā ir informācija, ar ko iespējams pārliecināt vecākus:

• Skolas nosaukums un klase.
• Skolotāja vārds (“Klases audzinātāja Ilze šodien mani nelaida sportā…”).
• Draugu vārdi.
• Pārvietošanās paradumi (“braucu uz baseinu uz Olimpisko centru”).
• Hobiji (“biju uz LEGO pulciņu”, “man šodien ir futbola treniņš”).

Attēli un video, kas parāda bērna vidi un tehniku. Krāpniekiem var noderēt arī:

• Ierīces veids (iPhone, Samsung) – “man nobruka mans Galaxy”.
• Attēli, kur bērns redzams viens pats, mājās, autobusā – vieglāk simulēt stāstus par atrašanos “vienatnē” vai “nelaimē”.

Kā pasargāt sevi un savu ģimeni? ESET Latvija kiberdrošības speciālisti dalās ar ieteikumiem:

1. Izveidojiet ģimenes “drošības kodu”, ko zina tikai ģimene. Vienojieties par unikālu vārdu, frāzi vai jautājumu, ko izmantot tikai ārkārtas situācijās, lai pārbaudītu, vai ziņa patiešām ir no bērna vai vecāka.

2. Neatbildiet uz steidzamiem pieprasījumiem bez pārbaudes. Pirms pārskaitīt naudu vai sniegt informāciju, zvaniet atpakaļ uz bērna zināmo numuru, sazinieties caur citām platformām vai sazinieties ar skolu/draugiem, ja tas iespējams.

3. Pastāstiet bērniem par riskiem. Bērniem jāzina:

• ka viņu balss un foto var tikt izmantoti ļaunprātīgi,
• ka viņi paši nekad neprasīs naudu šādā formā (caur “WhatsApp”, SMS, čatu, e‑pastu no jauna/nezināma numura, ar steidzamu toni, piemēram: “Es aizņēmos drauga telefonu. Lūdzu, sūti naudu uz šo kontu.”)
• ka gadījumā, ja kāds viņiem raksta “no ģimenes” no cita – telefongrāmatā neierakstīta – numura, viņiem arī jāpārbauda identitāte – vien jūsu ģimenei zināmais “drošības kods” būs ātrs veids, kā to paveikt.

Svarīgi, lai arī bērns saprot, ka viņa balss vai vārds var tikt izmantots krāpniecībā. Viņš var būt pārsteigts, ja kāds «runā viņa vietā», un nesaprast, kāpēc vecāki var noticēt viltus ziņai. Tāpēc bērnam jāpasaka skaidri: «Ja kāds raksta, izliekoties par tevi un prasa naudu – mēs uzreiz sapratīsim, ka tas neesi tu. Tu taču tā nekad nedarītu, vai ne?» Šāda saruna palīdz ne tikai vecākiem, bet arī bērnam apzināties savu atbildību un to, ka viņa identitāti var ļaunprātīgi izmantot.

4. Ierobežojiet publisko informāciju. Nelieciet sociālajos tīklos balss ziņas, video, kur bērns runā, vai informāciju, kas ļautu imitēt viņa personību. Pievērsiet uzmanību tam, kādu informāciju bērns par sevi liek sociālajos tīklos.

5. Ziņojiet par krāpšanu. Ja rodas šaubas – neklusējiet. Ziņojiet CERT.LV un Valsts policijai. Steidzami meklējiet palīdzību savā bankā – jo ātrāk ziņosiet, jo lielāka iespēja atgūt līdzekļus.

Atcerieties – šādu krāpšanu galvenais ierocis ir emocijas un steiga. Kad dzirdat satrauktu bērna balsi, dabiska reakcija ir rīkoties nekavējoties, nevis pārdomāt. Mūsdienu krāpnieki vairs nepaļaujas uz kļūdainiem e-pastiem – viņi izmanto tehnoloģijas, lai atdarinātu jūsu paša bērna balsi un pat numuru. Tas padara krāpšanu vēl pārliecinošāku. Esiet soli priekšā – runājiet ar bērniem, pārbaudiet informāciju un uzturiet modrību.

Globālās IT drošības firmas “ESET” sertificētais partneris Latvijā “NOD Baltic” ir izstrādājis testu, ar kura palīdzību iespējams pārbaudīt savas prasmes mākslīgi veidotā satura noteikšanai. Ikviens var pārbaudīt savas zināšanas šeit: https://Tests_CilveksUnMaksligaisIntelekts.