Mežs kā investīcija

Konsultē

Reinis Mesters, SIA Baltu koks izpilddirektors.

Mežs, tāpat kā jebkura investīcija – akcijas, nekustamais īpašums –, vispirms prasa ieguldīt līdzekļus, kurus uzreiz nevarēs atgūt.  Ieguldījums meža zemē parasti nav spekulatīvs ātras peļņas darījums, jārēķinās, ka tā būs ilgtermiņa investīcija vairāku gadu un pat gadu desmitu garumā.

Mežs ir samērā drošs, stabils un konservatīvs ieguldījums, ne velti to izvēlas arī lielie investīciju fondi. Lūk, uz ilgo gaidīšanu arī var raudzīties kā uz savu privāto pensiju fondu. Tagad ieguldot dažus tūkstošus eiro meža gabaliņā, pēc gadiem divdesmit trīsdesmit tas var kļūt par sākuma kapitālu, piemēram, ģimenes privātā fonda izveidei, mantojumu bērniem vai mazbērniem vai noguldījumu ceļojumiem.

Viens veids, kā mežs nes naudu, ir no kokmateriāliem, kuru cenas, protams, mēdz svārstīties, tomēr ilgākā periodā tām ir tendence pieaugt. Otrs – meža zeme ir investīcija pati par sevi. Zeme ir ierobežots resurss, ko nevar pavairot, tādēļ pēc tā vienmēr būs pieprasījums.

Drošs portfelis

Vienas universālas atbildes uz jautājumu, kādu mežu vislabāk pirkt investīcijai, nav. Jādomā, kas der tieši man. Ja līdzekļi ļauj, labs ieteikums varētu būt censties sabalansēt savu īpašumu portfeli, kurā ir izcirtumi, jaunaudzes, vidēja vecuma un ciršanas vecuma meži. Tas nodrošinās nepārtrauktu apriti un likviditāti. Šādu daudzveidīgu portfeli var būvēt pakāpeniski.

Patlaban visplašākais un finansiāli izdevīgākais piedāvājums ir izcirtumiem. Tas, protams, prasa ieguldījumus – apmežošanu, stādīšanu, kopšanu. Kad tas paveikts, uz 20 gadiem ir miers, atliek laiku pa laikam apsekot un uzraudzīt, vai viss mežā ir kārtībā, un priecāties, kā tas aug. Vienkāršāk, protams, ir nopirkt jau izkoptu jaunaudzi. Jā, tā būs dārgāka, bet papildu ieguldījumu un darba toties mazāk.

Tiesa, jāatceras, tirgus dzīvo savā ritmā. Vēl šī gadsimta sākumā meža zemes cenas bija zem 200 eiro par hektāru, bet tikai pēc 20 gadiem – 2022. gadā – izcirtums maksāja 4000–5000 eiro par hektāru, šodien – aptuveni 2500 eiro. Cenu izmaiņas visvairāk ietekmē pieprasījums jeb investoru interese. Šobrīd mežu cenas ir stabilizējušās un nekas neliecina par gaidāmām pēkšņām, lielām izmaiņām.

Ko stādīt?

Pērkot izcirtumu, rodas jautājums: ko stādīt vietā? Tiesa, reizēm nav jāstāda nekas – daudzviet meži pēc ciršanas lieliski atjaunojas paši. Piemēram, no tuvumā esošajām priedēm ar vēju atlido sēklas, tās iesējas, un izaug kvalitatīvi koki. Lai izvēlētos šādu ceļu, vēlams pakonsultēties ar mežzini, jo var gadīties, ka sasējas arī nepiemērotas sugas.

Ja mežu stāda, izvēle, protams, atkarīga no augsnes apstākļiem, tāds universāls un ne pārāk sarežģīts variants ir bērzs. To ir salīdzinoši viegli ieaudzēt, tam ir maz kaitēkļu. Bērzs pie ļoti labvēlīgiem apstākļiem var izaugt līdz ciršanai pat jau 40 gadu laikā. Salīdzinot ar 80, 90 gadiem, kas nepieciešami, piemēram, eglei vai priedei, tas ir ātri. Turklāt aptuveni pēc 20 gadiem no bērzu audzes kopšanas cirtes var gūt pirmos ienākumus.

Pamodelēsim konkrētu situāciju! Jūs nopērkat piecus hektārus izcirtuma. Šodien tas maksā 2000–4000 eiro par hektāru. Tālāk jāveic pirmais mājasdarbs: mežs ir jāatjauno.  Ir jāsagatavo augsne – jāizveido vagas vai pacilas, kur kokus stādīt. Laikus jāsagādā izvēlētie koku stādi, jo pēc tiem ir liels pieprasījums un var gadīties gaidīt rindā vismaz gadu. Tad seko pati stādīšana, šis periods arī ir ierobežots – vien dažas nedēļas pavasarī un rudenī.

Pēc iestādīšanas nākamajā gadā nepieciešama agrotehniskā kopšana. Tas nozīmē zāles pļaušanu un mazvērtīgo sugu – alkšņu, apses, lazdas, aveņu – izņemšanu, lai tās nenomāc jaunos kokus. Vēlāk arī jaunaudžu sastāva kopšana, lai uzlabotu augšanas apstākļus mērķa koku sugai.

Šādā situācijā būtu jāiegulda vēl aptuveni 2000 eiro par hektāru meža stādīšanai un kopšanai.

Pēc gadiem divdesmit pienāk brīdis pirmajai kopšanas cirtei. Tad izzāģē vājākos, līkos kokus, atbrīvojot vietu spēcīgākajiem. Nozāģētie koki parasti pārtop zemākas kvalitātes sortimentos – malkā, papīrmalkā, reizēm taras klučos. Ja brīdis un tirgus izvēlēts prātīgi, no pieciem hektāriem šādas cirtes var atgūt aptuveni pusi no investīcijas apjoma.

Tajā pašā laikā jūsu īpašums vairs nav izcirtums, bet divdesmitgadīga audze, kurai ir krietni augstāka vērtība.

Savukārt pēc aptuveni 40 gadiem – pie atbilstošiem augšanas apstākļiem un kopta meža – koki būs sasnieguši brīdi, kad tos varēs cirst kailcirtē. Meža augšanas cikls ir noslēdzies, un šajā brīdī arī veidojas galvenā peļņa – vairākas reizes pārsniedzot sākotnējās investīcijas apjomu. Uz šādu termiņu, rēķinot procentuāli, tie varētu būt ap 10% gadā.

Un neaizmirstiet: jums paliek arī zeme. Turklāt tās vērtība, visticamāk, būs augusi. Un meža apsaimniekošanas cikls var sākties no jauna.

Nenopirkt problēmu

Pērkot mežu, vispirms jāizvērtē dažādi riski: kopīpašums, apgrūtinājumi, robežu neatbilstības, īpaši aizsargājamas teritorijas un biotopi, piekļuves ceļu esamība, augsnes apstākļi un citi riski, kas īpašumu ātri var pārvērst par problēmu.

Ja mežu iegādājas ar domu par mežizstrādi, jāskatās, lai tas vispār būtu atļauts. Dabas ierobežojumi pārbaudāmi sistēmā Ozols (ozols.gov.lv).

Bet atkal! Katram investoram ir sava ideja. Piemēram, nereti tiek iegādāti tieši biotopi un purvi. Šajā gadījumā investors salīdzinoši droši uzglabā savus līdzekļus, aizsargājot tos pret inflāciju, un dod sabiedrisku labumu – kā pastaigu takas, sēņošanas vietas vai medību platības.

Turklāt, skatoties nākotnē, papildu ienākumu avots no meža ir CO2 kredīti. Koki, augot aizvien lielāki, piesaista vairāk oglekļa dioksīda, un to var izmērīt konkrētās tonnās. Savukārt lielajiem piesārņotājiem – dažādiem ražošanas uzņēmumiem –, ir pienākums kompensēt savas emisijas, un viņi ir gatavi maksāt par šiem kredītiem. Šādas sistēmas jau darbojas citur pasaulē, un, visticamāk, tuvāko desmit gadu laikā līdzīgs mehānisms nostiprināsies arī Latvijā. Ilgtermiņā tas var kļūt par nozīmīgu ienākumu avotu un pilnībā izmainīt mežsaimniecību, kādu mēs to pazīstam šodien.

Vēl, pērkot mežu, jādomā par infrastruktūru, kas ir ļoti svarīgs faktors.

Ja īpašums atrodas pie ceļa, stādīt un kopt būs vieglāk un lētāk, jo, piemēram, ja stādi jānes kilometru cauri brikšņiem, izmaksas pieaug.

Tas pats attiecas uz izstrādi – vai kokmateriāli jāved simts metrus vai kilometru, tas būtiski ietekmē izstrādes izmaksas.

Ja piekļuve iespējama tikai cauri cita īpašnieka zemei, jāvienojas ar kaimiņu. Pareizākais risinājums ir servitūta ceļa nodibināšana, taču to īpašnieki reti izmanto, jo tas ir salīdzinoši sarežģīts juridisks process.

Nozares profesionāļi parasti saprot, ka piekļuve ir nepieciešama, un savstarpēji ļauj izmantot ceļus. Princips ir vienkāršs: ja šodien kādam neļauj vest, rīt, visticamāk, neļaus vest pašam. Lai izvairītos no konfliktiem, pirms pirkšanas vislabāk šo visu noskaidrot.

Kur pirkt?

Ja vēlaties iegādāties vai pārdot meža īpašumu, iespējas ir dažādas – var meklēt sludinājumus ss.com, izvietot pirkšanas piedāvājumus vai piedalīties LZTI izsolēs. Taču jāņem vērā, ka īpašums, kas vairākas nedēļas stāv pārdošanā, bieži vien liecina par to, ka ar cenu vai pašu īpašumu varētu būt kādas neskaidrības. Tirgus šobrīd ir ļoti aktīvs – labākie piedāvājumi pazūd dažu minūšu laikā, jo tos ātri iegādājas profesionāļi vai brokeri.

Arī paši mežu īpašnieki jau sen ir pamanījuši lielo pieprasījumu – viņi regulāri saņem zvanus un piedāvājumus no dažādiem iepircējiem. Tieši tāpēc neatkarīgi no tā, vai plānojat pirkt vai pārdot, drošākais ceļš ir sadarboties ar mežsaimniecības uzņēmumiem, kas specializējas īpašumu darījumos. Viņi spēs objektīvi novērtēt īpašuma vērtību, pārbaudīt iespējamos riskus un palīdzēs atrast labāko risinājumu. Piemēram, mūsu uzņēmums piedāvā bezmaksas konsultācijas par darījumiem ar meža īpašumiem.

Pārliecībai un sirdsmieram

Svarīgi īpašumu regulāri apsekot, kaut vai vienkārši pa to pastaigāt, lai apskatītu, kas notiek mežā, un vajadzības gadījumā laikus paspētu novērst sekas.

Meža inventarizācija ir līdzīgi kā bankas vērtējums dzīvoklim. Inventarizāciju vajadzētu veikt gan pirms, gan pēc pirkšanas un apsaimniekošanas darbību plānošanas. Ja inventarizācijas dokuments nav precīzs, vēlāk var rasties problēmas.

Privātpersonai, mūsu piemērā apskatītajiem pieciem hektāriem, taksatora pakalpojumi izmaksās līdz 150 eiro. Tā ir drošāk nekā iegādāties īpašumu un iekrist uz pāris tūkstošiem, un nesaprast, ko ar īpašumu darīt. Lai uzzinātu vairāk – zvani 20080040.

Turklāt, ja veiksiet inventarizāciju pie labiem profesionāļiem, viņi jums arī izveidos 5–10 gadu darbu plānu. Svarīgākais – regulārs monitorings, lai zinātu, kas tavā mežā notiek, un aizsargātu to no kādiem riskiem, piemēram, mizgrauža.

Ja saimnieks nevēlas pats iedziļināties likumu līkločos vai fiziski strādāt savā mežā, var piesaistīt profesionālu apsaimniekotāju, piemēram, Baltu koks, kas nodrošina stādīšanu, kopšanu, ciršanu un inventarizāciju.

Tas izmaksā vairāk nekā darīt pašam, taču nodrošina kvalitāti un ātrumu.

Būt zinošam

Tāpat kā citās nozarēs, arī mežsaimniecībā pirms ieguldīšanas šis tas tomēr jāapgūst. Ja iegulda nekustamajos īpašumos, mazliet tomēr jāzina noteikumi, tāpat kā akcijās – jāsaprot, kas ir kas. Arī te jāizprot nozares specifika. Jāseko pastāvīgi mainīgajām prasībām, īpaši apsaimniekošanas noteikumiem un prasībām.  Šajos pēdējos gados bijušas vairākas izmaiņas – kas vakar bija atļauts, šodien var būt aizliegts, un otrādi. Bet, ja nav vēlmes iedziļināties, jāatrod uzticams partneris.

Nobeiguma vietā

Būt meža īpašniekam ir skaisti. Tā ir saikne ar dabu, un tam ir ne tikai praktiska vērtība, bet arī dziļi emocionāla. Tā ir vieta, kur vienkārši būt.  Mežs dod arī sabiedrisku labumu – tas ir pasaules plaušas. Audzējot kokus, cilvēks netieši dara labu visiem – nodrošinot ar gaisu, ko elpojam. Jā, kādā brīdī mežu nocērt, bet nāk nākamais cikls – stāda un audzē jaunus kokus. Ne velti mežu sauc par zaļo zeltu.

Sadarbībā ar