Kāpēc mans elektrības rēķins nesakrīt ar vienkāršu vidējo biržas cenu?

Pie elektrības biržas cenas vienmēr nāk klāt citas izmaksas: pārvades un sadales pakalpojumi, sistēmas pakalpojumi, nodokļi, piegādātāja uzcenojums par kWh un abonmaksa. Tieši šīs pozīcijas paaugstina gala cenu uz kWh, tāpēc biržā redzamais skaitlis nav tas pats, kas gala rēķins.

Svarīgs ir lietošanas grafiks. Daudzi patērē vairāk no rīta un vakarā – bieži tās ir dārgākās stundas. Ja lētajās nakts stundās patēriņš ir mazs, šīs stundas rēķinu būtiski nesamazina. Regulāri skatoties elektrības biržas cenas pa stundām, var laicīgi pārcelt veļas mašīnu, trauku mašīnu, boileri vai elektroauto uzlādi uz lētākiem laikiem.

Vienkāršs piemērs par svērto vidējo. Pieņemsim, ka dienā patērējāt 3 kWh: 2 kWh stundā, kad cena ir 0,20 €/kWh, un 1 kWh, kad cena ir 0,05 €/kWh. Jūsu svērtais vidējais būs (0,20×2 + 0,05×1) / 3 = 0,15 €/kWh. Tas ir augstāks par “vienkāršo” šīs dienas vidējo, jo lielākā daļa patēriņa notika dārgākajā stundā.

Tarifi atšķiras arī pēc līguma nosacījumiem. Vienam piegādātājam pie biržas cenas ir pastāvīga piemaksa par kWh, citam — lielāka fiksētā maksa mēnesī. Rezultātā diviem cilvēkiem ar līdzīgu patēriņu var veidoties atšķirīgas gala cenas. Tāpēc vienmēr salīdziniet ne tikai biržas komponenti, bet visu kopā.

Vēl pāris nianses, kas var radīt atšķirības: biržā cenas tiek kotētas EUR/MWh (1 MWh = 1000 kWh), bet rēķinā ir EUR/kWh; iespējamas noapaļošanas atšķirības; rēķina periods ne vienmēr sakrīt ar kalendāra mēnesi vai ar periodu, ko aplūkojat tiešsaistē. Nelielas nobīdes šeit ir normālas.

Ko darīt, lai maksātu mazāk? Plānojiet patēriņu. Jo vairāk pārvietosiet lietošanu uz zemākajām stundas cenām, jo zemāks būs jūsu svērtais vidējais. Palīdz arī vienkārši ieradumi: izslēgt “standby”, lietot taimerus un gudrās rozetes, pārskatīt apkures un boileru grafikus.

Lai to paveikt būtu vieglāk, izmantojiet XYdata.lv. Tur vienuviet redzamas Nord Pool elektrības biržas cenas pa stundām, dienu un nedēļu griezumi, kā arī skaidri cenu izmaiņu grafiki un tendences (piemēram, 30 – 90 dienu slīdošie vidējie). Tas palīdz saprast, kad lietot vairāk, kad mazāk, un kāpēc rēķins atšķiras no vienkāršā “vidējā”.

Rēķins ≠ vienkāršais vidējais, jo spēlē iesaistās (1) jūsu patēriņa sadalījums pa stundām, (2) izmaksas virs biržas cenas, (3) līguma un periodu nianses. Sekojiet elektrības biržas cenai, skatiet stundas datus un plānojiet patēriņu – tā gala izmaksas kļūs prognozējamākas un zemākas.