Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Skaņu apgūšana soli pa solim
Jāņem vērā: nav tā, ka bērns uzreiz apgūst visas skaņas. Tas ir pakāpenisks process, jo fizioloģiski visu skaņu izruna neattīstās uzreiz. Jau pavisam mazs bērniņš spēj vokalizēt dažādas skaņas: no divu triju mēnešu vecuma ir tā sauktais gugināšanas periods, bet apmēram no sešu mēnešu vecuma – lallināšanas periods, kad bērns sāk veidot zilbju virknes, piemēram, te-te, da-da, ma-ma, ba-ba, kuras vecāki bieži vien jau uzskata par bērna pirmajiem vārdiņiem. «Ja ir izpalicis kāds no šiem periodiem, ap gada vecumu vecākiem vajadzētu aizdomāties, ka ar bērna runas attīstību kaut kas īsti nav kārtībā,» stāsta audiologopēde Evita Bugaja.
«Reizēm bērniņš mēdz pārstāt veidot skaņas sešu septiņu mēnešu vecumā. Tas var būt saistīts ar dzirdes traucējumiem. Ja ir bijusi gugināšana, bet neseko nākamie skaņu attīstības posmi, bērnam vajadzētu vēlreiz pārbaudīt dzirdi. Lai gan Latvijā visās dzemdību iestādēs, bērnam piedzimstot, tiek veikts dzirdes skrīnings, reizēm gadās, ka tomēr tiek pieļautas arī kļūdas,» uzsver logopēde Paula Melgaile.
«Gada līdz divu gadu vecumā bērnam ir jāprot izrunāt patskaņus un līdzskaņus p, b, m. Ap gada vecumu ir jāparādās pirmajiem vārdiem, kas gan vairāk būs kā skaņu un zilbju virknējumi. Divu triju gadu vecumā jau vajadzētu prast izrunāt līdzskaņus t, d, k, n; triju četru gadu vecumā – līdzskaņus g, s, z, c, b, arī ķ, ģ, ņ, arī j; četru piecu gadu vecumā – l, arī š, ž, č, dž, f. Piecu sešu gadu vecumā bērniem vajadzētu prast izrunāt arī r skaņu, taču ir normāli, ja to apgūst arī septiņu gadu vecumā,» skaidro audiologopēde Evita Bugaja, uzsverot – tipiskākā kļūda ir tāda, ka vecāki paši bērnam māca r skaņas izrunu, bet dara to nepareizi «Bērns iemācās tā saukto kučiera izrunu, kad r skaņa nāk no kakla vai rīkles, un tad sākas logopēda īstais darbs, kad r skaņas izruna ir jāpārmāca. Bet pārmācīt ir grūtāk nekā iemācīt no jauna!»
Ja vecākiem rodas aizdomas par runas attīstības traucējumiem bērnam, to vispirms vajadzētu pārrunāt ar ģimenes ārstu un tad doties uz konsultāciju pie logopēda vai audiologopēda. «Latvijā arī lielākajā daļā pirmsskolas izglītības iestāžu ir pieejams logopēds vai audiologopēds, kuram, pārbaudot bērnus pirms skolas gaitu sākšanas, vajadzētu pamanīt novirzes no normas. Ja speciālists mazajam bērnudārzā ir fiksējis problēmas ar skaņu izrunu, par to tiek informēti vecāki un, ja vajadzīgs, uzsākta logopēdiskā terapija. Situācijā, kad logopēds nevar nodrošināt palīdzību izglītības iestādē, var rekomendēt logopēdu apmeklēt ārpus tās,» skaidro Paula Melgaile.
Iemesli, kāpēc bērns nespēj izrunāt visas skaņas vai izrunā tās neprecīzi:
- dzirdes traucējumi vai dzirdes zudums;
- mēles koordinācijas traucējumi, pavājināta lūpu muskulatūra;
- saīsināta zemmēles saitīte.
«Neonatologi, izmeklējot jaundzimušo, zemmēles saitītes novērtēšanai reizēm nepievērš pietiekamu uzmanību. Ja bērnam zemmēles saitīte ir stipri saīsināta, rodas zīdīšanas traucējumi, bet, ja ir neliela saitītes saīsināšanās, šādu traucējumu var nebūt, taču tas vēlāk var apgrūtināt skaņu izrunu (piemēram, skaņas l, r, t, d), jo fiziski nav iespējams pacelt mēli pie augšējām cietajām aukslējām (tūlīt aiz augšējiem zobiem). Zemmēles saitīti nevar izstiept, jo saistaudi nestiepjas. Risinājums ir šo saitīti iegriezt pie sejas un žokļa ķirurga, bet šajā jautājumā joprojām nav vienota izvērtēšanas instrumenta, lai novērtētu, vai zemmēles saitīte bērnam ir jāiegriež vai ne, – tas diemžēl var novest pie skaņu izrunas problēmām, bērnam paaugoties,» skaidro Evita Bugaja.
- Šķeltne – tas ir organisks traucējums, kas radies jau grūtniecības laikā. Bērnam var būt gan virslūpas šķeltne, kas ir redzama uzreiz un ko var novērst ķirurģiski, gan cieto vai mīksto aukslēju šķeltne, ko var arī nepamanīt, taču tā ietekmē skaņu izrunu.
- Dizartrija – skaņu artikulācijā iesaistīto nervu traucējums, kas var ietekmēt noteiktu skaņu izrunu (piemēram, r skaņu). «Tie ir fonētiski runas traucējumi, kas radušies, ja runas kustībai nepieciešamie muskuļi ir vāji vai grūti kontrolējami.»
- Attīstības traucējumi, arī galvas smadzeņu traumas.
Īpašais jautājums
Vai ir svarīgi, kā vecāki runā un komunicē ar savu bērnu?
Audiologopēde Evita Bugaja uzsver, ka pareizam vecāku runas piemēram ir ļoti liela nozīme. «Vecākiem nevajadzētu atkārtot bērna nepareizi izrunātos vārdus. Jā, tas var šķist smieklīgi un jautri, taču bērns nesaprot, ka saka kaut ko nepareizi. Tāpēc bērnam ir jānorāda, kā vārds ir jāizrunā pareizi. Vēl ļoti būtiski, runājot ar bērnu, – lai viņš redz, kā vecāki veic skaņu artikulāciju, kā kustas vecāku lūpas, jo spoguļneironi smadzenēs darbojas tikai tad, kad bērns redz, ko dara pieaugušais. Valodu var iemācīties tad, kad dzirdi un redzi. Starp citu, ir bērni, kuriem ir svarīga arī taktilā stimulācija, tāpēc mazi bērniņi bieži vien arī liek pirkstus mutē.»
Vecākiem jābūt gataviem iesaistīties
Abas speciālistes uzsver, ka ļoti svarīga ir sadarbība starp vecākiem, bērnu un logopēdu. «Nav tā, ka, strādājot vien ar logopēdu, būs rezultāti, vecākiem ir jābūt gataviem, ka ar bērnu būs jātrenējas un jāveic vingrinājumi arī mājās. Tā ir terapijas svarīgākā daļa – mēs darbojamies komandā un esam uz viena viļņa,» uzsver Paula Melgaile, atzīstot, ka viens no pirmajiem jautājumiem, ko viņa uzdod vecākiem, – vai viņi būs gatavi strādāt ar bērnu arī mājās? «Ļoti būtisks ir darbs tieši ar vecākiem, jo viņiem ir jābūt gataviem iesaistīties, strādāt, motivēt savu bērnu veikt mājās speciālista iedotos vingrinājumus.» Arī Evita Bugaja norāda – galvenais ir panākt, lai vecāks izprot problēmas nopietnību un tiešām ir gatavs strādāt ar bērnu mājās. «Jā, bieži vien bērni negrib klausīt vecākus, bet tad ir jācenšas bērnu motivēt – izpildīsim vingrinājumus, kārtīgi pastrādāsim un tad dabūsi saldumiņu vai ko citu. Jā, te darbojas apbalvošanas tehnika, un tā tiešām darbojas! Patiesībā jau bērni visbiežāk ir gatavi darboties, bet mājās viņi vieni paši nesēdēs pie spoguļa un nepildīs vingrinājums. Ļoti, ļoti daudz ir atkarīgs no vecākiem, cik viņi ir gatavi iesaistīties. Svarīgākais ir bērnu ievirzīt pareizā ceļā, ierādīt pareizu skaņu izrunāšanas tehniku, un tad noteikti izdosies sasniegt rezultātu.»
Pirmā vizīte pie audiologopēda
Ar bērnu ierodoties uz pirmo konsultāciju pie audiologopēda, pirmkārt, vecākiem ir jābūt gataviem sarunai jeb anamnēzes ievākšanai. Stāsta audiologopēde Evita Bugaja: «Svarīgi ievākt informāciju, sākot jau no grūtniecības laika, būtiski ir arī tas, kā bērniņš ir piedzimis, vai ir bijušas kādas traumas vai slimības, kas var ietekmēt attīstību, jāsaprot, kādi ir bijuši agrīnie vokalizācijas periodi, vai tie ir izieti, iespējams, bērnam vēlreiz ir jāpārbauda dzirde. Lieliski, ja vecāks audiologopēda vizītei ir sagatavojies – uzņēmis mājās video, kur bērns runā, sarakstījis uz lapas bērna biežāk pateiktās skaņas, zilbes, vārdus un teikumus. Tas noder situācijās, ja pirmajā vizītē bērns ir sakautrējies un nevēlas runāt vai iesaistīties aktivitātēs.
Nākamais solis ir artikulācijā iesaistīto struktūru (mēles, lūpu un sejas muskuļu) izvērtēšana. Ir vairākas speciālas artikulatīvās kartītes, kuras izmantojot logopēds skatās, kā strādā bērna artikulatīvās struktūras – kā bērns var pacelt mēli pie deguna, pie zoda, uz vienu pusi, otru utt. –, lai izvērtētu, vai bērna zemmēles saitīte nav saīsināta, vai mēle ir lokana un kustīga. Seko skaņu jeb fonēmu pārbaude – bērnam rādu dažādus attēlus ar konkrētām skaņām, piemēram, attēlu ar peli, un viņam ir jānosauc attēlā redzamais, lai var izvērtēt skaņu izrunu gan klausoties, gan skatoties, kā bērns runā. Tad piefiksēju, kuras skaņas bērns izrunā pareizi, bet kuras, piemēram, aizstāj vai neizrunā precīzi. Kad esmu izvērtējusi skaņu izrunu, ir skaidrs, kuras skaņas bērnam būs jāmācās. Ja bērnam jau ir seši gadi, lūdzu nosaukt arī burtus, izvērtēju, vai bērns atpazīst burtus, vai prot likt kopā divas skaņas, velk kopā zilbes. Tad izstrādājam terapijas plānu, un nākamajā tikšanās reizē jau ir nodarbība ar bērnu, kad sākam mērķtiecīgi strādāt ar to skaņu izrunu un runas prasmēm, kas ir jāattīsta.» Logopēde Paula Melgaile uzsver, ka, strādājot ar bērniem, ļoti svarīgs ir arī spēles un rotaļas elements. «Saikni ar bērnu veidojam, izmantojot rotaļu, jo sadarbība ir ārkārtīgi svarīga. Katram bērnam ir vajadzīga individuāla pieeja. Piemēram, ir bērniņi, kas no daudz kā baidās, taču bieži vien ir tā, ka vairāk baidās mamma, jo bērnam ir kāda problēma, kas rada bažas un trauksmi. Tomēr nevajadzētu savas bailes pārnest uz bērnu. Ir jāspēj rast uzticību, lai vecāks, bērns un logopēds veiksmīgi sadarbotos ilgtermiņā.»
Vienības gatvē 51, Rīga
Brīvības gatvē 410, Rīga
Reģistratūra: +371 25 727 676
