Harijs Vītoliņš: Kā mēs sākām? Man piezvanīja Kurbada halles īpašnieks Andis Pikāns un teica: taisām nometni! Zinot viņa perfekcionismu, piekritu. Un, lūk, turpinām jau sesto gadu.
Andis vienmēr izvēlas labāko. Tāpēc bērnu transportēšanai, kuri nedzīvo Rīgā, mums ir pilnīgi jauns Mercedes-Benz busiņš.
Arī man kvalitāte ir pirmajā vietā, tāpēc neesmu vienīgais treneris. Daugaviņš, izlases kapteinis, ar savu piemēru parāda, kas ir interesants un aktuāls. Rīt atbrauks Raimonds Vilkoits, kurš pārstāv Amerikas ripas tehnikas sistēmu. Pievēršamies metieniem, kas, uzskatu, ir viens no svarīgākajiem faktoriem, bet Eiropā pie šādām niansēm strādā ļoti maz. Pat ja mums ir tikai trīs jaunie vārtsargi, Gudļevskis ar viņiem strādā nopietni.
Palīdzam jauniešiem uzlabot nianses – gan praktiski meistarībā, gan psiholoģiski iedot, kas vēlāk hokejā ļoti noderēs. Aicinu puišus nebaidīties kļūdīties. Mēģinu iestāstīt, ka viņi nestrādā trenerim, mammai vai tētim, bet sev. Nevajag sevi mānīt, jo, kad pienāks vecums, kurā parādās jautājums par ņemšanu izlasē, nebūs jādusmojas un jāmeklē vainīgie. Nu, nav trenera, kas neņems labu spēlētāju komandā! Ja strādāsi no sirds, būsi labs – tu tiksi uz augšu. Kvalitāte savācas šādi – niansēs.
Bet, protams, ir vasara. Mēs paši, treneri, izbaudām kopā būšanu un aprunājamies, apmaināmies idejām daudz vairāk nekā sezonas laikā. Lai bērnus pārāk nenoslogotu, trešdienās viņiem ir tikai viens treniņš, pēcpusdienā laižam uz akvaparku. Tā kā viņi ir divdesmit četri, noīrējām autobusu, bet daļa brauca ar Mercedes busiņu. Tad nu puikas cīnījās, kurš ar to brauks. (Smejas.)
Tev ir arī personīgs stāsts par Mercedes, vai ne?
H. V.: Daugaviņu es, protams, nepārspēšu (smejas). Gan viņš pats tūlīt pastāstīs! Bet, jā, man Šveicē ir melns Mercedes GLE. Jau deviņus gadus. Mašīnas mainu, zīmolu ne. Esmu prātojis – varbūt pamēģināt kaut ko citu? Bet – kāpēc no izcila pāriet uz nezināmu?
Pirmais Mercedes man iepatikās ar sēdēšanas ērtību. Esmu liela auguma, un Mercedes bija vienīgais, kurā varēju tiešām labi iekārtoties. Un vēl – man patīk ātrums, un Mercedes piedāvā apvienot sportu ar komfortablu salonu. Palūdzu sportiskākā auto nomainīt krēslus pret man ērtākiem, un viņi to izpildīja.
Kaspar, kāds ir tas trakais stāsts, kuru minēja Harijs?
Kaspars Daugaviņš: – Man Mercedes ir tuvs no bērnības. Tētis teica: vienreiz izbraucot ar Mercedes, citā kāpt negribas.
Man jau bija Mercedes, bet bija laiks to mainīt. Devos uz Veho, izbraucu testu, teicu: «Šo es pērku!» Bet ļoti profesionāls pārdevējs iedeva uz nedēļas nogali izmēģināt citu modeli. (Smejas.) Sapratu – jā, tomēr šī ir manējā! Diemžēl sievai nepatīk – esot par lielu. Beigās nopirku abas. Man – GLS modeli, sievai – GLC.
Parasti man auto ir bijis tikai līdzeklis, kas nogādā mani, ģimeni un mantas – hokeja somu, golfa nūjas, bērnu ratus – no A uz B. Bet šajā auto pirmo reizi sajutu, ko saka auto eksperti. Tāds komforts, tāda braukšanas bauda, ka pat dirnēšana sastrēgumā nekaitina.
Redz, Harim vajag lielu krēslu, es neesmu no garajiem, man ļoti patīk sēdekļa ventilācijas ekstra. Vienmēr izmantoju, kad braucu uzvalkā, lai izkāpjot mugura nav slapja.
Un nometnē tu esi pirmo gadu?
K. D.: Šogad pirmo reizi pa īstam, agrāk – kā viesmākslinieks uz pāris treniņiem. Tobrīd vēl pats aktīvi spēlēju, tomēr kaut uz brīdi atnācu, lai iepriecinātu bērnus, jo zinu, ka man viņu vecumā būtu bijis milzīgs prieks, ja kāds no izlases novadītu treniņu. Man patīk atcerēties sevi tajā vecumā, tāpēc piedalos ar ļoti pozitīvām emocijām. Šodien pat teicu, ka man gribētos atkal būt divpadsmitgadīgam, kad hokejs ir tikai bauda un gandrīz eiforija, bez pienākumiem, atbildības.
Šajā nometnē arī pats varu daudz mācīties, jo tikko pabeidzu treneru kursus, skatos, kā strādāt tieši ar bērniem.
Krister, kā ar tevi? Tu nometnē jau esi veterāns?
Kristers Gudļevskis: Šis man ir trešais gads.
Ļoti daudz strādājam pie ripas vadīšanas un metienu tehnikas. Spēlētāji atsvaidzina iemaņas, kuras būs nepieciešamas nākamās sezonas gaitā. Manā pārziņā ir trīs vārtsargi, ar katru pastrādāju individuāli. Bet te vēl vārtsargiem ir milzīga priekšrocība, ir tik daudz metienu. Dienas laikā ap divsimt un vairāk. Tikai redzot tik daudz metienu savā virzienā, mēs, vārtsargi, uztrenējam acis pamanīt ripu, pierodam pie dažādiem metieniem. Turklāt nometnes jaunākajiem vārtsargiem sanāk fantastiska pieredze, jo šeit viņi dabū metienus arī no divus un trīs gadus vecākiem puikām, kas ir milzīga starpība. Tā viņi pierod pie spēcīgākiem metieniem, un, kad sāksies sezona ar vienaudžiem, viņi būs daudz labāk gatavi.
Ārkārtīgi novērēju, ka Harijs mani uzaicināja. Redzu, ka lielu uzsvaru viņš liek uz treneru kvalitāti, dodot puišiem spēcīgu meistarības bāzi. Ir milzīgs ieguvums, ka puikas var pastrādāt un iepazīties ar pašu Hari, ar Daugaviņu, Vilkoitu.
Liela daļa bērnu atgriežas vairākus gadus, un ir milzīgs gandarījums redzēt progresu. Puikas gan izstiepjas un izaug spēcīgāki, gan top aizvien tehniskāki kā spēlētāji. Man ir neizsakāms prieks redzēt nopietnu un profesionālu jauniešu attieksmi, iedziļināšanos detaļās un izpildījumā.
Atzīšos, arī es no puišiem mācos. Lai labāk nodotu ideju, ko vēlos paskaidrot bērniem, man tā vispirms pašam precīzi jānodefinē ar vārdiem. Tā sanāk iedziļināties, kāpēc es daru to, ko daru. Tas man palīdz arī pašam, gatavojoties savai sezonai.
Krister, un tev arī ir Mercedes?
K. G.: Zini, man bija! Bet šobrīd, tā kā sezonas laikā deviņus mēnešus neesmu mājās un mašīnu nodrošina klubs, pašam sava auto man nemaz nav. Bet mans mīļākais auto noteikti bija E klases Mercedes.
Neesmu rallists, mašīnā man ļoti svarīgs ir komforts. Latvijas ceļi nav labākie, bet Mercedes mīkstā piekare padara gaitu ļoti gludu. Iekāpu un jutu, ka kontrole pār to bija intuitīva un viegli saprotama. Visas papildu ekstras bija ērtas un bieži automātiskas. Piemēram, kruīza kontrolē mašīna pati noskenēja attālumu līdz priekšā braucošajam. Bija tik ērti, ka vairāk bija jāuztraucas, lai neaizmigtu pie stūres. Tur bija 3D kameras, kas rādīja parkošanos no augšas. Visādas feinas lietas, kas atvieglo braukšanu un padara to baudāmu. Kad pirkšu nākamo, arī noteikti izvēlēšos Mercedes, bet visdrīzāk kaut ko lielāku, ģimeniskāku. Mašīnā man ir svarīgs komforts un praktiskums. Un vēl – lai ērti un ātri var nolaist sēdekļus un – hop! – lielo vārtsarga somu iemest iekšā.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨















































































