Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
It kā nav ierasts, ka plastikas ķirurgs runā par krūts vēža profilaksi, tomēr, Ansi, reizēm tieši jūs esat pirmais, kurš sievietei iesaka, ka vajadzētu pārbaudīties.
Ansis Ģīlis: Jā, visbiežāk pacientes ar krūts vēzi sastopu pēc audzēja ārstēšanas vai arī tās laikā, jo ļoti bieži rekonstrukcijas operācijas Stradiņa slimnīcā notiek vienlaikus ar audzēja izņemšanu.
Te, Ģīļa privātklīnikā, pārsvarā pie manis nāk sievietes, kuras vēlas krūšu formas vai tilpuma izmaiņas. Bet arī šīs pacientes vienmēr tiek rūpīgi izmeklētas, un ir gadījumi, kad atklājas, ka dziedzerī attīstījies kas aizdomīgs, un tad nepieciešamas papildu pārbaudes.
Kāda vispār ir sieviešu attieksme pret krūšu pārbaudēm?
Urzula: Esmu novērojusi, ka pēdējos gados daudzu sieviešu izpratne un atbildība kļuvusi pozitīvāka. Īpaši jaunās sievietes interesējas, iesaistās kampaņās, seko digitālajam saturam un ir gatavas runāt par profilaktiskiem izmeklējumiem.
Diemžēl tieši tā paaudze, kurai pienācis laiks veikt valsts apmaksāto mamogrāfijas skrīningu, ir piesardzīgākas un izvairās no krūšu izmeklējumiem. Tās ir dāmas no 50 gadu vecuma. Ja pajautā, viņas lielākoties zina par pašpārbaudi, zina, kas ir mamogrāfija, iespējams, pat saņēmušas uzaicinājumu uz skrīningu, tomēr šīs teorētiskās zināšanas ne vienmēr pārtop reāli veiktā izmeklēšanā. Pastāv daudz aizspriedumu: “Tas mani nekad neskars”, “Man nav sūdzību, tātad viss ir kārtībā”. Atsaucība uz krūts vēža skrīningu ir vien aptuveni 35 procenti.
Pēteris: Nereti sievietes arī saka – es dzīvoju veselīgu dzīvesveidu, pareizi ēdu, sportoju, tātad esmu pasargāta. Bet ir svarīgi saprast, ka arī šādā gadījumā vidējais risks sievietei ir gana augsts.
Statistika rāda, ka risks saslimt ar krūts vēzi dzīves laikā ikvienai sievietei pārsniedz desmit procentus. Eiropā dažās populācijās – pat līdz piecpadsmit.
Un vēl – kas īsti ir veselīgs dzīvesveids? Nereti, mazliet vairāk aprunājoties ar pacientēm, arī ik vakara glāze vīna, viņuprāt, piederas pie lietas. Bet regulāra alkohola lietošana viennozīmīgi saslimšanas risku palielina.
Sanāk, ka mēs pašas neko daudz nevaram darīt, lai aizkavētu vēža rašanos?
Pēteris: Tā gluži es neteiktu. Protams, veselīgs dzīvesveids – sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, noteikti nesmēķēt, pār mēru nelietot alkoholu – tas viss ir labi un svarīgi gan kopējam veselības stāvoklim, gan onkoloģisko slimību profilaksē. Bet – šis nav garants, ka viņa nekad nesaslims ar krūts vēzi.
Svarīgi saprast: jā, sievietes nevar būtiski ietekmēt daudzus šīs slimības rašanās riskus, arī sūdzību sākumā visdrīzāk nav – pat otrajā, trešajā un reizēm pat ceturtajā slimības stadijā simptomi var neparādīties. Tas, protams, nav zinātniski, bet, balstoties savā pieredzē, mēdzu pacientēm teikt: ja tas sāp, visdrīzāk tas nav vēzis. Arī asins analīzes bieži vien ir pilnīgi normālas. Tāpēc joprojām ir šī skumjā realitāte, ka, neskatoties uz labu diagnostiku un medicīnas progresu, katru dienu sievietes mirst no krūts vēža. Tikai apmēram ceturtā daļa sieviešu pašas pamana krūtī ko neparastu, lielākā daļa krūts vēža gadījumu tiek atklāta tieši izmeklējumu laikā.
Tāpēc pats svarīgākais krūts profilaksē ir laikus un regulāri pārbaudīties, jo atšķirībā no daudzām citām slimībām, kuras grūti atklāt agrīni, krūts vēzi var diagnosticēt pašā, pašā sākumā. Un tad to var labi izārstēt. Agrīna atklāšana nozīmē mazāku kaitējumu pārējai veselībai, daudz labākas ārstēšanas iespējas un pavisam citu dzīves kvalitāti pēc tam.
Jūs sakāt – pārbaudīties. Kas ir zelta standarts, rūpējoties par savām krūtīm?
Urzula: Diemžēl vienas universālas receptes nav. Krūts dziedzeris ir unikāls orgāns. Piemēram, plaušas visiem veseliem cilvēkiem ir līdzīgas, bet krūtis – ļoti atšķiras.
Vēl ir daudz būtisku papildjautājumu, lai ieteiktu pareizo taktiku. Vai sievietei ir krūšu implanti? Vai viņa lieto hormonālo kontracepciju? Ja jā, tad kādu? Varbūt kādus citus medikamentus? Vai smēķē? Vai viņas ģimenē tuvām radiniecēm, piemēram, mammai, māsām, ir bijis krūts vēzis? Saprotiet, nianšu ir daudz, tāpēc katra sieviete jāizvērtē individuāli. Sākumā tā var būt saruna ar savu ginekologu. Pēc tam – mamologu, vai radiologu, kas ir mana specialitāte. Ārsts sonogrāfijas kabinetā novērtē krūšu struktūru un sniedz rekomendācijas – metodes, pārbaužu biežumu. Ja atrod izmaiņas (labdabīgas vai aizdomīgas), veic papildizmeklējumus, nosūta pie mamologa, onkologa, vajadzības gadījumā arī tiek veiktas analīzes.
Nonākot pie mums, ārstu komanda parūpējas, lai sievietei būtu maksimāli skaidrs un labs plāns – izmeklēties un, ja nepieciešams, ārstēties. Tā ir – aiz katras sievietes stāv vesela speciālistu komanda. Ārstu darba jomas savijas cita ar citu. Mēs izmeklējam sievietes, izglītojam, motivējam viņas pašas pieskatīt savu veselību. Tas ir plašs darba lauks.
Vēl man gribētos ieteikt, lai sievietes saprot, ka viņām par savu krūšu veselību jādomā visu mūžu. Jaunās sievietes jau daudz zina, un tas ir lieliski – viņas jāturpina izglītot un iedrošināt pārbaudīties, runāt ar speciālistiem, nebaidīties. Viņām, pirmkārt, jāveic pašpārbaude, un reizi gadā jāaiziet pie ginekologa, ar kuru tad arī jāizrunā sava situācija. Ja viņa lieliski tiek galā ar pašpārbaudi, ja nelieto nekādus medikamentus, ja nav veiktas kosmētiskās operācijas krūtīm, ja ģimenē nav vēža gadījumu, nu, nav kā akmenī iecirsts, ka viņai obligāti ik gadu jāiet uz sonogrāfijas izmeklējumu krūtīm. Tas ir jāizvērtē kopā ar savu ārstu, jo, ja sieviete būs kontaktā ar speciālistu, nebaidīsies un meklēs informāciju, visticamāk, viņa neko nepalaidīs garām.
Vēlāk, jā, kā jau Pēteris minēja, pēc 40 gadu vecuma risks statistiski pieaug un sievietēm ieteikums ir: reizi gadā sonogrāfija, redz, kolēģis saka – reizi gadā arī mamogrāfija. Un joprojām – pašpārbaude katru mēnesi, to nevajag aizmirst.
Bet- kas ir ļoti būtiski – arī septiņdesmit un astoņdesmit gadu vecumā par krūšu veselību ir jādomā, jāiet pie speciālistiem. Esmu dzirdējusi viedokļus: “Man vairs nav mēnešreižu, es nedzīvoju dzimumdzīvi, man nav vajadzīgas pārbaudes.” Bet hormoni turpina darboties, un krūts audi tiem līdzi.
Minējāt pašpārbaudi. Daudzām, tā aizmirstas, citām šķiet, bezjēdzīga, jo – ak, tāpat neko nepamanīšu!
Urzula:
Pašpārbaudei būtu jākļūst par ikmēneša rituālu. Tas ilgst burtiski desmit minūtes, un var glābt dzīvību.
Sievietei ir svarīgi pazīt savas krūtis, jo tad vieglāk pamanīt pat nelielas izmaiņas. Vislabākais laiks krūšu pašpārbaudei ir uzreiz pēc mēnešreizēm. Sākumā vienkārši spogulī jāapskata krūtis – vai nav redzamu izmaiņu, vai krūsgali izskatās kā parasti, vai no tiem nav kādu izdalījumu. Pēc tam jāpaceļ vienu roku aiz galvas un ar otru maigi, rūpīgi jāiztausta pretējā krūts, lai pārliecinātos, vai nav sabiezējumu, bumbulīšu vai jutīgu vietu. Svarīgi neignorēt arī krūts apakšējo daļu. Daudzām sievietēm šo pārbaudi ērtāk veikt dušā, citām – guļus pozā. Internetā ir daudz skaidrojošu, arī vizuālu materiālu, kā pārbaudi veikt pēc iespējas efektīvāk, taču pats galvenais ir to vispār darīt, turklāt regulāri, jo tikai tad var pamanīt nianses, kas liecina par izmaiņām.
Ansis: Gribu iedrošināt arī vīriešus – ja šķiet, ka mīļotās sievietes krūtīs ir kādas izmaiņas, par to noteikti jāpasaka. Nereti tieši vīrietis pamana pirmās pārvērtības, jo viņš savas sievietes krūtis pazīst. To nekādā gadījumā nevajag ignorēt. Labāk pārbaudīties un pārliecināties, ka viss ir kārtībā, nekā nedarīt neko un cerēt, ka problēma atrisināsies pati no sevis.
Mēdz teikt, ja krūtis ir lielas, tad sonogrāfijā neko nevarot redzēt, esot jāiet uz mamogrāfiju.
Urzula: Tas ir viens no mītiem. Sonogrāfija un mamogrāfija viena otru papildina. Redziet, nevienā citā orgānā nav tik daudz dažādu audu kā krūts dziedzeros, un arī krūts vēzis uzvedas viltīgi. Tas ne vienmēr attīstās tā, kā parasti rāda filmās – ka pēkšņi parādās sataustāms bumbulis.
Pēteris: Šajā gadā man ir bijušas vairākas pacientes ar mikrokalcinātiem. Tie ir ļoti sīki kalcija nogulumi krūts dziedzeraudos, kurus ar roku sataustīt nevar un sonogrāfijā neredz. Un trešā daļa ļaundabīgu izmaiņu sākas tieši ar kalcinātiem.
Sonogrāfija var palīdzēt izslēgt vienu slimības veidu, bet citos gadījumos nepieciešama tieši mamogrāfija. Tāpēc mēs kombinējam abas metodes, lai sievietei būtu lielāka drošība. Abas metodes ir vajadzīgas, bet svarīga ir pareizā secība: vispirms mamogrāfija, kas dod visu krūts anatomisko “karti”, tad sonogrāfija kā precizējoša metode. Sonogrāfija šķiet pieejamāka, bet tā nevar aizstāt mamogrāfiju.
Urzula: Pieprasījums pēc sonogrāfijas bieži ir “mākslīgi” liels – daļa sieviešu pašas to prasa. Tomēr katram krūšu tipam ir savs protokols. Reizēm pietiek ar mamogrāfiju un pašpārbaudi. Citreiz starp mamogrāfijas izmeklējumiem ieteicama sonogrāfija. Atkārtošos, bet – tas ir personalizēti, un to var ieteikt tikai speciālists.
Reizēm sievietes baidās no mamogrāfijas, jo būtībā tas ir rentgens. Viņas uztraucas par starojumu tik jutīgam orgānam. Tāpat esmu dzirdējusi, ka sievietes saka – izmeklējums bija sāpīgs, nevēlos to atkārtot!
Pēteris: Par radiāciju: tā tiešām ir minimāla, būtībā – nekaitīga. Savukārt diskomforts ir atkarīgs no individuālā sāpju sliekšņa, no krūts uzbūves, audiem. Kompresija dažkārt rada nepatīkamas sajūtas, bet sāpēt gan nevajadzētu. Un, ziniet, kompresija patiesībā samazina starojuma devu.
Ansis: Varbūt jāpiebilst, ka līdz ar sonogrāfiju un mamogrāfiju atsevišķos gadījumos, īpaši, ja ir ģenētiski paaugstināts risks, krūts vēža profilaksei izmanto arī magnētisko rezonansi.
Kā uzzināt, ka ir šāds ģenētisks risks?
Urzula: Tas sākas ar sarunu ārsta kabinetā, ja pirmās pakāpes radiniecēm – mamma vai māsai – ir bijis krūts vai olnīcu vēzis.
Pēteris: Nereti tiek piemirsts, ka ģenētiskā predispozīcija krūts vēzim var nākt arī no tēva puses. Tas nozīmē – ja tēvam vai brālim bijis prostatas vēzis, risks sievietei palielinās. Aptuveni diviem procentiem sabiedrības ir mutācijas, kas ieliek cilvēku augstākā riska grupā saslimt ar krūts vēzi. Saku “cilvēku”, jo, jā, reti, bet arī vīriešiem tas mēdz būt.
Kritēriji ir skaidri – ja kādam no radiniekiem pierādīta mutācija vai ģimenē bijuši vairāki vēža gadījumi, valsts apmaksā ģenētiskais testu. Taču gadās arī tā, ka ģimenē par onkoloģiju nekas nav zināms, bet, veicot analīzes, mutācija tomēr atklājas.
Ansis: Kad mutācija ir pierādīta, loģiski ir testēt visu ģimeni, lai saprastu – kurš dzīvo ar vispārējo populācijas risku, kas ir ap 10 procentiem, un kuram tas ir daudz augstāks. Mūsdienās ģenētiskās analīzes kļūst arvien populārākas. Sieviete tās var veikt pati, vienkārši vēršoties laboratorijā. Analīzes aptuveni 80 procentos gadījumu ļauj izslēgt paaugstinātu risku, un to izmaksas – mazliet virs 350 eiro – nav nepārvaramas. Rezultāts būtiski maina pieeju profilaksei un ļauj izvēlēties piemērotāko taktiku.
Pēteris: Te gribu piebilst par audzēju marķieriem. Šad tad redzu, ka ģimenes ārsti vai ginekologi nozīmē pārbaudīt asins analīzēs “vēža marķierus” ar domu tos izmantot agrīnai diagnostikai. Bet tas tā nestrādā! Nav asins analīžu, kas agrīni un droši atklātu krūts vēzi. Marķieri mēdz paaugstināties vēlīnās stadijās, bet agrīni parasti ne.
Ejot uz profilaktisko pārbaudi, mēs ceram dzirdēt – viss kārtībā! Bet kas notiek, ja tā nav?
Pēteris: Tad seko ārstēšana. Varbūt tas izklausīsies neticami, bet manā praksē ir gadījies, ka paciente, kurai atklāts krūts vēzis pirmajā stadijā, saka: “Es atnākšu pēc pusgada, jo man tagad jānokārto lietas darbā.” Nē! Pēc pusgada tā jau var būt otrā vai, ja slimība izrādās ļoti agresīva, pat trešā stadija. Šādā brīdī visu citu atliekam un risinām veselības jautājumu – nekā svarīgāka nav.
Atklājot slimību pašā sākumā, to var brīnišķīgi izārstēt. Bieži pietiek tikai ar vienu operāciju, bez ķīmijterapijas. Ja krūts vēzis atklāts savlaicīgi, izārstēšanas iespēja ir ļoti augsta.
Mūsu mērķis ir, lai divām no trīs sievietēm krūts vēzi atklāj skriningā, kamēr tas nav sataustāms un vēl nav sūdzības.
Ansis: Bieži veicam onkoplastiskas operācijas – neliela audzēja izņemšanu apvienojam ar krūts formas korekciju, samazināšanu vai pacelšanu. To dara ar tiem pašiem griezieniem un estētiskajiem principiem kā plastiskajās operācijās. Tādā veidā iespējams vienlaikus ārstēt slimību un uzlabot izskatu. Ja onkoloģijas dēļ jāoperē viena krūts, tad otru, veselo, izveidojam līdzīgu, lai krūtis izskatās skaisti un vienādi. Reizēm pacientes pēc šādām operācijām pat atzīst – mēs esam piepildījuši viņu sapni par noteiktām estētiskām izmaiņām.
Agrīnā stadijā ārstēšana parasti ir īsāka – dažkārt pietiek tikai ar operāciju un īsu rehabilitāciju. Ir gadījumi, kad paciente pēc nedēļas jau atgriežas darbā.
Mēs strādājam laikā un vidē, kur cilvēks ir vērtība. Medicīna nav burvestība – tā ir specializācija un komandas darbs. Ārsti mācās, trenējas, konsultējas savā starpā un nosūta pie kolēģa, kurš konkrētajā situācijā palīdzēs vislabāk. Mērķis ir pēc iespējas mazāk traumējoša ārstēšana un laba pacienta pieredze.
Sievietes bieži domā par ģimeni, bērniem, kolēģiem, bet par sevi pašas piemirst. Varbūt profilaktiskās pārbaudes varētu kļūt par tradīciju – piemēram, katru oktobri atcerēties par mamogrāfiju?
Ansis: Lai visas dāmas neaiziet uz pārbaudēm vienā laikā, varbūt katra var atrast savu īpašo datumu. To var sasaistīt, piemēram, ar savu vai bērna dzimšanas dienu – jo viņam taču vajag veselu mammu! Var arī pierakstīties kopā ar draudzeni, doties uz pārbaudi vienā laikā un pēc tam iedzert kafiju. Šāds savstarpējs atbalsts ļoti palīdz.
Rīcības plāns profilaksei
Populācijas vidējais risks
(10–12% iespējamība saslimt ar krūts vēzi dzīves laikā)
- Nav personīgas vai ģimenes onkoloģisko slimību anamnēzes.
- Nav gēnu mutāciju.
- Nav blīvas krūšu struktūras.
Ieteicamā taktika:
- 30–40 g. – ultrasonogrāfija (US) 1× gadā.
- 40–50 g. – mamogrāfija (MG) reizi 1–2 gados, papildinot ar US 1× gadā.
- No 50 gadu vecuma līdz mūža beigām – MG reizi 2 gados; pēc 60 gadu vecuma US var apsvērt neveikt.
Paaugstināts risks
(iespējamība saslimt ar krūts vēzi līdz 20% dzīves laikā)
Riska faktori:
- Viens pirmās pakāpes radinieks ar krūts vēzi.
- Blīvas krūtis (BI-RADS C–D).
- Hormonālā terapija pēc menopauzes.
Ieteicamā taktika:
- 30–40 g. – US 1× gadā.
- 40–70 g. – MG 1× gadā (var apsvērt uzsākt pirms 40 gadu vecuma un turpināt arī pēc 70 gadu vecuma), ieteicams papildināt ar US 1× gadā, kamēr saglabājas augsts krūšu blīvums.
Augsts risks
(iespējamība saslimt ar krūts vēzi >25% dzīves laikā)
Riska faktori:
- Pierādītas patogēnas izmaiņas gēnos (BRCA1, BRCA2, TP53, PALB2 u.c.).
- Agrāk veikta krūškurvja apstarošana.
- Ģimenes anamnēze ar ≥2 radiniekiem, kuriem bijis krūts vai olnīcu vēzis.
Ieteicamā taktika:
- No 25 gadu vecuma – krūšu magnētiskā rezonanse (MRI) ar intravenozu kontrastu 1× gadā (specializētā iestādē), papildinot ar US 1× gadā starplaikos.
- No 35 gadu vecuma – papildus MRI un US pievienot MG 1× gadā.
Papildu iespējas:
Sievietēm ar augstu risku var apsvērt risku mazinošas mastektomijas (visu dziedzeraudu izņemšanu), ko iespējams kombinēt ar tūlītēju krūšu rekonstrukciju.
+371 28300800
