Laižam uz Alpiem paslēpot?!

Skaidro: INGA DRAULE

If Apdrošināšanas ceļojumu apdrošināšanas produktu vadītāja Latvijā.

Vai ir vēl kāda cita līdzenu­ma valsts, kurā ir tik daudz kalnu slēpošanas entuziastu? Diezin vai. No kalna paveras gluži cits skats uz dzīvi, vai ne? Viss tīrs un balts, tu esi virsot­nē. Esi kopā ar savējiem un vari perfekti iztīrīt smadzenes – nedomāt ne par ko nopietnu, vienīgi baudīt sauli, svaigu gaisu un ātrumu. Taču, lai cik pieredzējis slēpotājs būtu, dabai un gadījumam nepavēlēsi. Tu laidies lejā no kalna, un – neveiksmīgs pagrieziens vai kāds patraucē, vai – bija maza migliņa un pēkšņi uznāk migla kā piens, vairs neko neredzi, un viss acumirklī var mainīties. Tu krīti, un sekas ir kā nu kuru reizi. Labi, ja labi, bet var arī tā nebūt – ir trauma. Tava stingrā pārliecība, ka «ar mani jau nekas tāāāds nenotiks», vienā mirkli sagrūst kā kāršu namiņš. Vajadzīgs nekas cits kā dakteris.

­– Ko nu?!

– Jā, es pilnībā piekrītu, ka cilvēkiem nostāja dažkārt ir visai vieglprātīga. Arī es no pa­zi­ņām esmu dzirdējusi tekstus: «Es jau tikai tepat, līdz Lietu-vai, aizbraukšu…» Bet tās izmaksas par medicīniskajiem pakalpojumiem, ja kaut kas notiek, var būt prātam neaptveramas pat tajā pašā Lietuvā… Lai gan uz turieni, protams, mēs nebraucam slēpot. Tāpēc man kā ceļo­-jumu apdrošināšanas produktu ekspertei gribas visiem atgā­dināt: tiklīdz tu šķērso robežu, tā uzreiz vajag privāto ceļojuma apdrošināšanas polisi. Ik­vie­nam ziemas aktīvās at­pū­tas cienītājam jāpatur prātā, ka traumas gadījumā, nonākot slimnīcā ārzemēs,  būs jārēķinās ar ievērojami lielākiem izdevumiem nekā Latvijā.

– Varbūt kādu piemēru, lūdzu, par izmaksām, jo cipari iedarbojas visefektīvāk.

– Konkrēti par slēpošanu kalnos… Izmaksas, ja cilvēks jāved atpakaļ uz Latviju ar medicīnisko transportu – vienalga, pa zemi vai pa gaisu –, Eiropas robežās ir ap 20 tūkstošiem eiro. Savukārt, ja ir runa par ārstēšanās izmaksām… Piemēram, pēdējie svaigākie rēķini, ko pirms nedēļas saņēmām no Austrijas klīnikas, ir 2500 eiro, un, ja tā drīkst sacīt, gandrīz ne par ko – par visvienkāršāko vizīti: cilvēks nokrita uz kalna, sasita celi, devās uz klīniku. Aptuveni 1500 eiro maksāja konsultācija, rentgens, ārsta un medmāsiņas darbs, medikamenti un vēl daži sīkumi, savukārt 1000 eiro izmaksāja magnētiskās rezonanses izmeklējums.

– Iespaidīgi, man jums jāpiekrīt. Bet droši vien medicīnas pakalpojumu cenas atšķiras arī starp valstīm. Kuras ir dārgākās?

– Itālija, Austrija, Fran­cija – tur privāto klīniku pa­kal­po­jumi ir aptuveni vienādās cenās. Agrāk lētāka bija medicīniskā palīdzība, ja devās slēpot uz Tatriem Polijā un Slovākijā, bet tagad arī turienes cenas sāk pievilkties pie Austrijas un Itā­li­jas cenām. Piemēram, ja neat­liekamā situācijā uzreiz jāveic operācija, tad svaigākais rēķins, ko šogad par to saņē­mām no Austrijas klīnikas, bija 15 tūk­stoši eiro, bet var būt arī vairāk.

– EVAK karte te nepalīdz?

– Eiropas Veselības apdroši­nāšanas karte jeb EVAK, ko izsniedz Nacionālais veselības dienests, apliecina, ka cilvēks ir Eiropas Savie­nī­bas dalībvalsts, Eiropas Eko­no­mikas zonas dalīb­valsts (Islandes, Norvē­ģi­jas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs un savā valstī ir sociāli ap­drošināts. Īslaicīgi uzturoties citā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodroši­nā­ta attiecīgās valsts iedzīvotā­jiem. Taču EVAK darbojas tikai valsts klīnikās. Savukārt, ja mēs runājam par slēpošanu, tad jāņem vērā specifika, ka parasti pie slēpošanas kūrortiem atro­das privātās klīnikas, un tur EVAK nedarbosies. Valsts klī­ni­kas ir lielākās pilsētās, bet nav tieši blakus kalnam. Tāpēc, do­doties slēpot, ar EVAK nepie­tiek – nepieciešama arī privātā ceļojuma apdrošināšana. Starp citu, arī repatriāciju – dzīva un, piedodiet, miruša cilvēka at­transportēšanu atpakaļ uz mītnes zemi – EVAK neapmaksā.

– Cilvēki ir izdomas pilni… Esmu dzirdējusi, ka apdroši­nās, jau atrodoties uz kalna.

– Polises pirkšanas brīdī mēs nekontrolējam, kur cilvēks at-rodas, bet noteikumi paredz, ka ceļojuma polise ir jāiegādājas PIRMS Latvijas robežas šķērso­šanas. Teorētiski tu, protams, vari polisi iegādāties, arī esot uz kalna, bet jāņem vērā, ka tad tā nedarbosies – polise nebūs spēkā. Ja ceļo ar lidmašīnu, pārbaudīt robežas šķērsošanas brīdi mums ir pavisam viegli, bet, ja cilvēks brauc ar mašīnu, arī tad mums ir savi mehānismi, kā to konstatēt.

– Un jums nākas to darīt?

– Diemžēl. Jo ir cilvēki, kas joprojām pērk ceļojuma polisi, esot uz kalna, un tikai tad, kad jau kas nelāgs noticis. Pēkšņi atceras: «Ak, man taču nav polises! Jānopērk.» Drusku novilcina laiku un tad dodas pie ārsta…

– Kādas vēl kļūdas vai neapdomības ceļotāji pieļauj?

– Paļaujas uz bankas kredītkartes piedāvājumu, pat neiepazīstoties ar to, kas kartes programmā iekļauts. Piemēram, vai paredzēts slēpošanas traumu risks.

– Kā privātā ceļojumu ap­dro­šināšanas polise darbojas, ja tiešām kas nelāgs uz kalna notiek? Kāda ir tā birokrātija, cik sarežģīta? Vai cilvēkam pašam jāiesniedz apmaksai čeki vai tas notiek automātiski?

– Viss atkarīgs gan no situā­cijas, gan no klīnikas. Mēs pa­rasti iesakām cilvēkam par me-dicīniskajiem pakalpojumiem samaksāt savu naudu un ie­sniegt mums čeku. Tad viss notiek ātrāk. Respektīvi, tu aizbrauc uz klīniku, samaksā savu naudu, uzreiz saņem medicī­nisko pakalpojumu, nav nekā­das gaidīšanas, un pēc tam iesniedz mums sava rēķina čeku. Protams, bieži ir arī tādas situā­cijas, ka tu nevari samaksāt sa­vu naudu, jo nav tik lielu līdzek­ļu, bet – klīnikas, kas atrodas slēpošanas kūrortu tuvumā, ļoti labprāt ņem pretī arī garan­tijas vēstules no apdrošināša-nas kompānijām, tikai tad cil­vēkam jārēķinās ar mazām ne­ērtībām, ka būs mazliet jāuz­gaida, kamēr mēs sarakstāmies un apstiprinām klīnikai, ka maksāsim.

– Cik ilgu laiku šīs forma­litātes aizņem?

– Gaidīšana nav ilga. Mērāma dažās stundās.

– Lai čeks būtu pareizi noformēts un apdrošinātājs to ņemtu pretī, kam uz čeka jābūt norādītam?

– Par čekiem mums nekad nekādu pārpratumu ar klien-tiem nav bijis, jo mēs neprasām neko specifisku, kas būtu čekā jānorāda. Loģiski, ka jābūt norādītam vārdam, uzvārdam, datumam un pakalpojumam, par ko samaksāja. Un tas ir vienmēr. Nav arī jāuztraucas par to, ka čeks izdrukāts tās valsts valodā.

– Personas kods?

– Nē, tam čekā nav jābūt norādītam.

– Kādas ir pašas privātās ceļojuma polises izmaksas? Ar kādu summu jārēķinās?

– To ir ļoti grūti tā – uzreiz – pateikt. Polises cena atkarīga no ļoti daudziem faktoriem. Pirmām kārtām, tajā jānorāda paaugstināta riska aktivitātes, kas ir slēpošana kalnos, ve­cums, un tad seko viss pārējais, no kā atkarīga polises cena, – kas polisē vispār tiek iekļauts un kādi apdrošināšanas sum­mas limiti tiek izvēlēti. Var no­pirkt polisi, kurā iekļauti tikai ārstēšanās izdevumi, un tā būs daudz lētāka. Var nopirkt polisi, kurā iekļauj arī bagāžas bojājumus, ceļojuma izmaiņas, piemēram, ja ceļojums jāatceļ saslimšanas dēļ. Polišu cenu gradācija ir ļoti liela. Piemēram, ja pērk polisi 7 dienām, kurā iekļauti medicīniskie izdevumi, paaugstināta riska aktivitātes un civiltiesiskā atbildība, kas ir obligāts minimums, braucot slēpot, tad tās cena cilvēkam līdz 63 gadu vecumam ieskai­tot ir aptuveni 20 eiro, bet kungam vai dāmai, kuram ir 64 gadi un vairāk, – aptuveni 50 eiro.

Pērkot internetā polisi, noteikti iesaku atzīmēt arī ailīti Civiltiesiskā atbildība. Jo uz kalna notiek dažādi negadījumi, kad saskrienas ar citu personu, tad var izrādīties, ka tu esi vainīgs, un tev piestādīs rēķinus gan par tās cietušās personas ārstniecību, gan par bojātu inventāru.

– Mēs tagad runājam par slēpotājiem, bet ziemā cilvē­ki dodas arī uz siltajām zemēm…

– Jā, daudzi ceļo uz Āziju. Ļoti populārs galamērķis tagad ir Ēģipte. Tad šī apdrošināšanas polise ir ļoti svarīga, jo tur vis­pār nedarbojas EVAK. Ēģiptē, tiklīdz tu kaut ar vismazākajām sūdzībām par veselību vērsīsies pie ārsta, tā uzreiz ieslēgsies skaitītājs, un viņi par visu naski paprasīs desmitkārtīgi. Tur cenas ir anormālas – divi, trīs, pieci tūkstoši eiro par parastu saaukstēšanos vai saindēšanos ar pārtiku. Jāatceras, ka arī Turcijā EVAK nedarbojas.

BIEŽĀKĀS traumas aktīvās atpūtas ceļojumos

1. vietā – Ceļgalu traumas (menisku un krustveida saišu plīsumi), apakšstilba kaulu lūzumi.

2. vietā – Lūzumi un sastiepumi plaukstas un elkoņa apvidū,  pirkstu lūzumi.

3. vietā - Plecu traumas (sastiepumi, plīsumi, lūzumi).

Īpaši smagi gadījumi: ja cilvēks nobraucis no trases lielā ātrumā un ietriecies kādā šķērslī vai saskrējies ar citu trases dalībnieku – augšstilba kaula lūzumi, lūzumi gūžas locītavas un iegurņa apvidū, nopietnas mugurkaula un galvas traumas.